Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.

Izņēmums nav arī šis gads, kad valdība, neielaižoties garās diskusijās ar vietvarām, ir pieņēmusi lēmumu, kuru droši var salīdzināt ar ķeblīša izsišanu no kāju apakšas – daudzas nelielas pašvaldības var nonākt uz bankrota sliekšņa. Arī lielajās pilsētās situācija nav daudz labāka. Raugoties uz nākamā gada budžetu, optimismam nav pamata.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem diskusijas ar valdību bijušas īpaši smagas, jo nasta, ko plāno uzlikt uz pašvaldību pleciem, ir teju nepanesama. Ir skaidrs, ka mediķiem algas ir jāpalielina, taču to nedrīkst darīt uz citu iedzīvotāju grupu ar nelieliem ienākumiem rēķina.

Ar ievērojamu pretestību pašvaldības piekrita Finanšu ministrijas iecerei nākamgad samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā. Pašlaik vietvaru budžetos ienāk 80% no tajās iekasēta IIN, bet atlikušie 20% – valsts budžetā. Nākamgad valdība ir iecerējusi valsts daļu palielināt līdz 25%, attiecīgi samazinot pašvaldību daļu, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 91 miljons eiro.

Ņemot vērā, ka nākamgad pašvaldību izdevumi būtiski palielināsies, tās nonāks neapskaužamā situācijā, jo naudas trūkuma dēļ tām būs ļoti grūti segt ar labklājību saistītos izdevumus, nemaz nerunājot par tiem tēriņiem, ko uzliek cīņa ar Covid-19 pandēmiju.

Pirmkārt, pašvaldībām nākamgad ir jāpilda Satversmes tiesas spriedums par dzīvokļa pabalsta un par pabalsta garantēta minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai pieaugumu, kā arī sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

Otrkārt, pašvaldībām pieaugs izdevumi pirmskolas izglītības iestāžu pedagogu minimālās darba samaksas paaugstināšanai. Ceļot skolotāju algas, nedrīkst nepaaugstināt arī bērnudārzu pedagogu algas. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem jau šobrīd pirmsskolas izglītības iestādēs trūkst ap 150 pedagogu. Pašvaldības nevar atļauties necelt algas bērnudārzos strādājošajiem, jo pretējā gadījumā personāla trūkuma dēļ var nākties slēgt kādu bērnudārzu.

Treškārt, pieņemot lēmumu minimālo algu palielināt līdz 500 eiro, uz pašvaldību pleciem gulstas tēriņi, kas saistīti ar algas palielināšanu tiem darbiniekiem, kas saņem minimālo algu. Tas nozīmē, ka balansa saglabāšanai jāpalielina algas arī pārējiem darbiniekiem, lai viņi nenonāktu situācijā, ka minimālās algas saņēmējs saņem tādu pašu algu kā tie darbinieki, kas līdz šim bija labāk atalgoti.

Daudzās pašvaldībās sociālo darbinieku un kultūras iestāžu darbinieku algas nav lielas. Saprotot, ka pēc minimālās algas celšanas viņu darba samaksa nebūs daudz lielāka, piemēram, par apkopējas algu, viņi, visticamāk, pieņemtu lēmumu mainīt darba vietu.

Kā pašvaldībām segt pamatbudžeta ienākumu samazinājumu? Ir skaidrs, ka būs mazāk naudas investīciju projektiem, proti, ielu remontiem, skolām un bērnudārziem. Daudzās pašvaldībās būs mazāk naudas iedzīvotāju sociālajām vajadzībām. Visticamāk, daudzviet nāksies atteikties no brīvpusdienām skolēniem, nemaz nerunājot par kultūras, sporta un aktīvās atpūtas pasākumu finansēšanu.

Es labi saprotu, ka valdībai ir jāpilda savi solījumi. Taču nav godīgi to darīt uz pašvaldību rēķina, pat īsti neizdiskutējot pārmaiņas. Nevēlamies arī paļauties uz valdības vadītāja solījumu nākamgad ienākumu samazinājumu kompensēt no ES finanšu līdzekļiem, kamēr nav izstrādāts kompensācijas mehānisms.

Tā vietā pašvaldības ir aicinājušas Saeimu valsts budžetā paredzēt papildu mērķdotāciju 9,2 miljonu eiro apmērā tieši tām pašvaldībām, kurām nākamgad pēc ieņēmumu izlīdzināšanas samazinājums būs lielāks par 4%. Tādējādi tiktu atbalstītas tās pašvaldības, kurām ieņēmumu samazinājums būs vislielākais. Pretējā gadījumā cietēji būs iedzīvotāji, īpaši tie, kas dzīvo nelielās pašvaldībās. Un tad rodas jautājums – kurš pēdējais izslēgs tajās gaismu?

* Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...