Lai apturētu eiro referendumu, opozīcijai piedāvāts kompromiss - 30 miljoni pensiju indeksācijai

Iesaki rakstu:

Šādu piedāvājumu Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) neformāli izteikusi Vienotība, kuras pārziņā ir arī Labklājības ministrija. Iespējamais līdzekļu apjoms, kuru neformālās sarunās piedāvāts pārdalīt nākamā gada budžeta grozījumos, ir 30 miljoni latu, no avotiem, kas iesaistīti šajās sarunās, noskaidroja Pietiek.

Šāds skaitlis ir cena, kuru premjera partija vismaz vārdos būtu gatava maksāt par kompromisa panākšanu ar ZZS, kas aktīvi kampaņo pret Latvijas pievienošanos eiro zonai un sola organizēt referendumu, lai tas tiktu izšķirts tautas nobalsošanā. Lai gan lauri par šādu lēmumu pienāktos valdībai, opozīcijā esošā ZZS, kura nemitīgi uztur tēmu par pensiju indeksācijas nepieciešamību, no šī lēmuma varētu gūt politiskas dividendes.

Tomēr jau pats fakts, ka informācija par kuluāru sarunām noplūdusi, liecina - daļa ZZS, iespējams, būtu atvērta sarunām par šādu kompromisu, tomēr citi šī politiskā spēka pārstāvji kampaņā pret eiro saskata lielākas iespējas gūt politiskās dividendes. No atsevišķu politiķu neoficiāliem izteikumiem arī nojaušams, ka zaļajiem zemniekiem nav pārliecības, ka Vienotība savu solījumu par pensiju indeksāciju 2013. gada vidū izpildīs.

Socioloģiskās firmas SKDS 2012. gada augusta aptauja liecina, ka pāreju uz eiro neatbalsta 59% Latvijas iedzīvotāju un tikai 3% iedzīvotāju pilnībā atbalsta eiro ieviešanu. Ja referendumā tiktu noraidīta Latvijas pievienošanās eiro zonai, tas izraisītu ne tikai ekonomiskas un politiskas sekas, bet būtu arī liels politisks zaudējums premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība), kura iespējamā karjera Eiropas Savienības amatos tiek saistīta lielā mērā ar šī mājasdarba - par eiro ieviešanu - veiksmīgu izpildīšanu.

Lai gan Vienotība jau 2011. gada rudenī sarunās par jauno koalīciju solīja, ka pensiju indeksācija tiks apspriesta 2013. gada budžeta sakarā, nu šis jautājums atlikts vēl par gadu. Neoficiāli zināms, ka premjera partija ar optimismu raugās uz sociālā budžeta izpildi, kas 2013. gada vidū ļautu pārskatīt šo lēmumu un indeksēt vismaz daļu pensiju jeb tā dēvētās mazās pensijas.

Saeima 18. oktobrī noraidīja ZZS iesniegto likumprojektu "Par eiro ieviešanas termiņu", kas paredzēja, ka eiro ieviešanas termiņu noteiktu Saeima, nevis valdība, un galavārds par to būtu sakāms tautai referendumā. Tomēr ZZS plāno virzīties uz priekšu ar referenduma sarīkošanu par iestāšanos eiro zonā.

Lai gan koalīcijai parlamentā ir vairākums, tai būs jāievēro disciplīna, lai, šos balsojumus izgāžot, opozīcija "pa sētas durvīm" nepanāktu procesa nobremzēšanu. Proti, lai sagatavotu tiesisko bāzi eiro ieviešanai, Saeimā būs jāpieņem grozījumi vairākos likumos, piemēram, likumā "Par Latvijas Banku" un Eiro ieviešanas likumā.

Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) iepriekš pieļāvusi, ka lai gan sākotnējā 2013. gada budžeta projektā pensiju indeksācija netiek paredzēta, tomēr Labklājības ministrija turpinās vērtēt, kā pildīsies sociālais budžets, un, ja vien būs iespējams, ierobežojuma termiņš indeksācijai tiks pārskatīts. Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze aizstāv pozīciju, ka jau nākamā gada budžetā jāindeksē vismaz mazās pensijas, jo to saņēmējiem mēnesī jāiztiek no summas, kas ir pat mazāka par iztikas minimumu.

Premjers Dombrovskis pārmetis ZZS nekonsekvenvci, tagad iestājoties pret pievienošanos eirozonai, lai gan iepriekšējās valdībās šis politiskais spēks ir atbalstījis visus lēmumus, kas netieši veduši uz šo soli. Jau Eiropas Savienības iestāšanās līgumā paredzēta pievienošanās eirozonai, par ko tauta nobalsoja referendumā par dalību ES, uzskata premjers. "Te es redzu lielu ZZS nekonsekvenci, jo ZZS ir bijuši klāt visos lēmumos, kur līdz šim ir lemts par eiro ieviešanas mērķa datumu," iepriekš norādījis Dombrovskis.

Līdzīgi arī eirokomisārs no Latvijas Andris Piebalgs politiķu iniciatīvas par eiro referendumu nodēvējis par bezatbildību. Latvija, jau iestājoties Eiropas Savienībā, uzņēmusies saistības iestāties eirozonā, vien atstājot izvēli, kurā brīdī to darīt, tādēļ šī izšķiršanās neesot tautas nobalsošanā izlemjama.

Seko mums