Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Antisemītisms Latvijā ir sarežģīts temats, kur bija un būs daudz diskusiju. Un, kā jau ierasts, - arī spekulāciju un dažādu sazvērestības teoriju. Tai pašā laikā ir arī labas ziņas - ir gana daudz labu akadēmisku pētījumu un speciālistu, kas patiesi ieinteresētajiem spēj piedāvāt labi izpētītu, objektīvu un godīgu vēsturisko kopainu.

Protams, antisemītisms tāpat kā citas līdzīgas parādības - rasisms, ksenofobija - ir nopietns temats, par ko atbildīgās sabiedrības ir jārunā. Un jāizdara viss, lai šīs parādības ja ne pilnībā izskaustu, tad vismaz maksimāli samazinātu.

Tomēr jaunākie notikumi ap tā dēvēto 40 miljono eiro sāgu vedina uz rūgtām pārdomām. Lai dažādas ļaunas sazvērestības teorijas plauktu un zeltu, ir jābūt kādiem, kuri sagatavo un kārtīgi aplej augsni, kur tām vairoties.

Šķiet, ka šoreiz šeit savu roku būs krietni pielikuši politiķi no “Attīstībai/Par!” un “Vienotības.” Tāpat, kā tās personas politikas aizkulisēs, kuras viņus, teiksim tā, pamudināja cīnīties par vēsturisko taisnīgumu. Kaut gan šajā gadījumā “vēsturiskais taisnīgums” vairāk izskatās pēc ciniska eifēmisma pavisam citiem nolūkiem.

Bet vispirms nedaudz par patieso antisemītisma izplatību Latvijā. Ja būtu nosacīts “antisemītisma termometrs,” tad Latvijā tas rādītu diezgan zemu līmeni. Pirmajos Atmodas gados teju populārākais politiķis, lielā sabiedrības daļā pat varonis, bija ebrejs Mavriks Vulfosons. Viņš pirmais uzdrošinājās publiski pateikt, ka Latvijā 1940. gadā tika okupēta. Lielā mērā tas burtiski salauza sabiedriskās domas ledu. Vulfsons baudīja tik plašu sabiedrības atzinību, kāda nekad nebūtu iespējama antisemītiskā vidē.

Antisemītisms nav izplatīts, visbiežāk strikti noraidīts arī Latvijas kultūras un zinātnes aprindās. Daudzi ievērojami zinātnieki, mākslinieki, ārkārtīgi augsti vērtēti pedagogi ir ebreji vai ar ebreju saknēm - kāds no vecākiem, vecvecākiem ir ebreju tautības. Mākslas zinātniece, ebrejiete Valentīna Freimane bija personība, kuru nepārspīlējot bezgalīgi cienīja un mīlēja vairākas paaudzes latviešu inteliģences spožākās daļas. Viņa bija, ir un paliks patiesa leģenda Latvijas kultūras vidē.

Līdzīga leģenda Latvijas mūzikas pasaulē ir pianists, pedagogs un koncertmeistars Hermanis Brauns. Viņš bija arī Raimonda Paula skolotājs Mūzikas akadēmijā, koncertmeistars labākajiem Latvijas vokālistiem. Žurnālists, publicists, "GULAGa arhipelāga” tulkotājs latviešu valodā, ebrejs Gordons Franks pat savos cienījamos gados ir ļoti populārs un patiesi cienīts Latvijas patriotisko avīžu lasītāju lokā.

Šie ir tikai daži piemēri sarakstam, kuru vēl varētu turpināt ar personībām, kuras plašākai publikai nav tik labi zināmas, bet tiek augsti vērtētas savās profesionālajās vidēs. Tādēļ antisemītisms Latvijas sabiedrībā nebauda lielu atsaucību, drīzāk raisa nosodošu pretreakciju. Ebreju izcelsmes cilvēki daudziem ir rados, labi draugi, kolēģi, autoritātes, skolotāji arī šī vārda plašākajā nozīmē. Tādēļ daudziem latviešiem antisemītisms dabiski šķiet atbaidoša un pretīga parādība.

Tai pašā laikā, protams, nenoliedzami Latvijā joprojām ir daļa vairāk vai mazāk redzamu antisemītu. Grūti noteikt, cik daudz viņu ir? Daži ir visai aktīvi sociālajos medijos un spēj pievērst sev uzmanību ar žultainu klaigāšanu. Bet dažu, desmit vai divdesmit personu skaļums nekādi neliecina par visas sabiedrības kopējo noskaņojumu. Iespējams, redzamāka antisemītisma izpausme ir marginālais portāls “Tautas tribunāls,” par kura veidotāju ir aizdomas, ka viņa garīgā veselība jau sen nelido ar pilnu apkalpi.

Kopumā it kā nav daudz pazīmju, ka Latvijā antisemītisms būtu plaši izplatīts un populārs. Tomēr ir vairāki gadījumi un personas, kas tīši vai netīši radījušas apstākļus, kas to nopietni veicina. Un 40 miljonu eiro sāga noteikti dos savu pienesumu.

Mīti un sazvērestības teorijas nedraudzējas ar objektīviem faktiem. Tomēr vairāku secīgu, skaļu notikumu virkne var piespiest domāt par iespējamām likumsakarībām un sekām. Un par to der padomāt. Tādēļ ir vērts doties nelielā Latvijas jaunākās vēstures ceļojumā.

Mavriks Vulfsons 90. gadu pirmajā pusē nebija vienīgais ļoti pazīstamais ebreju tautības pārstāvis. Dažus gadus vēlāk pilnīgi pretēju - totāli negatīvu uzmanību piesaistīja baņķieris Aleksandrs Lavents. Viņš un viņa ģimene tika uzskatīti par faktiskajiem īpašniekiem bēdīgi slavenajā “Bankai Baltija”.

Tā tika izlaupīta un izputināta, apzogot tūkstošiem noguldītāju visā valstī. Daudzi tā pazaudēja teju vai visus dzīves ietaupījumus. Pats Lavents no atbildības dažādos veidos faktiski izvairījās un joprojām dzīvo cepuri kuldams baudot dzīvi dažādos vulgāru jaunbagātnieku pasākumos.

Paralēli Laventu ģimenes finanšu “aktivitātēm,” politikā sev spoži pieteica politiķe Tatjana Ždanoka. 80./90. gadu mijā viņa kļuva par vienu no redzamākajām neatkarības pretinieku kustības zvaigznēm, vēlāk turpināja politisko karjeru, kļūstot par aktīvu Latvijas starptautisko apmelotāju un neoimperiālistiskā Putina režīma dzeguzi Eiropas Parlamentā. Latvijā nav liels noslēpums, ka Ždanokai ir ebreju saknes.

Protams, ka šo atsevišķo personu aktivitātes nevar liecināt par visu ebreju tautu. Protams, ka gudri cilvēki to saprata un dažādas sazvērestības konspirācijas vienkārši noraidīja, kā jau tas pieklājas ar veselo saprātu apveltītām personām. Tomēr nenoliedzami šie gadījumi nenoliedzami deva pamatīgu ieguldījumu antisemītisma augsnes dzīvelīgumam.

2008. gada decembrī Latviju burtiski satricināja kāds cits finanšu skandāls. Ar milzīgu troksni sabruka viena no lielākajām Latvijas bankām - “Parex banka.” Oficiāli tiek minēts, ka Latvijas valsts “Parex” bankas glābšanā ieguldīja ap 800 miljonus latu jeb apmēram 1,1 miljardu eiro. Tomēr kopējo ekonomikai nodarīto zaudējumu ir teju vai neiespējams aprēķināt.

Bankas pārņemšanas, vēlākais sadalīšanās un tālāk pārdošanas process tāpat ir apvīts ir ļoti nelāgām aizdomu ēnām. Protams, ka Latvijas sabiedrībai nav liels noslēpums, ka abiem bankas īpašniekiem Valērijai Karginam un Viktoram Krasovickim ir ebreju saknes, lai cik skaļi Kargins būtu publiski deklarējis, ka esot īstens krievs.

Un atkal - šie skaļie un atsevišķie gadījumi nevar kalpot par kādām ļauniem vispārinājumiem par visu ebreju tautu kopumā. Un ar veselo saprātu apveltītie Latvijas iedzīvotāji turpināja ignorēt dažādas spekulācijas un antisemītiskās sazvērestības teorijas.

Bet tad pienāca diena, ka Latvijas augstākajā politiskajā līmenī - Saeimā divi politiskie spēki ierosināja atjaunot “vēsturisko taisnīgumu” un izmaksāt atsevišķu personu grupai 40 miljonus eiro uz nodokļu maksātāju rēķina. Viens no pamatojumiem - viņi pārstāv ebreju tautu.

No tiesiskā viedokļa šī prasība ir acīmredzami šūta ar “baltiem diegiem”, un politiķu motivācijai “atjaunot vēsturisko taisnīgumu” tic vai nu klīniskie naivie, vai tie, kuriem ir kāds ļoti nopietns iemesls tam “noticēt.” Vēsturiskais taisnīgums ir laba un svarīga lieta, bet šī nu ir tā reize, kad šīs idejas un tās aizstāvju īstā motivācija lien ārā pa visiem iespējamiem galiem.

Protams, ka saprātīgi cilvēki atkal teiks, ka te nav un nevar būt nekāda pamata kārtējām antisemītiskām sazvērestības teorijām. Bet kāda daļa no viņiem smagi nopūtīsies un klusi, klusi, pavisam klusi pie sevis noteiks - lai dejotu tango, vajag divus.

Bet par rūdīto politikas vecmeistaru no “Vienotības” un “Attīstībai/Par!” spēju melot un pat acis nemirkšķinot, šķiet, sen vairs neviens nebrīnās. Šo mākslu viņi ir izkopuši līdz pilnībai.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...