Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts nolēmusi atbalstīt mediju nozari krīzē tāpat kā citas cietušās sfēras, un šobrīd speciālisti debatē, kādā veidā atbalstu sniegt, lai tas nejauši nenonāktu Kremļa propagandu un konspirāciju teorijas tiražējošos pseidomedijos. Kopumā valsts atbalsts medijiem var sasniegt līdz 2 miljoniem eiro.

Valsts ir nolēmusi piešķirt papildu līdzekļus gan sabiedriskā pasūtījuma izpildei, gan privāto mediju atbalstam. Lai apzinātu nozares viedokļus, Kultūras Mediju politikas nodaļa noformulējusi virkni jautājumu, un Latvijas Žurnālistu savienība (LŽS) kā 1926. gadā dibināta arodbiedrība savā informācijas apkopojumā, atbildot uz zemāk lasāmajiem jautājumiem, par pamatu ņem principu, ka valsts piešķirs atbalstu, lai mediji šo vienreizējo grantu primāri izmantotu tieši sabiedrības informēšanai par Covid-19 briesmām, profilaksi, ārstēšanos, vīrusa izpētes gaitu utt.

Vai finansējums būtu jāsaņem esošiem vai jauniem projektiem, vai abiem?

Visi iepriekš plānotie konkursi, iepirkumi, sociālās reklāmas kampaņas utt. lai turpinās pēc plāna, savukārt MK papildus piešķirtie līdzekļi lai aiziet sabiedrības informēšanai tieši par Covid-19 jautājumiem! Tā būs gan vienkāršāk, gan efektīvāk.

Vai un kādi kritēriji būtu jānosaka nolikumos medijiem (piemēram, darba līgumu esamība, ieņēmumu krituma apmērs, ziņu dienesta esamība, tematiskā ievirze (ziņas, analītiskais un informatīvais saturs) u.c.)?

Tā kā vīruss ir aktuāla, iepriekš nebijusi problēma, kas izraisījusi bezprecedenta kritumu reklāmas tirgū, tad šeit galvenais būtu noteikt, ka naudai jāaiziet satura gatavošanai par koronavīrusa tematiku (nevis tipogrāfijas izmaksām, nevis transporta/sakaru izmaksām un arī nevis apraidei, jo pēdējo jau valsts apsolījusi sponsorēt uz ārkārtas stāvokļa laiku, bet gan tikai darba samaksai par Covid-19 saistītu saturu). Šoreiz mazsvarīgi, vai tie būs darba līgumi, autoratlīdzība, uzņēmuma līgums utt., — galvenais, ka nauda nodrošinās kvalitatīvā satura ražošanu un nonāks līdz tā radītājiem.

Kritēriju par reklāmas ieņēmumu kritumu nav jēga iekļaut, jo pilnīgi visi mediji ziņo par reklāmas kritumu, tā ka pēc šāda kritērija visi kvalificēsies automātiski. LŽS viedoklis — kritērijs ir kvalitatīvā satura ražošana par vīrusa briesmām, izsargāšanos no tā, prevenciju, aizsarglīdzekļu ražošanu un iegādi, arī intervijas ar ārstiem, saslimušajiem utt. (Daļa no tā būs ziņas, daļa — speciālistu viedoklis, tālab šoreiz nevajadzētu pretnostatīt viedokļus un ziņas, jo globālās pandēmijas laikā auditorijas informēšanai der jebkāds formāts.)

Kaut kādā ziņā pieļaujam, ka informēšanas periodam vajadzētu būt līdz vasaras vai pat gada beigām, jo arī pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas infekcijas uzliesmojumu briesmas saglabāsies. Turklāt pandēmija turpināsies citās valstīs.

Ziņu dienesta esamība šoreiz nav izšķirošs kritērijs, jo saturiski kvalitatīvas ziņas, piemēram, radio ēterā var nolasīt un intervijas ar mediķiem novadīt arī tad, ja konkrētajai radiostacijai nav sava formāla ziņu dienesta. Un pretējais piemērs — dažā krievvalodīgajā avīzē it kā žurnālisti un redaktori skaitās, bet publicē antižurnālistiku.

Vai un kādi kritēriji būtu jānosaka nolikumos, kas diskvalificē mediju no atbalsta saņemšanas (nodokļu parāds, publiskas personas kontrole, administratīvie sodi pēdējā gada laikā u.c.)?

Jau iepriekš konkursos tikuši piemēroti labi kritēriji, kurus var izmantot arī šoreiz un kas ļauj tajos piedalīties tikai kvalitatīvā satura izplatītājiem, piemēram:

— Redakcionālais darbs nodalīts no īpašniekiem, žurnālistika — no reklāmas;

— Spēkā ir savs ētikas kodekss vai ir dalība tādās profesionālajās organizācijās, kuru biedriem šāds kodekss ir obligāts;

— Vismaz 60% no kopējā apjoma veido saturs, nevis reklāma, komercinformācija vai jebkādā formā apmaksātie materiāli;

— Gatavo oriģinālmateriālus, nevis tikai pārkopē LETAs ziņas;

— Īpašniekos nav pašvaldības, politiskās organizācijas utt.;

— Drukātie mediji iznāk ne retāk kā reizi nedēļā, pārējie gatavo oriģinālsaturu ikdienas režīmā;

— Ir deklarēti visi īpašnieki un/vai patiesā labuma guvēji;

— Nav nodokļu parādi;

— Reģistrēti vismaz vairākus gadus;

— Katrs pretendents var iesniegt tikai vienu pieteikumu.

Kā būtu pamatojams atbalsta apmērs apraides un preses piegādes izmaksu segšanai (rēķins, tāme u.c.)?

Raidošajiem ir vienkārši: rēķins par apraides izmaksām par attiecīgo periodu un bankas izdruka par tā nomaksāšanu, lai valsts pēc tam kompensētu faktiski radušās izmaksas, nevis priekšā stāvošu aprēķinu (jāņem vērā, ka daļa radiostaciju retranslējas caur privātajiem mastiem un torņiem, tā ka te nebūs tikai LVRTC rēķini).

Preses piegādei acīmredzot būs citādāk, jo redakcijas skaidro — daudzām esot sarežģītas norēķinu attiecības ar pastu: pasts savāc naudu no lasītājiem par abonementiem, katra mēneša sākumā pārskaita redakcijām (daļu paturot sev par piegādi), un redakcija mēneša beigās piemaksā starpību – aptuveni 1000 EUR, plus naudu par tiem abonementiem, kuri noformēti uz vietas redakcijā. Situācija ir ļoti dažāda katram izdevējam. Līdz ar to te praktiski vienkāršāk vadīties no MK noteikumiem par pasta piegādes obligātajiem tarifiem: redakcijas patlaban samaksā pastam, pēc ārkārtas stāvokļa beigām pasts izsniedz izziņu, cik abonenti šajā periodā bijuši, un pēc MK noteikumos definētajiem cipariem redakcijām tiek kompensēti zaudējumi.

Kāda proporcija no attiecināmajām izmaksām projektu īstenošanai jāparedz medijos nodarbināto atalgojumam?

Apraides un pasta finansēšanai jau izdalīta viena summa, savukārt tie 600 tūkstoši, kas plānoti tieši mediju atbalstam, visi būtu novirzāmi darba samaksai.

Kā būtu pierādāms mediju uzņēmumu ieņēmumu kritums?

Te būs ne tikai reklāmas ieņēmumu kritums (raidošajiem un internetmedijiem), bet drukātajiem būs arī abonentu kritums laukos (pasta nodaļa izolējusies un ciet, laucinieki nevar pasūtīt), mazumtirdzniecības kritums pilsētās (cilvēki pašizolējas, neiet uz veikalu un nepērk nedēļas/mēneša presi). Katram medijam vislabāk būtu dot iespēju pamatot ieņēmumu kritumu tādā formā, kādā tas reāli izpaužas katrā gadījumā.

Kādi apstākļi būtu jānosaka nolikumus, kas kādam medijam dod priekšroku pār citu gadījumā, ja esošais atbalsta apmērs neapmierinās visas vajadzības (piemēram, ieņēmumu krituma apjoms, tematiskā ievirze (ziņas, analītika) u.c.)?

Kvalitatīvie kritēriji vispirms! (Te LŽS pievienojas ieskatam, ka vajadzētu parādīt mājienu to mediju virzienā, kas tiražē nespeciālistu izdomājumus vai pat klajus murgus un sazvērestības teorijas par koronavīrusu: ja tāds saturs tiek konstatēts atbalstāmajā periodā, tad šis finansējums nepienākas.)

Vai nolikumos jāparedz kritēriji, lai sasniegtu konkrētas auditorijas?

Tā kā koronavīruss apdraud ikvienu cilvēku un ģimeni, tad šoreiz jāatbalsta itin visu auditorijas segmentu informēšana. Turklāt reģionālajiem medijiem (jo tālāk no Rīgas, jo lielāka to auditorijas uzticība) auditorijas izmērs ir atkarīgs ne no viņiem pašiem, bet no viņu apkalpoto teritoriju apdzīvotības blīvuma: ja naudu dalīs pēc auditorijas skaita, tad, piemēram, Ef-Ei vai Rietumu Radio nekad nebūs cerību sacensties ar Rīgas radiostacijām. Taču viņu darbs nav mazāk svarīgs šajā laikā!

Citi ieteikumi?

Noteikti jāpiekrīt, ka arī uz diasporu strādājošajiem medijiem jābūt iespējai pieteikties.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...