Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Kurš piesedz Andu Čakšu?

Renārs Putniņš, neiroķirurgs, Saeimas deputāts
10.12.2017.
Komentāri (42)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veikli darboņi cenšas panākt Eiropas Savienībā nereģistrētu un nepārbaudītu zāļu masveida ievešanu Latvijā, tādējādi apdraudot veiksmīgi sākto cīņu ar C hepatītu un pakļaujot nopietnam riskam daudzus pacientus.

Gan Saeimā, gan medijos esmu paudis savu viedokli par Andas Čakšas vadītās Veselības ministrijas neizdarību un vāji īstenoto veselības aprūpes reformas procesu, tādēļ arvien biežāk saņemu pacientu zvanus par dažādām aizdomīgām darbībām, kuras saistītas ar nozarē pieejamo līdzekļu “apgūšanu” un kurām nav nekāda sakara ar pacientu interesēm.

Jo tuvāk nāk laiks, kad valdība un parlaments veiks 2018. gadā veselības aprūpei piešķirtās naudas patieso sadalīšanu, jo redzamāki kļūst tie atsevišķie līdzekļu tērēšanas mērķi un “projekti”, kurus Veselības ministrija – tāds iespaids diemžēl rodas – labprātāk vēlētos no svešām acīm noslēpt.

Iemesls tam ir vienkāršs – šie projekti ir ar diezgan apšaubāmu, lai neteiktu vairāk, līdzekļu tērēšanas jēgu un lietderību. Jau rakstīju, piemēram, par pretrunīgi vērtēto Veselības ministrijas ieceri iegādāties ķīmijterapijas preparātiem paredzētu robotizētu šķaidīšanas sistēmu, kas no budžeta prasītu vairākus miljonus eiro.

Nesen pie manis vērsās vairāki C hepatīta pacienti un dalījās ar satraucošu informāciju. Veselības ministrija pērn, šogad un arī nākamgad – un tas ir ļoti pareizi – investē vērā ņemamus līdzekļus C hepatīta kā bīstamas infekcijas slimības apkarošanā. Par laimi, šo slimību, pateicoties modernai terapijai, kas tagad pieejama arī Latvijas pacientiem, ir iespējams izārstēt pilnībā. 2018.gadā šim mērķim Veselības ministrija plāno izlietot vairāk nekā 10 miljonus eiro.

Tik tālu viss ir skaisti, bet novembrī sākušās dīvainības – veikli importētāji C hepatīta ārstēšanai piedāvā ievest ārkārtīgi lētus medikamentus no kādas tālas, visticamākais, Āzijas valsts. Salīdzinājumā ar šobrīd lietoto terapiju šo zāļu cena ir par vairākām kārtām zemāka.

Taču problēma ir apstāklī, ka šobrīd lietotās zāles ir reģistrētas gan Eiropas Zāļu aģentūrā, gan Latvijā, gan arī daudzās valstīs citur pasaulē, to iedarbība ir pārbaudīta pētījumos un par to efektivitāti ir pārliecinājušies arī daudzi Latvijas C hepatīta pacienti. Turpretī lētie medikamenti ne Eiropas Savienībā, ne ASV reģistrēti nav.

Eiropas Savienības regulējums atļauj ievest no trešajām valstīm Eiropas Zāļu aģentūrā nereģistrētas zāles, ja tas tiek pamatots ar konkrēta ārsta konkrētam pacientam izrakstītu recepti. Šādi gadījumi ir saprotami, tomēr pavisam cita situācija veidojas, ja Nacionālais veselības dienests acīmredzot nepietiekamā Veselības ministrijas uzraudzībā varētu atļaut vairāk nekā 10 miljonus eiro iztērēt nepārbaudītas kvalitātes zālēm.

Skaidrs, ka cenu atšķirība starp zālēm ar pārbaudītu un pierādītu iedarbību un zālēm, kuru iedarbība nav pierādīta, ir diezgan ievērojama un cilvēkiem ar tirgotāja ķērienu šķiet ārkārtīgi vilinoša. Viņiem to nevar pārmest. Savukārt VM un NVD vadībai šobrīd ir jāizlemj, vai pakļaut C hepatīta pacientus nezināmu un nereģistrētu medikamentu iedarbības riskam.

Kurš no mums kā pacients gribētu saņemt zāles, kuras nav reģistrētas ne ES, ne ASV vai kādā citā valstī? Vai situācijā, kurā ir alternatīva ar pārbaudītām zālēm, jūs piekristu lietot medikamentus, kuri nekur citur nav reģistrēti kā vien kādā ekonomiski vāji attīstītā valstī, piemēram, Somālijā, Ugandā vai Bangladešā? Kurš būs gatavs uzņemties atbildību, ja patiešām šajā pacientu grupā radīsies veselības riski?

Pirms apmēram diviem gadiem Ministru kabinetā norisinājās diezgan asa cīņa par noteikumu mīkstināšanu Latvijā un Eiropas Savienībā nereģistrētu medikamentu importam no trešajām valstīm. Saredzot ievērojamu peļņu un riskējot ar pacientu drošību, “veselības tirgotāji” caur Ministru kabinetu vēlējās “izbīdīt” nosacījumu, ka medikamentus no trešajām valstīm drīkst importēt, ne tikai saņemot konkrēta ārsta recepti konkrētam pacientam, bet uz šīs receptes pamata ievest zāles visa gada garumā, faktiski importējot neierobežotos, pat industriālos apjomos.

Jācer, ka situācija ar C hepatīta zāļu ievešanu no tālās valsts vēl ir labojama un nekādi lēmumi nav pieņemti. Jācer arī, ka nevaram runāt par Veselības ministrijas vadības piesegtiem ļoti aizdomīgiem darījumiem, un ziņas par nezināmām un ES nereģistrētām zālēm attiecas vien uz informācijas apkopošanas un analīzes stadiju.

Visiem pacientiem gribu atgādināt, ka Saeimas deputāti pauduši savu ieinteresētību un apņēmušies ļoti detalizēti izskatīt Veselības ministrijas pamatojumu 2018. gadā veselības aprūpei piešķirtā finansējuma plānotajai sadalei. Tas attiecas arī uz infekciju slimību ārstēšanu, tādēļ esmu pārliecināts, ka C hepatīta pacientiem domātās naudas nelietderīga tērēšana netiks pieļauta.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas grorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...