Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdības nodoms piespiedu kārtā vakcinēt skolotājus, ārstus un sociālos darbiniekus neapšaubāmi ir cilvēktiesību pārkāpums. Taču cilvēktiesību pārkāpums var būt arī pamatots. Vispārējā labuma interesēs dažkārt ir jāignorē indivīda tiesības. Tāpēc ir svarīgi saprast, vai šajā gadījumā cilvēktiesību pārkāpums ir pamatots. Mēģināsim tikt skaidrībā.

I

Ārstus, pedagogus un sociālos darbiniekus apvieno tas, ka viņi kontaktē ar lielām cilvēku grupām. Tiek pieņemts, ka viņi, nebūdami vakcinēti, apdraud šīs cilvēku grupas.  Var inficēt tās. Savukārt vakcinēts ārsts, pedagogs un sociālais darbinieks šādu apdraudējumu nerada. Vai arī rada, bet ievērojami mazākā mērā.

Patlaban tas ir tikai pieņēmums, hipotēze. Pētījumi ir rādījuši, ka pilnīgi vakcinētajiem, ja viņi saslimst, vīrusa slodze (vīrusa daļiņu daudzums izdalījumos, tai skaitā siekalās) ir mazāka nekā nevakcinētajiem.

Vai no tā izriet, ka vakcinētie retāk inficē apkārtējos? Nē. Jo nav zināms, kāda vīrusa slodze ir nepieciešama, lai inficētos. Varbūt pilnīgi pietiek ar tām daļiņām, ko satur vakcinētā siekalas.

Ir tikai aptuveni vērtējumi. Saskaņā ar šiem vērtējumiem varbūtība, ka saslimis un vakcinēts cilvēks kādu inficēs, ir divas reizes mazāka nekā tad, ja viņa vietā būtu saslimis nevakcinēts cilvēks.

Divas reizes – tās nav 20 vai 200 reizes. Un arī tās „divas” pagaidām ir tikai hipotēze.

II

Tomēr epidēmija attiecas ne tikai uz bioloģiju. Šeit ir runa arī par sabiedrību. Ir svarīga ne tikai vīrusa slodze vien. Svarīgi, kā ir iekārtota dažādu iedzīvotāju grupu dzīve sabiedrībā. Kādi likumi regulē šo dzīvi.

Un šis ir reāls stāsts par pavisam neseniem notikumiem.

Divi uzņēmēji no Rīgas devās uz lietišķu tikšanos kādā Kurzemes pilsētā. Viens ir vakcinēts, otrs – nav.

Pēc pāris dienām, kad uzņēmēji jau bija Rīgā, viņiem piezvanīja un paziņoja, ka viens no šīs lietišķās tikšanās dalībniekiem ir saslimis. Nevakcinētajam rīdziniekam kā kontaktpersonai nozīmēja divu nedēļu karantīnu. Ko viņš arī ievēroja, būdams likumpaklausīgs cilvēks.

Un kā ar viņa vakcinēto kolēģi? Viņam nelika izolēties. Kāpēc? Tāpēc, ka tāds ir likums. Precīzāk teikt, Ministru kabineta noteikumi. Saskaņā ar šiem noteikumiem pret koronavīrusu vakcinētu personu nevar atzīt par „kontaktpersonu”. Tai tikai jāizdara tests nedēļas laikā.

Rezultātā vakcinētais uzņēmējs izdarīja testu septītajā dienā. Tests izrādījās pozitīvs. Iepriekšējās dienās viņš paspēja inficēt divus cilvēkus savā Rīgas birojā

Par laimi, viss beidzās labi, turklāt visiem. Neviens nebija nokļuvis slimnīcā un nebija miris.

III

Šis stāsts rāda, ka vakcinētais var būt efektīvāks infekcijas pārnēsātājs nekā nevakcinētais.

Pieņemsim, ka vakcinētajam vīrusa slodze saslimšanas gadījumā ir divreiz mazāka. Toties kontaktu var būt vairākiem desmitiem reižu vairāk. Un ar savu mazo vīrusa devu viņš ar kādu dalīsies. Tanī pašā laikā nevakcinētais paklausīgi sēdēs izolācijā.

Secinājums. Nesaskatu racionālus pamatojumus, lai piespiestu vakcinēties skolotājus, ārstus un sociālos darbiniekus. Manuprāt, tā ir nepamatota cilvēktiesību pārkāpšana.

Man nav taisnība? Mana loģika ir nepilnīga? Es neņemu vērā kādus faktus? Labi. Tad lai valdība pamato savu rīcību – speciāli tādiem stūrgalvjiem kā es.

IV

Piespiedu vakcinācijas piekritējiem varētu būt arī tāds arguments: nevakcinētie slimo biežāk un jau tāpēc vien tie ir bīstamāks inficēšanās avots.

Šo tēmu esmu sīki jo sīki izklāstījis šeit:

https://pietiek.com/raksti/kada_ir_patiesa_vakcineto_un_nevakcineto_attieciba_starp_saslimusajiem_ar_covid-19/,

paskaidrojot, kāpēc uz Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publicēto datu pamata nav iespējams izdarīt secinājumu, kas inficējas biežāk – vakcinētie vai nevakcinētie.

Līdz ar to visnopietnākais politiskais lēmums, kas atņem tiesības vairākās profesijās strādājošiem cilvēkiem, balstās uz nepierādītām hipotēzēm un propagandistu izdomājumiem.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...