Iesaki rakstu: 
3000 eiro lielas mēnešalgas mēnesī neesot pat viņam, - ar šādu apgalvojumu ceturtdien intervijā LA nāca klajā Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Patiesībā jau 2017. gadā policijas priekšnieks tikai pamatdarbā vien mēnesī vidēji saņēma 3180 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.
„Uzskatu, ka normāli būtu, ja ekonomisko noziegumu izmeklētājs saņemtu 3000 eiro mēnesī. Bet tik lielas algas nav pat man, policijas priekšniekam,” intervijā apgalvoja I. Ķuzis.
Taču šis apgalvojums nebija īsti patiess. Valsts policijas priekšnieka amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu vēl nav pieejama, taču 2017. gada viņš tikai pamatdarbā vien saņēmis 55 345 eiro vai vidēji 4612 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Pat pieņemot, ka I. Ķuzim nav neviena apgādājamā, internetā atrodamais VGK algu kalkulators rāda, ka jau 2017. gadā viņš mēnesī saņēmis vidēji 3180 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Papildus tam Valsts policijas priekšnieks 2017.gadā vēl saņēmis arī gandrīz 3000 eiro atalgojumā no SIA Juridiskā koledža un divarpus simtus eiro no Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra.
Nav šaubu, ka kopš 2017. gada Valsts policijas priekšnieka atalgojums ir vēl būtiski pieaudzis. Kā zināms, pēc Satversmes tiesas sprieduma valsts iestādes vairs nepublisko saviem darbiniekiem ik mēnesi izmaksājamo atalgojumu, taču šā gada sākumā šie dati vēl tika publicēti.
No Valsts policijas publicētās informācijas izrietēja, ka I. Ķuzim izmaksai aprēķinātā darba samaksa par janvāri ir bijusi 9689,83 eiro, vairāk nekā trīskārt pārsniedzot viņa intervijā tagad nosauktos 3000 eiro.
Pati Valsts policija skaidroja, ka saskaņā ar iepriekšējās valdības lēmumu stiprināt iekšlietu sistēmu izveidota bonusu sistēma darbiniekiem, kas iekšlietu sistēmā nostrādājuši vismaz piecus gadus pēc kārtas.
Par katriem pieciem nostrādātajiem gadiem pienākoties prēmija, un tas nozīmējot, ka janvārī prēmijas trīs mēnešalgu apmērā saņēmuši visi darbinieki, kuriem janvārī bija pagājuši vismaz pieci gadi iekšlietu sistēmā, un attiecīgas izmaksas nākamajos mēnešos tikšot veiktas tiem, kuri tad varēs atzīmēt kārtējo jubileju darbam policijā.
Tiesa, grandiozas algas – no astoņiem līdz pat gandrīz desmit tūkstošiem eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas – janvārī bija saņēmusi faktiski visa Valsts policijas vadība. Par to, vai visām šīm personām visām vienlaikus darba gaitas sākušās janvārī, paskaidrojumi tā arī nav sniegti.
Savukārt iepriekš no Valsts policijas saņemta informācija rādīja, ka 2017. gada pēdējos četros mēnešos vien I. Ķuzis ik mēnesi saņēmis 460 eiro lielu „speciālo piemaksu par iestādei būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu”.
Papildus tam šo četru mēnešu laikā Valsts policijas priekšnieks bija ticis arī pie 3270 eiro lielas naudas balvas un vēl 1962 eiro lielas „prēmijas amatpersonai (darbiniekam) par tāda nozieguma novēršanu vai atklāšanu, kas radījis vai varēja radīt būtisku kaitējumu”.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
