Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Godātie Rīgas iedzīvotāji, vēlos jūs informēt par saviem novērojumiem un aktivitātēm par iespējamiem korupcijas gadījumiem Rīgas domē. Strādāju par deputātu jau vairākus gadus, bet manas pirmās reālās aizdomas par to, ka Rīgas domē varētu notikt koruptīvi darījumi, bija saistītas ar žurnālista Olafa Zvejnieka 2023. gada 3. jūlija publikāciju par to, ka rīdzinieki par atkritumu izvešanu maksā divas reizes vairāk nekā Tallinas un Viļņas iedzīvotāji https://lasi.lv/par-svarigo/aktuali/kapec-riga-par-atkritumiem-maksa-dubulta.3036.

Žurnālists bija izpētījis, ka Rīgā ir izveidota faktiska oligopolija, kur visu peļņu par atkritumu izvešanas pakalpojumiem savāc Māra Simanoviča vadītā SIA “Eco Baltia vide” un Guntara Kokorēviča vadītā SIA “CleanR”. Publikācijā bija minētas abu uzņēmumu neticami lielās peļņas, kuras acīmredzot veidojas tieši uz rīdzinieku aplaupīšanas rēķina. Kā Rīgas domes deputāts es biju cieši pārliecināts, ka, izlasot publikāciju ar tik tiešām norādēm uz iespējamu korupciju, KNAB nekavējoties uzsāks izmeklēšanu par to.

Pagāja vairāki mēneši, “atkritumu baronu” iedzīvošanās uz rīdzinieku rēķina turpinājās, tomēr KNAB interesi publikācijā minētie fakti nebija rosinājuši. Pat vairāk, – atkritumu savākšanas izmaksām faktiski nemainoties, atkritumu izvešanas tarifi tika paaugstināti vēlreiz. Manu kolēģu – Rīgas domes deputātu vidū valdīja viedoklis, ka šis tarifu paaugstinājums ir panākts vairākās sarunās, kurās ir piedalījušies gan abi minētie kungi, gan dažādi lēmumu pieņēmēji no Rīgas domes, gan arī plaši pazīstamā “lobēšanas” uzņēmuma SIA “Deep White” pārstāvji.

Es apkopoju visus man zināmos faktus un aizdomas iesniegumā KNAB, norādot, ka privātu uzņēmēju iedzīvošanās uz rīdzinieku rēķina ir nepieļaujama, un tiešā veidā kā Rīgas domes deputāts lūdzu KNAB uzsākt izmeklēšanas darbības. Norādīju gan uz Olafa Zvejnieka publikācijā minētajiem faktiem, gan uz informāciju par dīvainajām sarunām Rīgas domē ar atkritumu uzņēmumu vadītāju un viņu “lobistu” piedalīšanos.

Iesniegumā norādīju arī uz, manuprāt, neparastajām naudas plūsmām, kuru rezultātā SIA “Deep White” bija saņēmis nesamērīgi lielus maksājumus no SIA “Eco Baltia vide”, bet SIA “Deep White” īpašniece Egle Klekere-Krekere bija visu miljoniem eiro vērto peļņu sev izmaksājusi dividendēs. Manuprāt, šis vismaz pirmšķietami ir ļoti ērts veids, kā naudu no SIA “Eco Baltia vide” caur “lobēšanas pakalpojumu sniedzējiem” novirzīt kādam politiķim vai ierēdnim Rīgas domē, nepieciešamo lēmumu pieņemšanas motivēšanai. Pilns mana iesnieguma teksts ir publicēts šeit: https://m.pietiek.com/raksti/knab_parkapj_likumu_un_nesniedz_atbildi_rigas_domniekam_par_iespejamu_korupciju_atkritumu_apsaimniekosana/

Biju cerējis, ka tagad, pēc oficiāla Rīgas domes deputāta iesnieguma, KNAB sāksies izmeklēšanas darbības, kuru rezultātā, ja manas aizdomas apstiprinātos, es rosinātu pārskatīt esošos līgumus par nesamērīgi dārgajiem atkritumu izvešanas pakalpojumiem, cerot, ka jaunu konkursu rezultātā šie pakalpojumi kļūtu būtiski lētāki. Diemžēl arī uz manu oficiālo iesniegumu no KNAB puses nebija nekādas reakcijas. Man arvien vairāk sāka likties, ka varbūt taisnība ir maniem ciniskākajiem kolēģiem Rīgas domē, kuri savā starpā abreviatūru KNAB tulko kā “korupcijas novērošanas un atbalstīšanas birojs”.

KNAB nebija man atbildējis par mana iesnieguma virzību ilgāk par mēnesi, līdz 2023. gada novembra beigās kārtējo reizi vērsos KNAB, šoreiz savu pieprasījumu jau padarot publisku. Šī taktika palīdzēja, jo jau drīz man personīgi piezvanīja KNAB vadītājs Jēkabs Straume un KNAB izplatīja arī publisku paziņojumu, ka birojs ir uzsācis pārbaudi par manā iesniegumā minētajiem faktiem un aizdomām.

KNAB paziņojums guva plašu publicitāti, un es biju pārliecināts, ka darbs pie iespējamā korupcijas gadījuma izmeklēšanas beidzot ir uzsākts. Tomēr mani pieredzes bagātākie kolēģi domē mani “atvēsināja”, sakot: “Ja KNAB patiešām grib kaut ko izmeklēt, viņi ātri uzsāk krimināllietu un veic operatīvas darbības. Ja viņi neko izmeklēt nevēlas, viņi publiski paziņo par pārbaudes uzsākšanu, un šī “pārbaude” tad var turpināties mūžīgi.”

Mēģinot “iekustināt KNAB”, bija pagājuši vairāki mēneši, un pienākusi ziema. Rīgas iedzīvotāji tūlīt varēja pamanīt, ka sniega tīrīšanas un izvešanas darbi pilsētā faktiski nenotiek. Sniegs krājas uz brauktuvēm, tad tas lielu kupenu veidā tika samests uz ietvēm, tā ne tikai apgrūtinot rīdzinieku pārvietošanos, bet padarot viņu dzīvi bīstamu – man ir zināms, ka traumu skaits slideno ietvju dēļ ir palielinājies daudzkārtīgi.

Izpētīju publiski pieejamo informāciju par to, kas ir atbildīgs par šo situāciju, un, kāds pārsteigums, atkal uzdūros diviem man jau pazīstamiem darboņiem: Mārim Simanovičam un Guntaram Kokorēvičam. Pie sevis nospriedu, - ja kaut kur parādās šie uzvārdi, tad noteikti būs redzamas arī lielas, slikti pārvaldītas publiskās naudas summas.

Patiesi, ja kāds varbūt domā, ka sniegs Rīgas ielās krājās tādēļ, ka Rīgai trūkst naudas, lai samaksātu par izvešanas pakalpojumiem, tad tas tā nav. Izrādās, 2019. gada rudenī Rīgas dome ir noslēgusi līgumu par ielu tīrīšanas un slaucīšanas pakalpojumiem https://ted.europa.eu/udl?uri=TED:NOTICE:394602-2019:TEXT:EN:HTML&tabId=1 uz pieciem gadiem par simt piecdesmit miljoniem eiro. Vēlos atkārtot šo skaitli: SIMT PIECDESMIT MILJONI EIRO.

Viena tehnikas vienība, kuru varētu lietot, lai savāktu un no Rīgas izvestu sniegu, maksā aptuveni simt piecdesmit tūkstošus eiro, tātad par piešķirto naudu bija iespējams nopirkt tūkstoš tehnikas vienību (!) vai vismaz nopirkt kādas simt mašīnas un intensīvi tās darbināt visas piecas ziemas. Tomēr Rīgas sniega izvešanai tik nepieciešamās tehnikas vienības mēs neredzam ne pilsētas ielās, ne konkursu uzvarējušo uzņēmumu bilancēs.

Krasais kontrasts starp milzīgajiem līdzekļiem, kas katru gadu tiek maksāti par ielu un ceļu uzturēšanu, un žēlīgais šo pūliņu rezultāts mani pamudināja izpētīt, kas un kādā veidā ir iesaistīts šajā afērā.

Izrādās, ka 2019. gada konkursu ielu tīrīšanas un slaucīšanas pakalpojumiem ir uzvarējušas divas ļoti neparastas organizācijas. Pārdaugavā vienīgais pretendents uz piecdesmit miljonu eiro lielu pašvaldības pasūtījumu un, attiecīgi, konkursa uzvarētājs bija pilnsabiedrība “Daugavas kreisā krasta uzturētājs”. Tajā pašā laikā konkursa uzvarētājs otrā Daugavas krastā ir… jā, jūs uzminējāt – kā vienīgais pretendents simt miljonus eiro apgūt bija pieteikusies un konkursā “godīgi uzvarējusi” pilnsabiedrība “Daugavas labā krasta uzturētājs”.

Jebkuram godprātīgam konkursa organizētājam un vēl jo vairāk organizētājus pārbaudošajām organizācijām jau minētie apstākļi vien liktu izbrīnā saraukt uzacis: “Kāpēc uz katru loti ir tikai viens pretendents?”, “Kāpēc abi pretendenti ir ar pilnīgi identisku juridisku struktūru?”, “Kāpēc konkursa dalībnieku nosaukumi ir praktiski vienādi?” Ārēji šķiet, ka šī ir atkal kārtējā afēra, kurā tiek izsaimniekota rīdzinieku nauda, turklāt šajā gadījumā šķiet, ka afēras organizētāji ir tik pārliecināti par sevi, ka var atļauties pat paņirgāties par konkursa organizētājiem un iespējamiem pārbaudītājiem. Arī “konkursa uzvarētāju” juridiskā forma speciāli ir izveidota tā, ka no publiski pieejamajiem datiem nav iespējams saprast kā dalās pilnsabiedrības biedru atbildība un pienākumi.

Abās pilnsabiedrībās divi no dibinātājiem ir vieni un tie paši – gan Daugavas labo, gan kreiso krastu apkalpo SIA “Rīgas tilti” un AS “Ceļu pārvalde”. Daugavas kreisajā krastā šiem dalībniekiem ir pievienojies SIA “Roadex”, kura 50% īpašnieks ir Guntars Kokorēvičs, bet Daugavas labā krasta pilnsabiedrības dibinātājs bija SIA “Pilsētas Eko serviss”, kuru 2023. gadā nopirka Māra Simanoviča vadītā AS “Eco Baltia”.

Visi šie apstākļi man radīja iespaidu, par kārtējo korupcijas gadījumu, tādēļ izklāstīju man zināmos faktus un aizdomas iesniegumā KNAB. Šoreiz KNAB nevēlēšanās izmeklēt šo, manuprāt, diezgan acīmredzamo korupcijas gadījumu, bija vēl izteiktāka nekā gadījumā ar pārcenotajiem atkritumu izvešanas pakalpojumiem. Atbildot uz manu iesniegumu, KNAB izmeklētājs Ruslans Rodiks 2024. gada 10. janvārī man atsūtīja pieprasījumu, lai es nedēļas laikā sniedzu viņam papildu informāciju, lai es “precizējot kukuļošanas vietu un laiku, kā arī kukuļošanā iesaistīto personu identitāti”. Šajā brīdī es patiešām samulsu - vai tik absurda prasība vispār ir iespējama?

Es esmu rīdzinieku ievēlēts domes deputāts. Savu deputāta pienākumu pildīšanas pienākumu ietvaros es esmu konstatējis korupcijas pazīmes milzīgā iepirkumā. Tomēr KNAB nevis pats sāk pārbaudīt iesniegumā minētos faktus, bet pieprasa man, lai es turpinu izmeklēšanu! Atgādināšu, ka KNAB ir speciāla iestāde, kura katru gadu tērē aptuveni 17 miljonus eiro Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļu un kuras galvenais pienākums ir cīnīties ar korupciju valstī. Šīs iestādes izmeklētājs atļaujas pieprasīt man, ievēlētam deputātam, lai es daru darbu viņa vietā un iesniedzu viņam kukuļošanas vietu, laiku un iesaistīto personu identitāti! Tad jau nākamais solis man būtu iegādāties ieroci un roku dzelžus, lai “identificētās iesaistītās personas” es varētu nogādāt pie izmeklētāja Ruslana Rodika!

Arvien vairāk saprotot to, kādēļ mani kolēģi KNAB dēvē par “korupcijas novērošanas un atbalstīšanas biroju”, es tomēr ielūkojos publiski pieejamajās datu bāzēs. Izrādījās, ka afēra ar Daugavas labo un kreiso krastu ir uzsākta nevis 2019., bet jau 2015. gadā, - tieši tad četri uzņēmumi bija izveidojuši divas pilnsabiedrības, noorganizējuši “konkursu” bez citu dalībnieku piedalīšanās un uzsākuši naudas sūknēšanu no Rīgas iedzīvotāju kabatām. 2019. gada “atkārtotais konkurss” acīmredzot jau ir bijis tīrā formalitāte – tas ir bijis izveidots tā, ka neviens pretendents “no malas” pat nebija iedomājies pacīnīties par pašvaldības pasūtījumu simt piecdesmit miljonu eiro apmērā.

Raugoties uz diviem iepriekšējiem veiksmīgajiem naudas sadalīšanas vai tā saucamo “konkursu” gadījumiem, man ir pamatotas aizdomas, ka veiksmīgo afēru šogad ir iecerēts atkārtot trešo reizi.

Manas aizdomas pamato, piemēram, šādi apsvērumi: SIA “Pilsētas Eko serviss” gada pārskati liecina, ka desmit gadu laikā vienīgie ieņēmumi šim uzņēmumam ir bijuši no Daugavas labā krasta apsaimniekošanas. SIA “Pilsētas Eko serviss” ir 41% dalībnieks pilnsabiedrībā “Daugavas labā krasta uzturētājs”, un uzņēmumu gada pārskatos ir redzams, ka katru gadu SIA “Pilsētas Eko serviss” ieņēmumi gandrīz precīzi atbilst 41% no summas, ko no Rīgas domes ir saņēmis “Daugavas labā krasta uzturētājs”.

Tātad, ja šogad beigtos 2019. gadā noslēgtais piecu gadu līgums un notiktu godīgs konkurss par Rīgas ielu un ceļu tīrīšanu, pilnsabiedrībai “Daugavas labā krasta uzturētājs” būtu visas iespējas šajā konkursā neuzvarēt, līdz ar ko SIA “Pilsētas Eko serviss” zaudētu savu vienīgo klientu un attiecīgi šī uzņēmuma vērtība 2024. gada otrajā pusē varētu būt tuva nullei.

Tomēr Māra Simanoviča vadītā SIA “Eco Baltia vide” 2023. gadā nopirka SIA “Pilsētas Eko serviss” par 4,1 miljonu eiro file:///C:/Users/user/Downloads/6M-IFRS-Eco-Baltia-AS-consolidated-FS-2023_6m_ENG_with_review-opinion%20(1).pdf. Vai Simanoviča kungs, tērēdams vairāk nekā četrus miljonus eiro, nesaprata tik vienkāršu matemātiku par SIA “Pilsētas Eko serviss” patieso vērtību? Ļoti stipri apšaubu šādu iespējamību. Vienīgais izskaidrojums šādam pirkumam, manuprāt, ir tāds, ka Māris Simanovičs ir pilnīgi pārliecināts, ka arī 2024. gada konkursā uzvaru atkal gūs “Daugavas labā krasta uzturētājs”, kura 41% labuma guvējs nu jau būs SIA “Eco Baltia vide”, un nākamos piecus gadus viņš ar saviem uzņēmumiem varēs pilntiesīgi turpināt šķūrēt rīdzinieku naudu savās kabatās.

Diemžēl iestāde no Citadeles ielas 1 pagaidām tikai novēro Rīgas domē valdošo korupciju, bet tādi darboņi kā Māris Simanovičs un Guntars Kokorēvičs un viņu “lobisti” domes kabinetu durvis ver vaļā ar kājas spērienu, it kā sakot: “Mūsu reputācija ir nevainojama, jo pat KNAB neko nepareizu mūsu darbībās nav saskatījis. Pierādiet, ka tas tā nav!”

Lai labotu šo absurdo situāciju, es esmu rosinājis izveidot Rīgas domē pašiem savu korupcijas novēršanas komisiju, kura nodarbosies galvenokārt ar sadarbības partneru reputācijas izvērtēšanu. Līdzšinējā prakse, izvērtējot sadarbības partneru reputāciju, ir tāda, ka potenciālo sadarbības partneru reputācija ir jāvērtē mums, deputātiem, turklāt šie vērtējumi nereti ir formāli. KNAB lēnīgās izmeklēšanas dēļ nereti pat acīmredzami negodīgiem uzņēmējiem neko nav iespējams pārmest, jo savu “nevainojamo reputāciju” viņi pamato ar KNAB izmeklēšanas secinājumu neesamību, tātad ar “negatīvu pierādījumu”.

Mūsu iecere ir tāda, ka turpmāk nevis deputātiem būs jāmēģina atrast un pierādīt potenciālo sadarbības partneru koruptīvus darījumus, bet pašiem uzņēmējiem būs jānāk deputātu komisijas priekšā un jāskaidro, kādēļ viņu reputācija ir nevainojama. Piemēram, lai viņu vadītie uzņēmumi arī turpmāk varētu piedalīties konkursos par atkritumu izvešanu un pilsētas uzkopšanu, Mārim Simanovičam un Guntaram Kokorēvičam būs jāierodas Rīgas domē un pēc būtības jāatbild uz tādiem jautājumiem, kādi ir aprakstīti šajā dokumentā. Tikai tad, ja komisijas deputātiem radīsies iespaids, ka uzņēmēja reputācija patiešām ir nevainojama, tikai tad tiem būs labas reputācijas “pozitīvais pierādījums”, un attiecīgais uzņēmējs tiks aicināts piedalīties Rīgas domes konkursos.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...