Iesaki rakstu: 
Tautā jau folklorizējies Kariņa teiciens “Draugi, nav labi”. Manā ieskatā ir daudz sliktāk, nekā kāds spēj iedomāties, un šoreiz ir runa par pašu valdību. Esmu vairāk nekā pārliecināts, ka lielākā daļa manis teikto nogānīs, bet tas jau katra paša ziņā.
Vecāka gadagājuma cilvēki atceras 1993.gadu, kad Saeimas vēlēšanu dienā Zīgerists dalīja cilvēkiem banānus. Neviens neprognozēja viņa pārstāvētā politiskā spēka uzvaru, bet, pateicoties dažādiem populistiskiem gājieniem, vajadzīgās balsis tika savāktas un Zīgerists attapās Saeimā ar trešo labāko rezultātu un 16 vietām.
Šajā sakarā jau 2014.gadā prese rakstīja: „Klaji populistiskie spēki, kuriem nav nopietnas politiskas programmas, bet nereti ir pareizi un pievilcīgi saukļi un vilinoši, bet neizpildāmi solījumi aizņems turpat ceturto daļu no Saeimas vietām.”
Kopš tā laika pagājuši gandrīz 20 gadu, bet imunitāte pret populistiem Latvijas vēlētājos arvien vēl nav izstrādājusies.1 Te ļoti ceru, ka ar imunitāti pret Covid-19 veiksies labāk.
Imunitātes neesamību pret populismu ļoti spilgti parādīja pēdējās Saeimas vēlēšanas. Kāda tagad koalīcija un valdība? Kādu ievēlējām, tāda ir. Populistiska. Ja līdz šim Kariņš centās pretoties pārāk izteiktam populismam, tad tagad, kad valdības darbs tiek vērtēts zem katras kritikas, reputāciju faktiski mēģina atgūt ar populistiskiem gājieniem, turklāt tādiem, kuru priekšā Zīgerista banāns vienkārši kļūst melns un maziņš.
Citi laiki un citi vērieni. Ja agrāk cilvēkus varēja pielabināt ar mērkaķu desu, tad tagad nauda būs vislabākais variants. Jā, tie, kuri jau nojauta, ka runāšu par 500 eiro katram bērnam, ir trāpījuši mērķi.
Protams, ka ikkatrs priecājas kaut ko dabūt tāpat. Jā tā ir nauda – ideāli, ja vēl no valdības dotā – vispār perfekti. Tiesa, šoreiz tas skar bērnu vecākus, bet populistiskā eiforijā ieslīgusi Ramona Petraviča jau plāno šo naudas saņēmēju loku paplašināt.
Uzreiz varu pateikt, ka manā ieskatā šāda naudas dāļāšana nav ne ekonomiski, ne arī jebkādā citā veidā pamatota. Ja bomzim iedosi 100 eiro, būtu veltīgi gaidīt, ka viņš aizies pie friziera un nopirks jaunas drēbes vai iestāsies kursos. Viņš šo naudu nodzers.
Turklāt, kā tiek rakstīts – atbalstu par katru bērnu pārskaitīs uz vecāku bankas kontu. Tālāka kontrole par šīs naudas izlietošanu nav pat domāta. Nav pat mēģināts diferencēt pēc vecumiem un, būtiskākais, pēc vajadzībām. Vienkārši – dodam.
Reira loģiskais apsvērums "domāju, ka lietderīgāk ir atrast, nevis vienreizēju atbalstu 500 eiro apmērā šai kategorijai, bet ikmēneša atbalstu konkrētām grupām, kurām ir jāpalīdz"2 pazuda sajūsmu paudošo politiķu urravās par panākto vienošanos izdāļāt naudu. Arī tautas lielākā daļa neslēpj savu prieku – naudiņa bez piepūles atnāca.
Tiesa, palasot dažādākos viedokļus par plāniem naudas izlietošanā, nu nav pārāk daudzi saistīti tieši ar bērna vajadzībām. Daži vispār plāno šo naudu izmantot pavisam citam mērķim.
Valdībai pilnīgi pie kājas, ka milzīgas summas tiek vienkārši izmestas vējā. Bezmaz vai jāsāk aizdomāties, vai ar šādas “dāvanas” piešķiršanu faktiski netiek slēpts kaut kas cits? Par retoriku pat i nešaubos – tuvāko gadu laikā visas koalīcijas partijas šo 500 eiro piešķīrumu savās politiskajās reklāmās izcels kā savu nopelnu. Viena daļa cilvēku arī uzķersies – jā, šie bija labi, tāpat iedeva naudu.
Faktiski, līdzībās runājot, sanāk, ka klients samaksā prostitūtai ar cerību un pārliecību, ka tā viņu mīlēs patiesi un no sirds. Kurš šajā gadījumā ir klients un kurš otra puse – baigi galva nav jālauza. Diemžēl.
Te indikācijas citiem jautājumiem – kas šo vājprātīgo līdzekļu izmešanas ideju ģenerēja. Atbilde tālu nav jāmeklē – Nacionālā apvienība ar draudzīgu JKP atbalstu. Pašsaprotams, ka pārējie populisti piebiedrojās, jo kā var nesolīt. Līdz ar to var secināt, ka Vienotība tika piespiesta pie sienas. Ir vairākas pazīmes, kuras liecina, ka kuluāros varētu notikt varas pārdales mēģinājumi. Turklāt – visos gadījumos blakus vai ļoti tuvu visam stāv JKP. Sakritība – arī šaubos.
Te noteikti vairāki korī bļaus: a kas, slikti, ka izdala naudiņu ģimenēm ar bērniem!? Viņiem tak ir grūti. Viegli pašlaik nav nevienam, bet vai viņiem visgrūtāk? Turklāt – visiem?
Sākšu ar vispārzināmu patiesību, - naudas nekad nebūs pietiekami. Ja palielināsies ienākumi, palielināsies izdevumi. Vai vienkārša vienreizēja nauda izdāļāšana sniegs atbalstu tieši bērniem? Iespējams, ka dažiem jā, bet ļoti lielai daļai tomēr ne.
Līdz ar to valdībai būtu jāpadomā, kā nepieciešamais atbalsts nonāktu tieši pie tiem cilvēkiem, kuriem tas vajadzīgs, un līdzekļi tiktu iztērēti tajās pozīcijās, kas tik tiešām nepieciešamas. Tas ir grūtāk, tur vajag padomāt.
No otras puses – nekas pārāk grūts tas nav. Kas pamatā šajā laikā ir sarežģījis bērniem dzīvi? Pareizi – attālinātās mācības un attiecīgo viedierīču nepietiekamība. Kuri bērni šī iemesla dēļ neapmeklē stundas – katrā skolā zināms. Iemesli noteikti arī.
Līdz ar to sagatavot sarakstus ar tiem bērniem, kam nepieciešamas šādas viedierīces ar interneta pieslēgumu, varētu vieglāk par vieglu. Bet laikam pat tik elementāru shēmu mūsu populistiskie varoņi nespēj izdomāt. Labāk pasviest “kārtējo banānu” un nopirkt mīlestību par naudu.
1 https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/zigerista-banani-14072383
2 https://lat.bb.lv/raksts/sabiedriba/2021/02/09/reirs-neatbalsta-ideju-izmaksat-gimenem-500-eiro-par-katru-bernu
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
