Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Neskatoties uz iekšlietu ministra norādījumu, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis šobrīd bez jelkāda konkursa ieceļ sakaru virsnieku Eiropolā - savu un Ilzes Pētersones-Godmanes čomu Dmitriju Cepli. Šim kungam darbs Eiropola beidzas, jo pagājis noteiktais termins, bet, lai viņam no Hāgas nebūtu jābrauc prom, steidzīgi tiek izveidota vakance - otrs sakaru virsnieks,” – šādu informāciju Pietieksaņēmis no kāda lasītāja. Savukārt Valsts policija skaidro – Cepļa amats neesot to starpā, uz kuru noteikti būtu bijis jārīko konkurss. Publicējam Valsts policijas skaidrojumu pilnā apmērā:

„Lai efektīvi nodrošinātu valsts politikas īstenošanu Valsts policijas darbības jomā un izpildītu Valsts policijas darbības stratēģijas 2014. - 2016.gadam 2.6. daļas 5.punktā doto uzdevumu un atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 12.novembra sēdes protokola Nr.62, 2.§ 2.punktam, jau sākot ar 2015.gada 1.janvāri tika lemts par nepieciešamību ieviest amatu - sakaru virsnieks.

Amats tika ieviests ar Valsts policijas 2014.gada 29.decembra pavēli Nr.4685 "Par štatu organizatoriskajiem jautājumiem". Konstatējot arvien pieaugošo informācijas apmaiņu un darba apjomu, Valsts policija saskatīja, ka starptautiskās sadarbības uzlabošanai nepieciešams ieviest vēl viena sakaru virsnieka amatu darbībai Eiropolā - tas būtiski sekmētu Latvijas iespējas saņemt pilnvērtīgāku Eiropola analītisko un operatīvo atbalstu, kā arī sekmīgāk virzīt Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu intereses gan konkrētās izmeklēšanās, gan stratēģiskajā līmenī.

Papildus amata vietas izveides nepieciešamību iezīmē arī citu valstu prakse un pieredze - piemēram, gan Lietuvai, gan Igaunijai ir trīs sakaru virsnieki. Pamatojoties uz visu iepriekš minēto un, lai nodrošinātu sakaru virsnieku darbību Eiropas policijas birojā (Eiropol), 2019.gada 30.augustā Valsts policijas padomes sēdē tika apstiprināts rīcības plāns un ar 2019.gada 1.oktobri nolemts ieviest vēl vienu sakaru virsnieka amatu Eiropol.

Ņemot vērā, ka, lai izpildītu amata prasības, tajā nepieciešams piesaistīt aktīvu un pieredzējušu darbinieku, kurš labi pārzina Eiropola darbības principus, iespējas un rīkus, kā arī ir praktiski ar tiem strādājis un ņemot vērā majora D.Cepļa iepriekšējo darba pieredzi Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja Eiropola nacionālās nodaļas vadītāja amatā, kā arī vairāku gadu pieredzi Eiropolā dažādos amatos, pieredzi dažādos starptautiskajos projektos, iegūto izglītību un papildu apmācības Eiropolā, labās angļu valodas zināšanas un amatpersonas personiskās īpašības, Valsts policijas ieskatā D.Ceplis ir piemērots kandidāts šim amatam.

Pašlaik D. Ceplis ieņem Eiropola Operatīvā Direktorāta Eiropas Narkotiku un Organizētās Noziedzības apkarošanas nodaļas Top Organizētās Grupējumu Apkarošanas Grupas vadītāja amatu.

Līdzšinējais Latvijas sakaru virsnieks Eiropolā ir Andrejs Matīss, kura amata termiņš pagarināts līdz 2021. gada 7. jūlijam. Darbinieks pilda tādas sakaru virsnieka funkcijas, kas vairāk tieši saistītas ar informācijas apmaiņu, veiksmīgai operatīvā darba funkciju nodrošināšanai starptautiskā līmenī. Savukārt papildus ieviestā mata funkcija vairāk saistīta ar stratēģiska līmeņa jautājumu virzīšanu un organizēšanu pilnvērtīgākas starptautiskās sadarbības un Eiropol sniegto iespēju īstenošanai.

Atbilstoši VP pavēlei Nr.6956, amats "sakaru virsnieks" ietilpst amatu grupā - virsnieks un atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumiem Nr.810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju" amats "sakaru virsnieks" klasificēts 6.saimē "Starpautiskā sadarbība" (V amata līmenis).

To ņemot vērā, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes sakaru virsnieks nav Iekšlietu ministrijas 2019.gada 29.augusta vadības uzdevuma Nr.1-33/2066 subjekts, līdz ar ko amats "sakaru virsnieks" nav kategorijā, uz kuru jārīko konkurss.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...