Lai iekļūtu Saeimā, Jānis Reirs propagandē bērnu vardarbību
Persona ar invaliditāti10.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas politikā ir pieredzētas dažādas personālijas, bet vēl neviena no tām nebija izmantojusi animētas bērnu kautiņu epizodes kā politiskās aģitācijas hiperbolu, īpaši uzsveru, ka ar bērnu savstarpējās vardarbības epizodēm, pārvēlēšanai Saeimā tiek reklamēts pie varas esošs labklājības ministrs! Skatīties šeit.
Gan Jānis Reirs, gan viņa pārstāvētā partija Jaunā vienotība faktiski atrodas agonijas stāvoklī, jo tās reitingi balansē uz atkārtotas iekļūšanas Saeimā robežas. Noprotams, tas licis tai ķerties klāt pie visiem iespējamajiem glābšanas riņķiem, kas tradicionāli Jānim Reiram izrādījies sevišķi cinisks.
Jānis Reirs melo
Jānis Reirs melo, sacīdams, ka panācis nozīmīgu pensiju pieaugumu. Gluži pretēji – pirms kļūšanas par labklājības ministru 2016.gadā viņš kā finanšu ministrs nobloķēja iepriekšējā, tā laika labklājības ministra Ulda Auguļa ierosinājumu atgriezt pensiju indeksāciju pirms krīzes apmērā.
Pēc Laimdotas Straujumas valdības krišanas kas bija pirmais Jāņa Reira paziņojums, jau esot labklājības ministra amatā? Pensiju indeksācijas atgriešana pirmskrīzes apmērā vien 4 dienas pēc apstiprināšanas jaunajā amatā! Lūk, piemērs, kā Vienotība pragmatiski paļaujas uz elektorāta īso atmiņu.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem par vidējām pensijām secināms, ka vidējās vecuma pensijas starp 2016. un 2017.gadu nav mainījušās būtiskāk arī pēc Jāņa Reira nokļūšanas pašreizējā amatā, bet vidējās invaliditātes pensijas kopš krīzes laika pat samazinājušās.
Pensiju pieaugums būtu bijis krietni labāks jau no 2014.gada, ja vien Jānis Reirs kā finanšu ministrs nebūtu iebildis pret tiem pašiem uzlabojumiem, kurus pats vēlāk nadzīgi skrēja īstenot.
Vidējā pensija šogad janvārī pieauga līdz 320 eiro. Pieauga, jo ar šo gadu tās beidza pārrēķināt tiem, kuriem pensijas piešķīra ar negatīvajiem krīzes laika kapitāla indeksiem 3 gadu periodā, aizstājot ar koeficientu “
Interesanti, ka tikpat bēdīgi slavenā un izbijusī labklājības ministre Ilze Viņķele, negatīvo koeficientu aizstāšanu ar “
Minimālā pensija Latvijā ir palikusi nemainīga – tie ir 70 eiro mēnesī. Laikam tā ministram patīk ņirgāties?
Vidējā pensija pavisam mierīgi pieaugtu arī bez Jāņa Reira, jo tajos brīžos, kad ministrs atrodas savā kārtējā ārvalstu komandējumā, Latvijas cilvēki dodas uz darbu, strādā un nes aizvien lielāku pienesumu sev un sabiedrībai. Viņu pensijas vistiešākajā nozīmē pieaug, pateicoties viņu sniegtajam pieaugumam ekonomikā, kam ar šī ministra aktivitātēm ir vismazākais sakars.
Pensiju palielināšana kā politiskās popularitātes instruments
Šogad pensijas pieaug cilvēkiem, kuri pensionējušies līdz 1996.gadam, papildus saņemot 50 eirocentus par katru nostrādāto gadu. Cik tādu pensiju saņēmēju ir vispār palikuši? No šā gada pensiju indeksācija ir progresīva – indeksācija pieaug atkarībā no darba stāža. Invaliditātes pensijas saņēmējus tas neskars, jo Jāņa Reira jaunībā cilvēku ar invaliditāti nebija, kā zināms.
Pievērsiet uzmanību, ka šīs “dāvaniņas” pensionāriem tikušas vēlēšanu gadā. Kad partijai ir vēsturiski viszemākie reitingi, tad tā paļaujas uz pašas vēsturiski ienīsto pensionāru balsīm.
Pavisam nesen arī Rīgas Dome paplašināja sociālo pabalstu saņēmēju loku – pirms vēlēšanām. Vienotība ir it kā prokremliska, Saskaņa it kā proeiropiska, bet piekoptās metodes abām vienas un tās pašas!
Ministra ņirgāšanās par cilvēkiem ar invaliditāti un viņu vecākiem
Visnotaļ apspriesta problēma cilvēku ar invaliditāti vidē ir kļuvis asistentu pakalpojums, ko ieviesa Ilze Viņķele. Tiesa, ar tik brīvi interpretējamiem noteikumiem, ka asistentiem, kad viņi ar saviem riteņkrēslā braucošajiem klientiem devās pastaigā dabā, nācās mežam lūgt parakstīt apliecinājumu, ka viņi savu klientu tiešām bija apkalpojuši, jo birokratizēšanu pieprotošie pašvaldību ierēdņi atrada iespējas pavērst Ministru kabineta noteikumus tā, lai nemaksātu viņiem atlīdzību, kas tika noteikta veiksmes stāsta valstij piedienīgos 1,71 eiro stundā.
2015.gads sākās ar nepatīkamu pārsteigumu – apmaksātā brīvā laika pavadīšana ar asistentu tika samazināta no 10 uz 2 stundām nedēļā! Šis cirpiens notika Ulda Auguļa ministrēšanas laikā, bet tā cēlonis atkal bija toreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš piedraudēja pārtraukt finansēt šo pakalpojumu vispār, ja nepiekritīs izmaksu samazinājumam. Šāda informācija cirkulē starp personu ar invaliditāti atbalsta organizācijām!
Vai tiešām, lai cilvēks iepirktos un elpotu svaigu gaisu viņam pietiek ar 2 stundām nedēļā? Jānim Reiram šķiet, ka pietiek.
Šobrīd valdībā tiek virzīts Jāņa Reira ierosinājums noteikt piemaksu pie pensijas strādājošo bērnu vecākiem. Kāpēc nevar visiem vienkārši proporcionāli palielināt pensiju no šobrīd veiktajām apdrošināšanas iemaksām? Jo ministrs acīmredzami vēlas apdalīt tos vecākus, kuru bērni nestrādā invaliditātes dēļ vai miruši pāragri. Piedevām šādas piemaksas noteikšana uzliek papildu administratīvo slogu VSAA, kuru Jāņa Reira laikā sāka finansēt no speciālā (pensiju) budžeta un nevis no pamatbudžeta, pretēji kā tas notiek ar visām pārējām valsts iestādēm!
10 balles cinisma skalā
Video varētu arī neņemt pierē, ja vien galvenais varonis pats šobrīd netēlotu pensiju “palielināšanas” varoni pilnīgi nevietā! Tāpēc šī raksta lasītājus aicinu rīkoties šādi:
1.) Atveriet video: https://youtu.be/2iNRxohgpvI
2.) Nospiediet tam dislike
3.) Labajā pusē zem video atrodiet … daudzpunktes un nospiediet “Report”
4.) Izvēlieties “Child abuse”, nākošajā laukā iekopējiet zemāk redzamo tekstu un spiediet report!
„This video contains graphic material with animated small children fight with each other. It serves as a political agitation to the person, who is in charge as a minister of welfare of the Republic of Latvia and whose obligation is to prevent abuse and explotation of children.”
Ja šādu sūdzību būs daudz, mēs noteikti palīdzēsim kādreizējam LPSR kompartijas laikraksta “Cīņa” drosminiekam sākt beidzot darīt reālu darbu, nevis turpināt sēdēt uz mīkstajiem šīs valsts apmaksātajiem krēsliem. Lūdzu, izplatiet šo rakstu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku viņam izpalīdzētu!
P.S. Ja īstenosies Jāņa Reira iecere par piemaksām tikai no strādājošajiem bērniem, mans topošais uzņēmums tiks reģistrēts ārpus Latvijas, ko ar kolēģiem tāpat šobrīd apsveram. Tas nedarbosies sistēmā, kas piesmies vismaz desmitiem tūkstošu jau tā nelaimīgu bērnu vecākus!
P.S.S. Raksts nav aģitācija par Uldi Auguli, pieminēju tikai tāpēc, ka bija iepriekšējais labklājības ministrs.
Atsauces:
https://www.vsaa.lv/pakalpojumi/pensionariemsenioriem/vecuma-pensija/
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.