Iesaki rakstu: 
Rakstu saistībā ar šodien notikušo traģēdiju uz Brīvības gatves, smagajai automašīnai notriecot velobraucēju brīdī, kad tā izbraukusi no lielveikala Lidl būvlaukuma.
Diemžēl, kad pagājušajā gadā sabiedrība izteica savas bažas par iespējamo satiksmes apgrūtinājumu saistībā ar neracionāli izvietoto iebrauktuvi veikala Lidl teritorijā, šis viedoklis ir ticis ignorēts. Acīmredzot saskaņojumi tikuši veikti, nerēķinoties ar potenciālajiem riskiem, izdabājot projektu attīstītājiem, kas šajā gadījumā rezultējies ar traģēdiju.
Raksts, kas tika publicēts 2019. gada augustā:
Šodienas notikums jau atkal uzjundī jautājumu par amatpersonu atbildību – kurš uzņemsies vainu par šī cilvēka traģisko nāvi? Vai vainosim velobraucēju (kā to jau dara ziņu portālu komentētāji), vai birokrātisko Rīgas domes departamentu starpā notiks atbildības deleģēšana no viena pie otra? Vai arī vainots tiks projekta attīstītājs?
Reizēm šķiet, ka šie attīstītāji ir gatavi “iet pāri līķiem”, lai ekonomētu līdzekļus un “izbīdītu” saskaņojumus. Šoreiz, šķiet, tā tiešām noticis.
Ir skaidrs, ka aiz formālajiem nosaukumiem “Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments”, “Rīgas pilsētas būvvalde”, “Rīgas domes Satiksmes departaments” slēpjas īsti, dzīvi cilvēki, kas pieņem lēmumus, liek parakstus un izsniedz atļaujas. Varbūt kāds no tiem šodien klusībā padomās par savas rīcības sekām.
Sabiedrības pārstāvjus, kad tie izsaka iebildumus, nereti uztver kā “trakos”, kas sienas pie kokiem, bļauj par riteņbraucējiem un norāda uz vides postījumiem. Taču reizēm ir vērts ierosinājumos un norādēs ieklausīties. Šodienas traģēdijai nebija jānotiek. No tā varēja izvairīties.
Ieteikums: pārliecināties, vai lielajos būvobjektos tiešām viss ir droši.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.