Iesaki rakstu: 
Vienmēr ar simpātijām un atbalstoši esmu izturējies pret aktīvistiem, kuri cīnās par sieviešu tiesībām, vienlīdzību. Lai kā šie cilvēki sevi dēvētu, lai kādu būtu viņu politiskā orientācija, tā ir taisna lieta - atbalstīt vienlīdzību, izrādīt cieņu un atbalstu. Vislabākais - panākt, ka šī nevienlīdzība mazinās, lai sievietes tiktu reāli cienītas un aizsargātas. Tas ir jebkuras atbildīgas sabiedrības svēts pienākums.
Šobrīd esmu apmulsis - kur palikuši šie skaļie sieviešu tiesību aizstāvji un aizstāves? Pašlaik Eiropas Savienībā bargi cietumsodi ir piespriesti arī divām sievietēm.
Par ko? Jā, par to, ka viņas uzdrošinājās atbalstīt savas tautas pašnoteikšanās tiesības. Tā bija viņu pārliecība, kuru viņas pauda paļaujoties, ka dzīvo demokrātiskā sabiedrībā. Jā - viņas iedomājas, ka katalāņu tautai varētu būt līdzvērtīgas tiesības, kādas ir, piemēram, somiem, norvēģiem, igauņiem, latviešiem, lietuviešiem. Par to viņas ir sodītas ar ļoti smagiem cietumsodiem. Tā ir apsūdzības būtība, un nav ko slēpties aiz formālām atrunām.
Es runāju par divām politieslodzītajām no deviņiem Spānijā notiesātajiem pārliecības un sirdsapziņas cietumniekiem - Dolorsu Basu (Dolors Bassa) un Karmi Forkadeļu (Carme Forcadell)
Dolorsai Basai ir piespriesti 12 gadi cietumā, bet Karmei Forkadeļai 11 gadi un seši mēneši.
Nežēlīgi, netaisni un traģiski.
Kur palikuši visi dedzīgie sieviešu tiesību aizstāvji, kur palikusi Jūsu solidaritāte? Īpaši tas attiecas uz Latvijas parlamenta un valdības sievietēm, kuru balsis tiktu sadzirdētas. Atvainojiet, bet kur tās ir?
Kur palikuši visi Stambulas konvencijas aizstāvji, kuri tik dedzīgi runāja par sieviešu aizstāvību? Tikko visu mūsu acu priekšā ir notikusi ārkārtīgi nežēlīga varmācība pret sievietēm. Kur ir palikusi Jūsu drosme? Vēlreiz jautāju - kur tā tagad ir? Tiešām?!
Es negribētu ticēt stāstiem par kalpu dvēselēm, kuras gaida rīkojumus no augstākiem kungiem, lai atvērtu mutes. Tā taču nevar būt? Tiešām?! Nevar taču tā būt, ka JV biedrs Rinkēvičs un A/Par biedrs Juris Pūce nokomandēja “Kuš!” un visi paklausīgi apklusa paši un pie reizes apklusināja arī savas sirdsapziņas?
Un, ja kādam ir vēlme man skaidrot, ka katalāņi ir mazāk vērtīga tauta, kura pelnījusi mazāk cieņas un tiesības nekā, piemēram, skoti vai latvieši, tad vienkārši aiztaupiet sev pūles rakstīt te komentārus. Jo pat pieļaut šādu domu var vienīgi atsaldēts nacists. Nav un nevar būt "augstākās" un "zemākas" - nepilnīgu tiesību nācijas.
Te ir runa par šausmīgu nežēlību un vajāšanu pārliecības dēļ. Es, Latvijas Republikas pilsonis, ar to neesmu gatavs samierināties. Ja Saeimas un valdības augsto amatu sieviešu tiesību agrākie sludinātāji nolēmuši politiskā komforta dēļ paklusēt, tad tā ir liecība par viņiem pašiem.
* "MeriDemokrātu" kustības vadītājs
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
