Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nekad vēl iepriekš neredzēts reklāmas apjomu kritums Latvijas medijos — tādas ir Covid-19 sekas, kas jau šobrīd apdraud ikvienu redakciju Latvijā, kas jau tuvākajos mēnešos var izraisīt mediju bankrotus, atstājot Latvijas auditoriju pa kampienam Kremļa propagandai, kuras finansējumu nekādi koronavīrusi nespēj mazināt.

Sakarā ar iedzīvotāju sēdēšanu mājās no medijiem ir pilnībā pazudusi kultūras un sabiedrisko pasākumu (tajā skaitā pašvaldību rīkoto) reklāma, visa tūrisma firmu un aviobiļešu reklāma, pat mazumtirgotāji apturējuši Lieldienu atlaižu reklamēšanu. Ieņēmumu kritums 50 līdz 80 procentu apmērā vissliktāk ietekmē radiostacijas un interneta portālus, kam faktiski visus ieņēmumus sastāda reklāma, ļoti līdzīgi ir arī televīzijai, un pat drukātie mediji zaudē gan reklāmu, gan naudu no pārdošanas mazumtirdzniecībā (iemesls — cilvēki arvien mazāk iet uz veikaliem un kioskiem, kur parasti pērk presi).

Līdz ar to — jo mazāki reklāmas ieņēmumi, jo mazāk žurnālisti varēs veidot kvalitatīvo saturu par vīrusa bīstamību. LŽS kā 1926. gadā dibinātā žurnālistu arodbiedrība atbalsta visus priekšlikumus, kas nāks par labu kā žurnālistiem, tā izdevējiem, pastam, tipogrāfijām, raidorganizācijām utt., jo šinī gadījumā visa mediju nozare sēž vienā laiviņā ar reklāmas nozarē strādājošajiem. Un šī laiviņa strauji pildās ar ūdeni!

Ko darīt konkrēti:

1) Noteikti piekrītam viedoklim, ka jau ieplānotos valsts atbalsta mehānismus (tajā skaitā konkursus) jāturpina īstenot bez kavēšanās, iespēju robežās pat paātrinot.

2) Jāstiprina sabiedriskais pasūtījums visur, kur ir atrodama auditorija. Tātad jāatbalsta kvalitatīvā satura ražošana arī privātajos komercmedijos, ne tikai sabiedriskajos.

3) Dīkstāves pabalsti: ja žurnālisti vēl var strādāt no mājām, tad fotogrāfi, TV operatori u.c. nevar strādāt mājās un var inficēties tieši darba pienākumu veikšanas laikā (kā to parāda Artusa gadījums, pat bezatbildīgs Saeimas deputāts var kļūt bīstams). Dīkstāves pabalsti attiecināmi arī uz tipogrāfiju darbiniekiem (ja kritīsies tirāžas, tas skars viņus) un jo īpaši reklāmas pārdevējiem: ja krītas vispārējais reklāmas tirgus apgrozījums, tad nav viņu spēkos pārdot ieplānoto reklāmas apjomu, pat ja viņi cenšas trīsreiz intensīvāk nekā parasti.

4) Ja valsts ieviesīs vēl stingrākus pārvietošanās ierobežojumus (kā Itālijā), tad to profesiju sarakstā, kuriem būs tiesības atrasties publiskās vietās un pārvietoties, lai veiktu darba pienākumus, jāieraksta mediju darbinieki. Ja mēs nevarēsim veikt savu darbu un apgādāt sabiedrību ar uzticamām ziņām no notikumu vietām, tad auditorija sāks ietekmēties no soctīklu tenkām, kas ar laiku mazinās sabiedrības spēju ievērot pašizolāciju un citus veselības pasākumus.

5) NEPLP Monitoringa centram jau tagad ieteicams koncentrēt darbu uz Kremļa propagandas kanālu novērošanu. Tikko kā jebkurš no TV kanāliem pārraida nepatiesu informāciju (konspirācijas teorijas vai no medicīnas viedokļa nepatiesas ziņas par epidēmiju, kas apdraud auditorijas veselību), aizliegt uz trim mēnešiem.

6) Ja tiek apspriesta ideja uz laiku (piemēram, līdz gada beigām) atbrīvot raidošos medijus no LVRTC apraides maksām (LVRTC to var finansiāli atļauties), tad analoģiski vajadzētu atbrīvot drukātos kvalitatīvos medijus no maksas Latvijas Pastam par to izplatīšanu. Taču to neattiecināt uz dažādiem bezmaksas reklāmas izdevumiem, izklaides satura žurnāliem, pašvaldību biļeteniem un tamlīdzīgiem veidojumiem, kas neizplata kvalitatīvu žurnālistiku vai vispār neievieto ziņas. Tie lai turpina maksāt pastam.

7) Ierosinām Kultūras ministrijai (KM) apspriest un virzīt valdībā/Saeimā 5000 eiro granta piešķiršanu ikvienai redakcijai (radio, TV, drukātajiem, interneta medijiem bez izšķirības), kas regulāri publicē informāciju par koronavīrusa bīstamību un apgādā savu auditoriju ar objektīvām ziņām par slimību (pretstatā, piemēram, soctīklos un PEH-TB atrodamajām konspirācijas teorijām).

Turklāt arī reģionālajiem medijiem jādod tiesības iegūt grantu: jo tālāk no Rīgas, jo vairāk reģionālie mediji pilda tādu kā “vietējo sabiedrisko mediju” funkcijas — lokālajiem medijiem ir augsts uzticamības līmenis vietējā sabiedrībā. Uz koronavīrusa epidēmijas laiku piešķirts grants ļaus finansēt kvalitatīvā satura sagatavošanu. Ierosinājums ir piešķirt katram izdevējam vienādu summu, jo satura sagatavošana izmaksā līdzīgi, neraugoties uz to, cik un kādās platformās tā vēlāk tiek ievietota.

Piemēram, vairākiem reģionālajiem izdevējiem katram ir rajona avīze latviski, rajona avīze krieviski un portāls; vienreiz sagatavojot materiālu, tas parādās tur visur. Cits piemērs — Star FM ir 13 raidītāji visā Latvijā, Radio Skonto ir sava reģionālā apraide utt.; vienreiz finansējot saturu, tas noklāj lielu auditoriju.

Visā Latvijā ir apmēram 50 tādas mediju organizācijas, kas uz šādu grantu varētu pretendēt (nosakot, ka uz to nevar pieteikties visādi nozaru, specializētie, šauri tematiskie utt. izdevumi vai portāli). Piešķīrums izlietojams tikai satura ražošanai iedzīvotāju informēšanai par vīrusu, tā profilaksi, ārstēšanos, prevenciju utt. līdz šī gada beigām, kad arī jāatskaitās.

8) Pamainīt fokusu no jaunu, inovatīvu satura formu atbalsta uz tradicionālas, auditorijai labi zināmas un uzticamas žurnālistikas formu atbalstu. Sērga nav īstais laiks, kad apgrūtināt medijus un auditoriju ar eksperimentiem.

9) Pievienojoties visiem, kas uztraucas par reģionālo mediju likteni šajā sarežģītajā situācijā, LŽS iesaka dot uzdevumu Latvijas Pastam, ka tam jānodrošina preses mazumtirdzniecība un abonementu noformēšana līdzšinējā līmenī — uz šādu nepieciešamību norāda Dr. Andas Rožukalnes apkopotās ziņas: “Ja pasta nodaļas ir slēgtas, ļoti samazinās šo laikrakstu pircēju un īso termiņu (3 mēneši, mēnesis) abonētāju skaits, jo pasta nodaļās varēja gan iegādāties, gan abonēt laikrakstus. Tagad samazinās pieprasījums pēc realizācijai paredzētajiem laikrakstu eksemplāriem, kritums ir ap 1/3”.

Tātad jāorganizē mazo pasta nodaļu atvēršana vismaz uz kādu stundu dienā, iekārtojot darbu tādā veidā, lai darbinieki nesaskaras ar potenciālajiem slimniekiem tiešā kontaktā. Darba stundas no pirmdienas jāpārceļ uz sestdienu, jo cilvēki regulāri sūdzas, ka uz pastu var iet tikai brīvdienā, bet tad tas daudzviet ir ciet.

10) Visu augstākminēto atbalstu sniegt tikai tādiem medijiem, kuri atbilst tiem vispārējiem kvalitātes kritērijiem, kādi jau tagad tiek piemēroti konkursos par valsts atbalstu:

— Redakcionālais darbs nodalīts no īpašniekiem, žurnālistika — no reklāmas;

— Spēkā ir savs ētikas kodekss vai ir dalība tādās profesionālajās organizācijās, kuru biedriem šāds kodekss ir saistošs;

— Vismaz 60% no kopējā apjoma veido saturs, nevis reklāma, komercinformācija vai jebkādā formā apmaksātie materiāli;

— Gatavo oriģinālmateriālus, nevis tikai pārkopē LETAs ziņas;

— Nepieder pašvaldībām, politiskām organizācijām utt.;

— Ir deklarēti visi īpašnieki un/vai patiesā labuma guvēji;

— Nav nodokļu parādi;

— Reģistrēti vismaz vairākus gadus;

— Katrs pretendents var iesniegt tikai vienu pieteikumu.

LŽS gatava palīdzēt ieviest šos un arī citus atbalsta mehānismus, ja tādi tiks izstrādāti.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...