Lai pamatotu acīmredzami nelikumīgi iegūtus ierakstus Magoņa lietā, KNAB „izgudrojis” brīnumierīci, kas no akumulatora esot darbojusies no ziemas līdz pat jūlijam
Kas Jauns02.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Interesanti ir attīstījušies notikumi tā dēvētajā Uģa Magoņa pusmiljona lietā, kuras izskatīšana turpinās Rīgas Apgabaltiesā. Visai neskaidra situācija izveidojusies ap Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzstādītās noklausīšanas ierīces izmantošanu – kamēr korupcijas apkarotāji apgalvo, ka viss noticis likumīgi, apsūdzēto advokāti cenšas pierādīt, ka ieraksts varētu būt veikts nelikumīgi. Kā eksperts pieaicināts bijušais Valsts policijas specvienības “Omega” komandieris Juris Grabovskis.
Uzstādīja janvārī, bet ierakstīja jūlijā
No kriminālprocesa materiāliem izriet, ka 2015. gada 9. janvārī speciāli nozīmēts Augstākās tiesas tiesnesis ir akceptējis operatīvās darbības pasākumu – operatīvo iekļūšanu „Latvijas dzelzceļa” prezidenta Uģa Magoņa faktiskajā dzīvesvietā Amatciemā. Šis pasākums tika akceptēts ar darbības laiku līdz 2015. gada 24. janvārim.
Savukārt otro reizi KNAB darbinieku iekļūšana U. Magoņa dzīvesvietā ir atļauta laikā no 2015. gada 22. septembrim līdz 2022. gada 21. oktobrim. Tas nozīmē, ka jebkādas operatīvās darbības ārpus šiem Augstākās tiesas tiesneša akceptētajiem laika periodiem būtu uzskatāmas par nelikumīgām.
Tikmēr tiesā esošajos materiālos ir atrodama KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vēstule tā laika biroja vadītājās pienākumu izpildītājai Ilzei Jurčai, kurā viņa tiek informēta par 2015. gada 15. jūlijā U. Magoņa dzīvesvietā veiktu sarunas ierakstu.
Tās laikā U. Magonis un igauņu uzņēmējs Oļegs Osinovskis tad arī apsprieda jautājumus par dīzeļlokomotīvju remontēšanu, naudas nodošanu Krievijas dzelzceļa vadītājam un citus jautājumus, kas vēlāk tad arī izvērsās šobrīd izskatāmajā kriminālprocesā.
Tieši šīs sarunas ieraksta laiks ir izraisījis apsūdzētās puses aizstāvju jautājumus, jo tiek apšaubīts, ka janvārī uzstādīta ierīce ir spējusi darboties vēl pēc pusgada. Lai to skaidrotu, kā eksperts arī piesaistīts J. Grabovskis.
KNAB neatklāj, eksperts apšauba
Jau procesa izskatīšanas laikā Rīgas apgabaltiesā KNAB prokuratūrai par jūlijā notikušo sarunas ierakstu ir oficiāli paskaidrojis, ka, pamatojoties uz Augstākās tiesas tiesneša akceptu, sarunu ierakstīšanai nepieciešamā ierīce U. Magoņa dzīvesvietā uzstādīta laika posmā no 2015. gada 10. janvāra līdz 11. janvārim.
Ierīce esot bijusi īsti atbilstoša KNAB vajadzībām – tās tehniskie parametri esot ļāvuši nodrošināt audio ierakstu veikšanu ilgāk par pusgadu bez nepieciešamības tai piekļūt atkārtoti, turklāt gan sarunām telpās, gan ārpus telpām rādiusā vairāk par desmit metriem.
Tiesa gan, šādas speciālās ierīces sargā valsts noslēpums, tādēļ tās nosaukums vai tehniskie parametri netiek atklāti, un prokurore Evita Masule debatēs norādīja: “Šī saruna ir fiksēta, un sarunas ieraksts veikts ar klasificēta statusa ierakstu ierīci; runas fiksācijai šajā ierakstā tika pielietots radiomikrofons, uz ko norādīts ekspertu atzinumā.
Iekārtas modelis, specifikācijas, tehniskās iespējas, visa informācija, kas attiecināma uz operatīvajā darbā izmantoto iekārtu, ir valsts noslēpums, jo tā ir klasificēta statusa ieraksta ierīce. Līdz ar to pusēm nav iespēju atsaukties uz kādu konkrētu modeli un tā tehniskajiem parametriem.”
Tomēr šādas “superierīces” eksistenci tad arī savās liecībās apšaubīja J. Grabovskis. Viņš kā eksperts atsaucas uz savu ilgo pieredzi specvienībā, kur cita starpā ir nodarbojies arī ar speciālās tehnikas iepirkumiem. Savukārt no 2011. gada viņš darbojas Baltijas Drošības skolā, kur tiesībsargājošo struktūru darbiniekiem tiek lasītas dažādas lekcijas, tostarp arī par operatīvi tehniskajiem jautājumiem.
Atbildot uz aizstāvības jautājumu: “Vai no jūsu atbildēm es pareizi saprotu, ka šīs ierakstošās un signālu pārraidošās ierīces lietotājiem ir periodiski jāpiekļūst ierīcei, lai nomainītu barošanas avotu?“ J. Grabovskis saka: “Jūs pareizi saprotat, jo pat vislabākā 40 ampēru akumulatora vai baterijas, ko tur tajā vietā varētu noslēpt, uzstādīšanas gadījumā, tā gaidīšanas laiks ir 166 dienas, taču, ņemot vērā ziemas apstākļus, šis akumulators maksimums pēc 150 dienām būtu jāmaina. Pēc man pieejamiem datiem, maz ticams, ka iespējams vairāk nekā pusgadu nodrošināt speciālas tehnikas darbu bez barošanas elementu nomaiņas. Tas varētu nenotikt tad, ja ierīce tur bija atstāta izslēgta, bet tas nozīmē, ka kādam bija tai jāpiekļūst un atkal jāieslēdz.”
Viņš arī apšauba ierīces uzstādīšanas laiku: “Es tur biju un izpētīju situāciju uz vietas. Iekļūšana mājā janvārī praktiski nebija iespējama, tāpēc ka tur visu laiku atradās cilvēki – sieva, bērns un auklīte. Teritorijā varēja iekļūt, bet no manas pieredzes tādas lietas praktiski netiek darītas, jo nav iespējams noteikt pusgadu uz priekšu, vai objekts mēģinās veikt tikšanos un vajadzīgo sarunu. Parasti tādas lietas tiek veiktas, izejot no operatīvās informācijas un ņemot vērā, kas notiek, tad arī tiek veikts šāds monitorings.“
Kādēļ cīņa ap šo ierakstu ir tik svarīga?
Ja uzskata, ka šī ierīce nav varējusi darboties pusgadu pēc uzstādīšanas, tas nozīmē, ka KNAB vai kāds cits tajā ir mainījis baterijas vai pati ierīce ir uzstādīta pavisam citā laikā. Tā kā tiesa laikā no janvāra līdz septembrim atļauju iekļūšanai U. Magoņa īpašumā nav devusi, tad tas ir noticis nelikumīgi. Savukārt tādā gadījumā sarunas ieraksts tiesas procesā kā pierādījums nav izmantojams, jo iegūts nelikumīgi.
Vien atgādināsim, ka šie notikumi risinājās laikā, kad KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs bija Juris Jurašs, kura darbība jau ir raisījusi visai daudz jautājumu.
Pārpublicēts no jauns.lv
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
