Iesaki rakstu: 
Nu ko, dārgie draugi, cirks turpinās, bet resnās „Saskaņas” un „GKR” mordas un nobarotie kakli arvien vairāk tupejut un nagļejut! Redzot, cik cītīgi Bemhens, pametot Latvijas cietumu slimnīcu Olainē, iepako mazo nekam nevajadzīgo ledusskapīti advokāta autiņā, man tapa skaidrs, cik patiesībā zemiski ir savā būtībā visi šie tipiņi, kuriem pēdējā laikā neļauj mierīgi gulēt KNAB „aktīvisti”.
Arī Nils Ušakovs ar neko daudz neatšķiras no šī kampēju baru, ko it īpaši varam redzēt pēdējā laikā, piemēram, Nils uzskata, ka viņu mēģina gāzt latvieši, jo viņš ir krievs, tādejādi velkot paralēles ar LKS biedru un Kremļa propagandas mediju bazūnēto etnisko saspīlējumu Latvijā/Rīgā.
Nils mums mēģina iestāstīt, ka atbildība par bedrēm Rīgas ielās ir jāuzņemas pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ikdienā dodas uz Rīgu savās darīšanās un tāpēc bojā „tikai” rīdziniekiem domātās ielas, bet paša Ušakova sirdsapziņa ir tīra. Nils, šaitans tāds, mēģina iestāstīt, ka ielām naudas nepietika, jo skolas, bērnudārzi, sporta halles un sazin kas vēl ir ticis kārtots un būvēts visu šo laiku. Citiem vārdiem sakot, muld uz velna paraušanu, jo Jēkabs viņam ne tikai min uz astes, bet arī to kārtīgi to svilina!
Izskatās, ka arī propagandas lauciņā Nils ir kļuvis tāds paviršs, jo nav jau īsti, ko likt pretī sagrautajai Rīgas infrastruktūrai, ja nu vienīgi pasaciņas par skaistajiem bērnudārziem un skolām, it sevišķi par to vienu latviešu skolu Čiekurkalnā, kuru plāno vērt ciet kaut kad tuvākā nākotnē, bet arī šiem stāstiem vairs īsti netic neviens, ja nu vienīgi viena otra pensijas vecuma tantiņa kaut kur Imantā vai Zolitūdē. Iespējams, ka pavasarī ap 9.maiju mūs sagaida kāds grandiozs koncerts kaut kur Lucavsalā vai Uzvaras parkā.
Man dabīgi rodas jautājums, kāpēc (?) ir tik grūti, gandrīz neiespējami „legāli” tikt vaļā no šiem korumpantiem - un ne jau tikai Rīgā vien. Nu labi, var jau būt, ka reizi četros gados par viņiem vienmēr nobalso viens otrs tūkstotis bļinčikus pārēdušos vatņiku, daži simti cerību pilni letiņu pāķu, kāds ducis nodzērušos lauķu un vēl divi/trīs desmiti bomžu, kas pārdevuši savas balsis par pāris eirām, un vēl viss „Rīgas satiksmes” personāls.
Acīmredzot kaut kas nav kārtībā ar sistēmu, kuru kāds ar gudru ziņu jau bija sācis veidot tūlīt uzreiz pēc PSRS sabrukšanas. Man liekas, ka PSRS sabrukuma rezultātā Latvijā saradās simtiem un tūkstošiem politisko un ideoloģisko bāreņu, kuri tika atrauti no komunisma krūts nipeļa, piemēram, eksprezidents Andris Bērziņš, Kurzemes itālis Aivars Lembergs, tulpjkopis dačņiks Andris Šķēle, LPSR Alens Delons – Anatolijs Gorbunovs, bundzinieks Ivars Godmanis, sportists Ainārs Šlesers, bārmeņi Kārlis Leiškalns un Raimonds Gerkens, lupatu un petrolejas tirgoņi Valērijs Kargins, Aleksandrs Lavents un Kirovs Lipmans, un vēl daudzas jo daudzas sarkano laiku atraugas, to skaitā čekas maisu bubuļi!
Tas, kas pašlaik notiek Rīgā, ir šīs neredzamās, bet tikai jaušamās sistēmas sekas. Vai šoreiz „labajiem spēkiem” izdosies? Nezinu, visticamāk, ka nē, bet cerība mirst pēdējā. Iespējams, lai kaut kas beidzot mainītos, Rīgā laikam būtu jāsabrūk kādam tiltam, bet arī tas, visticamākais, neko nedotu, jo Latvijas vidējais iedzīvotājs – tupais homos vulgaris moralis joprojām turpina iepirkties Maximā.
Atgriežoties pie Vaņkas Vstaņkas smaguma centra jautājuma, jāsaka, ka šeit viss notiek tāpat kā reiz kolaboracionisma un kangaru ziedu laikos Latvijā pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados. To pašu varēja labi redzēt nesenajā Ušakova atbalsta protesta laikā pie Rīgas Domes, kur uz improvizētajām kartupeļu kastēm kāpa un odas Nilam dziedāja gan krievu, gan latviešu mēlē ne tikai krievi, bet arī latvieši, piemēram, Sandris Bergmanis, kuru klātesošie vatņiki visticamāk nesaprata, jo viņš runāja tikai latviski, bet viņu kompensēja izbijusī LKS aktīviste Margarita Dragile, jo runāja tikai krieviski.
Tāpēc, Nil, tavi vaidi par vēršanos pret tevi, jo tu esi krievs, ir nevietā. Tu esi korumpants, un te nav runa par to, kurš te ir krievs vai latvietis, jo „Saskaņā” un „Saskaņas” atbalsta Amerika vadītajā korumpēto karsējmeiteņu klubiņā „GKR” netrūkst latviešu kolaboracionistu, kuri līdz šim ir pasargājuši Ušakovu no mēra amata zaudēšanas.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
