Iesaki rakstu: 
Baltkrievijas jautājums ir aktuāls un noteikti vēl kādu laiku būs. Tiesa, skatoties lielos vilcienos, viss bez izmaiņām. Protestētāji protestē, varas un spēku struktūras viņus uzrauga, aiztur. Aleksandrs Lukašenko atrodas savā amatā, skraida ar triecienšauteni, sola konstitūcijas labojumus un noliek protestētājus.
Vērojamas nelielas tendences, kuras situāciju Baltkrievijā padara vēl sarežģītāku. Proti, pēdējā laikā redzams, ka Baltkrievijas iedzīvotāji sadalās divās daļās. Pirmā – protestētāji, bet otrā – A.Lukašenko atbalstītāji. Tiesa, pašlaik vēl neatbildēts jautājums, vai A.Lukašenko atbalstītāji tik tiešām no brīvas gribas viņu atbalsta vai arī tas tiek darīts saskaņā ar pavēli no augšas, vienlaikus piedraudot ar sankcijām, ja nedarīs to, ko liek.
Šā vai tā, vērojama tendence, ka Baltkrievijas iedzīvotāji tiek pretstatīti, kas savukārt rada iespējamību konfliktiem starp šīm grupām. Nav šaubu, ka šādu konfliktu esamība būtu tikai un vienīgi izdevīga A.Lukašenko režīmam.
Tomēr vislielākās iespējamās izmaiņas Baltkrievijā ir saistītas ar Krievijas iesaisti. Ja kādu laiku atpakaļ Krievijas plašsaziņas līdzekļi demonstrēja sava veida neitralitāti, tad pēdējā laikā redzams, ka protestētāji tiek atspoguļoti daudz negatīvāk. Arī V.Putins paziņoja, ka Maskava uzskata prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā par notikušām un leģitīmām.1 Par Krievijas gatavību sniegt A.Lukašenko atbalstu jau runāts.
Kremļa iesaisti A.Lukašenko glābšanā iezīmē pavisam citi momenti. Proti, 2020.gada februārī bija lasāms A.Lukašenko paziņojums, ka pagājušās nedēļas sarunu laikā par abu valstu ekonomikas tālāku integrāciju Krievija esot uzstājusi uz abu valstu apvienošanu. "Viņi integrāciju saprot kā Baltkrievijas aprīšanu. Tā nav integrācija. Tā ir inkorporācija. Es tam nekad nepiekritīšu."2
Savukārt tagad izplatīta informācija, ka pēc kārtējām sarunām starp A.Lukašenko un V.Putinu “tika apstiprināts abpusējs noskaņojums uz tālāku Krievijas-Baltkrievijas savienības nostiprināšanu un savstarpēji izdevīgas sadarbības paplašināšanu visos virzienos”, teikts Kremļa paziņojumā.3 Vienlaikus tika paziņots, ka A.Lukašenko tuvāko divu nedēļu laikā dosies uz Maskavu, lai runātu ar V.Putinu.
Skatoties šādas izmaiņas, neviļus rodas jautājums – kas aiz tā visa slēpjas. Reiz A.Lukašenko uzmeta V.Putinu, liedzot viņam kļūt par šo savienoto valstu galvu. Vai V.Putins aizvainojumu, ka nesaņēma, ko vēlas, aizmirsis? Nebūsim naivi, noteikti, ka ne.
Vai šajā brīdī A.Lukašenko var kaut ko piedāvāt V.Putinam un ir ar viņu kaut salīdzināmās situācijās? Arī ne. Ja viens, kaut nemīlēts, pie varas pagaidām ir diezgan stabili, tad otrs ar ieroci rokās ir spiests slēpties no savas tautas aiz tiesībsargājošo iestāžu darbinieku mugurām. Ekonomika ir apstājusies, tiek prognozēti draudi Baltkrievijas banku sistēmai4.
Līdz ar to A.Lukašenko neko nevar piedāvāt V.Putinam, tikai – piekrist visam, ko V.Putins vēlas. Visticamāk, ka piekrišanas cena varētu būt garantijas A.Lukašenko, ka viņš netiks atdots baltkrievu tautas rokās un varēs par Jūdasa grašiem vilkt savas vecumdienas. Otrs variants – formāli A.Lukašenko it kā paliek par neatkarīgas Baltkrievijas prezidentu (tas nekas, ka neatzīts un nemīlēts), bet faktiski kļūst par Kremļa marioneti.
Var jau formāli izveidot kaut kādas abu valstu kopējās pārvaldes institūcijas, bet nav ne mazāko šaubu, ka tajās tiks ņemtas vērā tikai Krievijas vēlmes un intereses. Viens no “ātrāk” veicamajiem darbiem būtu tiesībsargājošo iestāžu apvienošana (varbūt te tad var sākt vilkt paralēles ar Krievijas Federālā drošības dienesta vadītāja vizīti Minskā5) un arī abu valstu armiju apvienošana, lai garantētu drošību, par kuru apdraudējumu A.Lukašneko pēdējā laikā ļoti aktīvi ir runājis.
Visbeidzot, varbūt arī A.Lukašenko gatavotais Konstitūcijas grozījumu projekts jau paredz “ciešāku” sadarbību ar Krieviju. Tas, ka varbūt atsevišķu jautājumu izlemšana būtu nododama tautas nobalsošanā, bažas nerada, jo pieredze, kā šādus pasākumus organizēt, ir liela kā A.Lukašenko, tā arī V.Putinam.
Faktiski izskatās, ka A.Lukašenko ir sapratis, ka, neskatoties ne uz ko, viņš par prezidentu ilgi nepaliks, tamdēļ – jāmēģina darīt visu, lai nodrošinātu savu eksistenci. Tas, ka eksistences nodrošināšanas dēļ viņš “pārdod” savu tautu un valsti, viņu nesatrauc. Arī otrajā pusē ir tāds pats “zvērs”, kurš jau vairākkārtīgi ir pierādījis, ka nekautrējas izmantot jebkādus līdzekļus, lai iegūtu, ko noskatījis.
1 https://sputniknewslv.com/Russia/20200829/14284287/putins-pazinoja-krievijas-poziciju-saistiba-ar-velesanam-baltkrievija.html
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-velas-baltkrieviju-aprit-apgalvo-lukasenko.d?id=51886379
3 https://www.delfi.lv/news/arzemes/kremlis-lukasenko-un-putins-tiksies-maskava.d?id=52421895
4 https://www.tvnet.lv/7043355/baltkrievi-no-bankam-iznem-iekrajumus-pastav-zinami-draudi-baltkrievijas-banku-sistemai
5 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mediji-minska-nolaidusies-krievijas-drosibas-dienesta-lidmasina.a371009/
Seko mums 
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
