Iesaki rakstu: 
Jaunās Vienotības deputāts Jānis Patmalnieks (attēlā) par 9. janvāra Saeimas sēdi sociālajos tīklos skaidroja, ka Latvija ir daļa no Eiropas Savienības (ES) un kopā ar to jārisina pasaules klimata jautājumi, to attiecinādams uz iecerēto Klimata likumu. Jāsaka, ka, pateicoties opozīcijai un tam, ka uz sēdi nebija ieradušies visi pozīcijas deputāti, 48 balsu bija par maz, lai likumu pieņemtu pirmajā lasījumā.
Patmalnieks gan uzsvēra, ka šī klimata politika nāks par labu mums. Proti, iedzīvotājiem ir iespēja siltināt savus mitekļus, tādejādi padarot apkuri lētāku. Jā, tā ir tikai viena maza daļiņa, par kuru var atsaukties pozitīvi.
Aizskrienot gaidāmajiem notikumiem pa priekšu, varu paskaidrot – ja tiks pieņemts likumprojekts, degviela tuvākajā nākotnē kļūs vismaz par 40 centiem litrā dārgāka. Kāpēc? Būs jāpērk tā saucamās izmešu kvotas. ES jau radījusi veselu dienestu, kurš tad rēķinās, cik katra valsts izmet atmosfērā kaitīgos izmešus, cik par to būs jāmaksā utt.. Būs ierēdņu armija arī Latvijā, kura rēķinās, pārdos kvotas, tādējādi cīnoties par klimata neitralitāti.
Tādas valstis kā Ķīna, Indija, Brazīlija un Krievija, kurām drīzumā pievienosies (pēc Trampa solījumiem) arī ASV, dzīvos uz nebēdu, radot vairāk nekā 70% pasaules piesārņojuma. Salīdzinājumam - Eiropas oglekļa pēda ir tikai 8% no globālā līmeņa.
No augstā nama tribīnes skanēja arī kritiskas runas. Tā Aleksandrs Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts) par likumprojektu teica, ka mēs esam saņēmuši klasisku parazītekonomikas dokumentu, kur tiek ierobežota indivīda brīvība, aizskarts privātīpašums, uzpūsts valsts sektors, kurš rada tikai zaudējumus, maksājot valsts uzņēmumu pārvaldniekiem lielas algas. Es teikšu, ka pamatoti tika kritizēts likumprojekta vairāku pantu (no 100) teksts.
Kas ir klimata pārmaiņas? Tās ir izmaiņas klimata stāvoklī, kas veidojas saistībā ar izmaiņām zemeslodes atmosfērā, ko izraisa tieša vai netieša antropogēnā ietekme, un kas pārsniedz dabīgās klimata svārstības salīdzināmos laika posmos. Jautājums – cik ilgā laika posmā?
Nākamais – kas ir emisiju kvota? Tā ir atļauja noteiktā laika posmā (mēnesī vai gadā?) emitēt vienu tonnu oglekļa dioksīda vai noteiktu daudzumu citas siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu.
Kā jūs šo procesu uzraudzīsiet? Tā, piemēram, airBaltic būs operators, kas uzskaitīs lidojumus un rēķinās izmešus, pirks emisiju kvotas no Briseles. Kas notiks laukos? Acīmredzot operatoram būs jābrauc un katrai gotiņai jāpiestiprina divi uztvērēji, kuri mērīs izdalītā metāna un ogļskābās gāzes daudzumu. Uz katras kefīra pakas būs jābūt uzrakstam – cik emitēts metāns nākamajiem 100 gadiem. Ja šādu datu nebūs, tad kefīra izgatavotājam noņems licenci.
Jaunās Vienotības deputāts, pēc profesijas mežkopis, Uģis Rotbergs nebija vienisprātis ar saviem partijas biedriem. Viņš pauda, ka Latvijas mežsaimniecība piesaista siltumnīcu gāzes (acīmredzot domāts – CO2), un, ja sāksim mērīt, kā likumā noteikts, oglekļa emisijas, arī par mežiem būs jāmaksā emisiju kvotas. Viņš aicināja kolēģus operēt ar faktiem, nevis ar statistikas izdomājumiem. Kaut likumdevējā vairāk būtu šādu domājošu cilvēku!
Rakstot atcerējos Šarla de Golla teikto, ka politika ir pārāk nopietna lieta, lai to atstātu tikai politiķu ziņā. Šī nu ir tā reize! Atgādināšu, ka savulaik Grenlandes zaļajās pļavās ganījās govis. Vietā citēt LU profesora, klimata pētnieka Raimonda Kasparinska teikto – klimats ir mainījies pagātnē un mainīsies arī nākotnē, ar vai bez mums. Varbūt nepārvērtēsim savu lomu?
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
