Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts nolēmusi atbalstīt mediju nozari krīzē tāpat kā citas cietušās sfēras, un šobrīd speciālisti debatē, kādā veidā atbalstu sniegt, lai tas nejauši nenonāktu Kremļa propagandu un konspirāciju teorijas tiražējošos pseidomedijos. Kopumā valsts atbalsts medijiem var sasniegt līdz 2 miljoniem eiro.

Valsts ir nolēmusi piešķirt papildu līdzekļus gan sabiedriskā pasūtījuma izpildei, gan privāto mediju atbalstam. Lai apzinātu nozares viedokļus, Kultūras Mediju politikas nodaļa noformulējusi virkni jautājumu, un Latvijas Žurnālistu savienība (LŽS) kā 1926. gadā dibināta arodbiedrība savā informācijas apkopojumā, atbildot uz zemāk lasāmajiem jautājumiem, par pamatu ņem principu, ka valsts piešķirs atbalstu, lai mediji šo vienreizējo grantu primāri izmantotu tieši sabiedrības informēšanai par Covid-19 briesmām, profilaksi, ārstēšanos, vīrusa izpētes gaitu utt.

Vai finansējums būtu jāsaņem esošiem vai jauniem projektiem, vai abiem?

Visi iepriekš plānotie konkursi, iepirkumi, sociālās reklāmas kampaņas utt. lai turpinās pēc plāna, savukārt MK papildus piešķirtie līdzekļi lai aiziet sabiedrības informēšanai tieši par Covid-19 jautājumiem! Tā būs gan vienkāršāk, gan efektīvāk.

Vai un kādi kritēriji būtu jānosaka nolikumos medijiem (piemēram, darba līgumu esamība, ieņēmumu krituma apmērs, ziņu dienesta esamība, tematiskā ievirze (ziņas, analītiskais un informatīvais saturs) u.c.)?

Tā kā vīruss ir aktuāla, iepriekš nebijusi problēma, kas izraisījusi bezprecedenta kritumu reklāmas tirgū, tad šeit galvenais būtu noteikt, ka naudai jāaiziet satura gatavošanai par koronavīrusa tematiku (nevis tipogrāfijas izmaksām, nevis transporta/sakaru izmaksām un arī nevis apraidei, jo pēdējo jau valsts apsolījusi sponsorēt uz ārkārtas stāvokļa laiku, bet gan tikai darba samaksai par Covid-19 saistītu saturu). Šoreiz mazsvarīgi, vai tie būs darba līgumi, autoratlīdzība, uzņēmuma līgums utt., — galvenais, ka nauda nodrošinās kvalitatīvā satura ražošanu un nonāks līdz tā radītājiem.

Kritēriju par reklāmas ieņēmumu kritumu nav jēga iekļaut, jo pilnīgi visi mediji ziņo par reklāmas kritumu, tā ka pēc šāda kritērija visi kvalificēsies automātiski. LŽS viedoklis — kritērijs ir kvalitatīvā satura ražošana par vīrusa briesmām, izsargāšanos no tā, prevenciju, aizsarglīdzekļu ražošanu un iegādi, arī intervijas ar ārstiem, saslimušajiem utt. (Daļa no tā būs ziņas, daļa — speciālistu viedoklis, tālab šoreiz nevajadzētu pretnostatīt viedokļus un ziņas, jo globālās pandēmijas laikā auditorijas informēšanai der jebkāds formāts.)

Kaut kādā ziņā pieļaujam, ka informēšanas periodam vajadzētu būt līdz vasaras vai pat gada beigām, jo arī pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas infekcijas uzliesmojumu briesmas saglabāsies. Turklāt pandēmija turpināsies citās valstīs.

Ziņu dienesta esamība šoreiz nav izšķirošs kritērijs, jo saturiski kvalitatīvas ziņas, piemēram, radio ēterā var nolasīt un intervijas ar mediķiem novadīt arī tad, ja konkrētajai radiostacijai nav sava formāla ziņu dienesta. Un pretējais piemērs — dažā krievvalodīgajā avīzē it kā žurnālisti un redaktori skaitās, bet publicē antižurnālistiku.

Vai un kādi kritēriji būtu jānosaka nolikumos, kas diskvalificē mediju no atbalsta saņemšanas (nodokļu parāds, publiskas personas kontrole, administratīvie sodi pēdējā gada laikā u.c.)?

Jau iepriekš konkursos tikuši piemēroti labi kritēriji, kurus var izmantot arī šoreiz un kas ļauj tajos piedalīties tikai kvalitatīvā satura izplatītājiem, piemēram:

— Redakcionālais darbs nodalīts no īpašniekiem, žurnālistika — no reklāmas;

— Spēkā ir savs ētikas kodekss vai ir dalība tādās profesionālajās organizācijās, kuru biedriem šāds kodekss ir obligāts;

— Vismaz 60% no kopējā apjoma veido saturs, nevis reklāma, komercinformācija vai jebkādā formā apmaksātie materiāli;

— Gatavo oriģinālmateriālus, nevis tikai pārkopē LETAs ziņas;

— Īpašniekos nav pašvaldības, politiskās organizācijas utt.;

— Drukātie mediji iznāk ne retāk kā reizi nedēļā, pārējie gatavo oriģinālsaturu ikdienas režīmā;

— Ir deklarēti visi īpašnieki un/vai patiesā labuma guvēji;

— Nav nodokļu parādi;

— Reģistrēti vismaz vairākus gadus;

— Katrs pretendents var iesniegt tikai vienu pieteikumu.

Kā būtu pamatojams atbalsta apmērs apraides un preses piegādes izmaksu segšanai (rēķins, tāme u.c.)?

Raidošajiem ir vienkārši: rēķins par apraides izmaksām par attiecīgo periodu un bankas izdruka par tā nomaksāšanu, lai valsts pēc tam kompensētu faktiski radušās izmaksas, nevis priekšā stāvošu aprēķinu (jāņem vērā, ka daļa radiostaciju retranslējas caur privātajiem mastiem un torņiem, tā ka te nebūs tikai LVRTC rēķini).

Preses piegādei acīmredzot būs citādāk, jo redakcijas skaidro — daudzām esot sarežģītas norēķinu attiecības ar pastu: pasts savāc naudu no lasītājiem par abonementiem, katra mēneša sākumā pārskaita redakcijām (daļu paturot sev par piegādi), un redakcija mēneša beigās piemaksā starpību – aptuveni 1000 EUR, plus naudu par tiem abonementiem, kuri noformēti uz vietas redakcijā. Situācija ir ļoti dažāda katram izdevējam. Līdz ar to te praktiski vienkāršāk vadīties no MK noteikumiem par pasta piegādes obligātajiem tarifiem: redakcijas patlaban samaksā pastam, pēc ārkārtas stāvokļa beigām pasts izsniedz izziņu, cik abonenti šajā periodā bijuši, un pēc MK noteikumos definētajiem cipariem redakcijām tiek kompensēti zaudējumi.

Kāda proporcija no attiecināmajām izmaksām projektu īstenošanai jāparedz medijos nodarbināto atalgojumam?

Apraides un pasta finansēšanai jau izdalīta viena summa, savukārt tie 600 tūkstoši, kas plānoti tieši mediju atbalstam, visi būtu novirzāmi darba samaksai.

Kā būtu pierādāms mediju uzņēmumu ieņēmumu kritums?

Te būs ne tikai reklāmas ieņēmumu kritums (raidošajiem un internetmedijiem), bet drukātajiem būs arī abonentu kritums laukos (pasta nodaļa izolējusies un ciet, laucinieki nevar pasūtīt), mazumtirdzniecības kritums pilsētās (cilvēki pašizolējas, neiet uz veikalu un nepērk nedēļas/mēneša presi). Katram medijam vislabāk būtu dot iespēju pamatot ieņēmumu kritumu tādā formā, kādā tas reāli izpaužas katrā gadījumā.

Kādi apstākļi būtu jānosaka nolikumus, kas kādam medijam dod priekšroku pār citu gadījumā, ja esošais atbalsta apmērs neapmierinās visas vajadzības (piemēram, ieņēmumu krituma apjoms, tematiskā ievirze (ziņas, analītika) u.c.)?

Kvalitatīvie kritēriji vispirms! (Te LŽS pievienojas ieskatam, ka vajadzētu parādīt mājienu to mediju virzienā, kas tiražē nespeciālistu izdomājumus vai pat klajus murgus un sazvērestības teorijas par koronavīrusu: ja tāds saturs tiek konstatēts atbalstāmajā periodā, tad šis finansējums nepienākas.)

Vai nolikumos jāparedz kritēriji, lai sasniegtu konkrētas auditorijas?

Tā kā koronavīruss apdraud ikvienu cilvēku un ģimeni, tad šoreiz jāatbalsta itin visu auditorijas segmentu informēšana. Turklāt reģionālajiem medijiem (jo tālāk no Rīgas, jo lielāka to auditorijas uzticība) auditorijas izmērs ir atkarīgs ne no viņiem pašiem, bet no viņu apkalpoto teritoriju apdzīvotības blīvuma: ja naudu dalīs pēc auditorijas skaita, tad, piemēram, Ef-Ei vai Rietumu Radio nekad nebūs cerību sacensties ar Rīgas radiostacijām. Taču viņu darbs nav mazāk svarīgs šajā laikā!

Citi ieteikumi?

Noteikti jāpiekrīt, ka arī uz diasporu strādājošajiem medijiem jābūt iespējai pieteikties.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...