Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Politiskās partijas “Likums un kārtība” līderis Aldis Gobzems pēc svētkiem sociālajās vietnēs publicēja attēlu, kurā redzams ar lielu dzeltenu Dāvida zvaigzni pie krūtīm. Nākamajā dienā Gobzems jau pārpublicēja bildi no Krievijas TEFI balvas piešķiršanas ceremonijas, kurā aktierim Jegoram Berojevam, saņemot balvu, pie žaketes atloka arī bija piestiprināta šī zvaigzne.

Tā kā dzeltenā zvaigzne cieši saistīta ar ebreju traģēdiju Otrā pasaules kara laikā (holokaustu), tad pret šīs zvaigznes izmantošanu (zaimošanu) sacēlās pamatīgs un, atzīsim, pamatots sašutuma vilnis. To nosodīja arī dažādas ebreju organizācijas. Skaidrs, ka grūti atmest emocijas, pieskaroties tāda mēroga traģēdijai, kāda bija holokausts, bet mēģināsim. Tas gan ir divtik grūti, jo uz holokausta fona jebkura analoģija izskatās ne tikai nekorekta, bet pat derdzīga.

Tomēr vispirms pamēģināsim saprast, kāpēc šī dzeltenā zvaigzne pēkšņi aktualizējusies (ne jau Gobzems un Berojevs vienīgie)? Atzīsim taču, ka nekas ne no kā nerodas un tikai pasaules procesus neizprotoši konspirologi dzīvo svētā pārliecībā, ka jebko var noorganizēt uz līdzenas vietas, bez dziļāka pamata, no viena centra, izmantojot “modernās polittehnoloģijas” un “lielu” naudu. Pēdiņas šeit tāpēc, ka šajās konspirācijās nekad nekas netiek konkretizēts ne par tehnoloģijām, ne naudu.

Dzeltenā Dāvida zvaigzne masu apziņā iemieso cilvēku nodalīšanu atsevišķās kastās. Nodalīšanu tajos, kuri var iet pa ietvi, un tajos, kuriem jāiet pa brauktuves maliņu. Krišjāņa Kariņa (tāpat kā Krievijas) valdības pieņemtie lēmumi, kuri nosaka, ka daļa cilvēku, uzrādot speciālu caurlaidi - tā dēvēto covid sertifikātu, - drīkst sēdēt kafejnīcās un restorānos, apmeklēt teātrus un koncertus, bet otra daļa, kurai šis sertifikāts nav, to nedrīkst, zināmā veidā sabiedrību sadala.

Neieslīgsim diskusijā par to, vai tā ir vai nav segregācija. Vēlreiz atkārtoju, ja kaut kas sabiedrībā piepeši sāk asociēties ar dzeltenām zvaigznēm, ar uzrakstiem - “Tikai baltajiem”, “ausvaisiem” un tamlīdzīgām lietām, tad tam ir zināms pamats. Ne jau kaut kādi mistiski ļaundari Kremlī, Negevas tuksneša pazemes bunkurā vai Piektās avēnijas penthausā ar skatu uz Centrālo parku izdomāja, ka tagad palaidīsim masās ideju par dzelteno zvaigzni.

Ne velti pieminu konspirāciju teoriju pamatideju un vienlaikus vājo punktu - pārliecību, ka eksistē kāds mistisks centrs, kurš ģenerē un vada ideju plūsmas. Ja mēs šo konspiroloģisko pasaules redzējumu noraidām, tad konkrētajā gadījumā jāatzīst, ka dzeltenās zvaigznes piesaukšanai ir objektīvs pamats, un tas ir jau pieminētais lēmums, kas nenoliedzami cilvēkus šķiro. Vienalga kā to nosauc.

Kā tviterī raksta jauno konservatoru (nejaukt ar līdzīga nosaukuma partiju) aktīvists Jāzeps Baško: “Dāvida zvaigznes aizstāvībā metas katrs, kuram ir brīvs brīdis, jo kur vēl vieglāk nopelnīt ātros tikuma signalizēšanas punktus, kā norādot uz antisemītismu! Tikai antisemītisma tur nav. Norāde ir uz visiem zināmu iedzīvotāju šķirošanas simbolu no drausmīgās 20. gs. vēstures.”

Dāvida zvaigzne ir “visiem zināms” iedzīvotāju šķirošanas simbols “no drausmīgās 20. gadsimta vēstures”, un, tiklīdz parādās šķirošana, tā arī sabiedrības kolektīvajā zemapziņā, kā kaut kā nepieņemama simbols, uzlec šī zvaigzne. Turklāt nav svarīgi, ar kādiem nodomiem šķirošana tiek sākta, jo pašiem šķirošanas entuziastiem šie nodomi vienmēr šķiet visgaišākie. Baško turpina: “Sašutuma [par Dāvida zvaigznes zaimošanu] īstais cēlonis ir neatzīšana, ka pastāv ceļu līdzības. Un, lai to neatzītu, tiek pateikts, ka pašreizējais stāvoklis nesakrīt ar vēsturisko galapunktu [holokostu].”

Tātad runa ir par “ceļa līdzību”. Par to, ar ko tas sākas. Bet sākas ar to, ka noteiktas iedzīvotāju grupas nedrīkst apsēsties uz soliņa vai iet pa ietvi. Ieiet restorānā un sēdēt blakus izredzētajiem. Tas ir tikai ceļa sākums. Tad, kad tie paši Dāvida zvaigznes aizstāvji cilvēkus ar nacionāliem uzskatiem bez kautrības apsaukā par naciķiem, viņi jau arī nedomā, ka šie cilvēki būtu gatavi rīt no rīta iet kādu šaut. Viņi vienkārši vērš uzmanību uz iespējamā ceļa līdzību.

Kā galvenais arguments šo analoģiju nekorektumā tiek piesaukta ebreju, geju, melnādaino nespēja mainīt savu iedzimto marķējumu, kamēr nevakcinētie pavisam viegli var aiziet novakcinēties un atkal iet ar augstu paceltu galvu pa ietvi, nevis brauktuves maliņu. Šis arguments pirmajā brīdī šķiet neapgāžams. Kamēr netiek uzdots jautājums - bet kāpēc ir cilvēki, kuri ne par ko nav gatavi potēties? Nav ar koku uz vakcinācijas centru aizdzenami. Nav svarīgi, cik viņu ir - 30%; 10% vai 5%. Nav arī svarīgi, kādu īpatnību dēļ viņi tā rīkojas.

Tieši tāpat kā nav svarīgi, kāpēc LGBT+ cilvēki nevēlas būt normālās attiecībās. Tā ir viņu pašu darīšana, un restorāns, kurš uzliktu plāksnīti pie durvīm “gejiem ieeja aizliegta”, izpelnītos pamatotu sabiedrības nosodījumu. Diemžēl pret Kariņa valdības lēmumu nav šādas attieksmes. Pat vēl vairāk. Sociālajos tīklos jau parādījušies derdzīgi ieraksti, kur cilvēki nekautrējoties plātās, kā izbaudījuši ekskluzivitātes sajūtu, ēdot restorāna iekštelpās, kamēr “plebejiem” nācies sēdēt uz ielas.

Ja kāds šajā brīdī teiks, ka tās ir nesalīdzināmas lietas, tad viņš tikai mēģinās sev iestāstīt, ka ar viņu pašu viss ir kārtībā, tikai tie citi ir ar āža kājām un spalvainu asti. “Latvijas vidējais aritmētiskais intelektuālis tā arī nav sapratis 20. gs. galveno mācību par cilvēka dabu - visas sastāvdaļas, kas nepieciešamas, lai kļūtu par totalitāra režīma aizrautīgu ieviesēju, mīt ikvienā pieaugušā cilvēkā - arī tevī,” raksta Baško, un šajā secinājumā viņam var piekrist par visiem 100%. Var iet vēl tālāk - 21. gadsimta lielākais mīts ir tas, ka cilvēki (vismaz izglītotākie) ir tiktāl attīstījušies, ka viņiem demokrātisms un tolerance ir tik dziļi sirdī, ka nekāds atkritiens totalitārismā vairs nav iespējams.

Patiesība ir daudz skumjāka, un par to viegli pārliecināties, sekojot tendencēm sociālajos tīklos. Pārliecinoši dominē uzskats, ka pretējai pusei jāaizbāž mute, un mana uzskata diktatūra (ne tik tiešā formulējumā) ir atbalstāma, jo iestājas taču par visu labo. Šī bīstamā uzskata izplatību ārkārtīgi veicina (manuprāt, daudzi to nenovērtē) pārliecība, ka pretējā pusē darbojas apzināti ļaundari, kurus vada slikti nolūki.

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tāpēc, ka, tiklīdz saproti, ka visi jau grib tikai to labāko, bet katram šī “labuma” izpratne ir atšķirīga, tā zūd paštīksminošās pareizības ekskluzivitāte un pamatojums citiem aizbāzt mutes. Proti, zūd morālais pamats (Kanta kategoriskais imperatīvs) vēlmei ieviest [sava] pasaules redzējuma monopolu vai, vienkāršā valodā runājot, - diktatūru.

Atgriežoties pie virsrakstā minētā jautājuma, atbilde ir gaužām vienkārša. Tieši Kariņa valdības pieņemtie lēmumi par iedzīvotāju šķirošanu bija galvenais iemesls dzeltenās zvaigznes kā dalīšanas simbola aktualizācijai. Līdz ar to atbildība par Dāvida zvaigznes nelietīgu valkāšanu ir primāri jāuzņemas premjeram Kariņam, un tikai pēc tam var sākt vērtēt citu personu sekundāro atbildību.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...