Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā jau Pietiek gadu mijā prognozēja, Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētaja, kas ir arī viens no publiski ietekmīgākajiem amatiem valstī, ievēlēšana piektdien izrādījās grūti pārvaramu šķēršļu josla. Pēc ST aizkulišu pārzinošu juristu stāstītā, ne Gunārs Kusiņš, ne Sanita Osipova, kuri bija īstie pretendenti uz amatu, nespēja sev nodrošināt vairākuma atbalstu.

ST, kas strādā nepilnā, sešu tiesnešu sastāvā, viedokļos esot sadalījusies uz pusēm, un lielākas izredzes par ST nākamo pagaidu priekšsēdētāju esot Augstākās tiesas virzītajam Aldim Laviņam, jo viņš atšķirībā no Kusiņa nāk no tiesnešu vidus. Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājam tradicionāli ir liela publiskā autoritāte, kas ST aizkulisēs notiekošo neļauj uztvert kā maznozīmīgas intrigas specifiskā vidē.

Tieši Saeimas valdošā vairākuma pašpārliecinātība, pozicionējot parlamenta Juridiskā biroja vadītāju Kusiņu kā drošu pretendentu uz ST priekšsēdētāja amatu, esot bijis viens no pilieniem, kādēļ no tiesnešu vidus nākušais ST sastāva vairākums lēmis nodemonstrēt stāju politiķu priekšā, – tāda ir viena no juristu aprindās apspriestajām versijām par piektdien notikušā iemesliem. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka personiskās attiecības starp ST tiesnešiem ir labas un koleģiālas.

Lai gan publiski tika apgalvots, ka pagaidu priekšsēdētāja izraudzīšanās, kas bija pārsteigums, saistīta ar vēlmi dot “ieskriešanās” laiku ST nule ievēlētajam Kusiņam, kurš publiski skaitījās favorīts uz amatu, juristi, kas orientējas ST aizkulisēs, Pietiek skaidro, ka Aijas Brantas apstiprināšana priekšsēdētājas amatā, zinot, ka viņai jau 24. aprīlī beidzas pilnvaru termiņš, bijusi vienīgais iespējamais kompromiss.

Tādēļ ST ilgstoši tiek prognozēts darbs pagaidu priekšsēdētāja vadībā un aprīļa beigās, maija sākumā par nākamo ST priekšsēdētāju uz nepilnu termiņu varētu būt līdzšinējais AT Senāta Civillietu departamenta tiesnesis Aldis Laviņš ar nosacījuma, ja viņš nepiesliesies tiesnešu grupai, kuri atbalsta Kusiņa ievēlēšanu.

Šāda nestabila situācija ST tiek prognozēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā spriedums ST tiesneses Vinetas Muižnieces lietā, kura apsūdzēta protokola viltošanā laikā, kad vadīja Saeimas Juridisko komisiju. Janvāra beigās viņa sev nelabvēlīgo spriedumu pārsūdzējusi kasācijas instancē. Ja spēkā stāsies Muižnieci notiesājošs spriedums, viņas vietā Saeimai būs jāvirza jauns ST tiesnesis, kas konstitucionālajai tiesai ļautu darboties pilnā, septiņu tiesnešu, sastāvā.

Kusiņa vietā par Saeimas Juridiskā biroja vadītāju kļuvusi biroja līdzšinējā vecākā padomniece Dina Meistere, lai gan pirms tam amats tika prognozēts biroja juristam, konstitucionālo tiesību autoritātei Jānim Plepam. Lai gan izskanēja spekulācijas, ka Plepu amatā nav vēlējusies Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (par šīs amatpersonas apstiprināšanu lemj Saeimas prezidijs, kurā pārstāvētas visu partiju frakcijas), patiesībā sava “mantinieka” izvēle esot bijusi viens no Kusiņa uzstādījumiem, piekrītot partiju aicinājumam pretendēt ST tiesneša amatam. Tieši Kusiņš izraudzījies Meisteri, kurai padomus neliedzot arī šobrīd, jau būdams amatā ST, liecina no Saeimas Juridiskā biroja noplūdusi informācija.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...