Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai „piesegtu” faktu, ka lietā saistībā ar Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādītajām nepatiesajām ziņām jau desmit mēnešus notiek tikai izmeklēšanas imitācija, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule ir ķērusies pat pie viegli atmaskojamiem meliem, - tā rāda šodien Pietiek publicētie dokumenti.

Tas, ka Koļegovas lieta ir viena no tām, ko vismaz Māra Kučinska premjerēšanas laikā neviena „tiesībsargāšanas” iestāde nevēlēsies godprātīgi izmeklēt, bija skaidrs pagājušajā rudenī.

Tad, konstatējot, ka Valsts vides dienesta ģenerāldirektore, nu jau bijusī VID ģenerāldirektora amata kandidāte Koļegova „valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā”, VID viņas lietas materiālus nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

No VID oficiālā skaidrojuma toreiz izrietēja, ka Koļegovas rīcībā saskatītas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Taču KNAB paziņoja, ka lietu tālāk nosūtījis Ģenerālprokuratūrai piekritības noteikšanai, bet tā - atpakaļ uz VID, tikai tagad jau Finanšu policijas pārvaldei.

Beigu beigās Finanšu policijas pārvaldes Pirmās izmeklēšanas daļas izmeklētājs Jānis Akmentiņš, pie kura bija „aizfutbolēts” Lato Lapsas iesniegums par acīmredzamajām dīvainībām Koļegovas amatpersonas deklarācijā, oficiālā atbildē (publicējam arī pašu dokumentu) pagājušā gada 12. septembrī Lato Lapsu informēja:

„Informējam Jūs, ka uz doto brīdi VĪD Finanšu policijas pārvaldē saistībā ar Jūsu iesniegumā minēto, par I.Koļegovas iespējams izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā, tiek uzsākta resoriskā pārbaude, kā rezultātā tiks pieņemts lēmums Kriminālprocesa likuma 369. - 373.pantā noteiktā kārtībā, par kuru informēsim atsevišķi.”

Taču vairāk nekā pusgada laikā nekāda „informēšana atsevišķi” tā arī nenotika, un, atkārtoti painteresējoties, kā veicas ar pārbaudi un izmeklēšanu, VID ģenerāldirektore Lato Lapsam jau oficiāli paziņoja – viņam esot tikai izlicies, ka pēc viņa iesnieguma tiktu veikta kaut kāda pārbaude.

„Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Finanšu policijas pārvaldē 2017.gada 12.maijā tika saņemts Jūsu iesniegums, kurā pieprasāt sniegt informāciju par Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas iespējami prettiesisku rīcību, kā arī mūsu atvainošanos un paskaidrojumus, kāpēc informācija par konkrēto gadījumu netika Jums sniegta savlaicīgi.

Informējam, ka konkrētajā gadījumā Jūs neesiet persona, uz kuras sniegto ziņu pamata tika uzsākta resoriskā pārbaude par noziedzīgo nodarījumu, līdz ar to mums nav tiesības Jums sniegt informāciju par procesa virzību un tā ietvaros pieņemtajiem lēmumiem,” – šāda ir Cīrules jau šāgada maija versija (dokumentu tāpat publicējam).

Pietiek pagaidām nav ziņu, vai pie šādiem meliem VID ģenerāldirektore ir ķērusies tāpēc, lai zem politiskā spiediena mēģinātu noklusēt patiesību par Koļegovas lietas izmeklēšanas imitāciju un gaidāmo pakluso izbeigšanu, vai arī meles lomā viņu nostādījušas Finanšu policijas vadības intrigas.

Kā jau zināms, Koļegovas lieta tika sākta pirms gada, kad atklājās, ka Koļegova, kuru finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola bīdīja uz VID ģenerāldirektores posteni, savās amatpersonas deklarācijās daudzkārt norādījusi patiesībai neatbilstošu informāciju, turklāt jau desmit gadus bijusi tikai formāla līdzīpašniece SIA Pallogs ar miljonu dividendēm, kuras īstais noteicējs un arī labuma guvējs bija viņas brālis.

Valsts ieņēmumu dienests nekādu oficiālu informāciju par darbībām, kas pēdējo desmit mēnešu laikā ir veiktas saistībā ar Koļegovas amatpersonas deklarācijās minētajiem nepatiesajiem datiem, joprojām nesniedz. Taču to, ka nekāds lēmums nav pieņemts un Koļegova nekādu sodu gandrīz gada laikā tā arī nav saņēmusi, apliecina Valsts vides dienests.

„Skaidroju, ka Inga Koļegova nekādus pārkāpumus savās darbībās nav pieļāvusi un nekādas fiktīvas dividendes nav saņēmusi. Kopš pagājušā gada septembra nav uzņēmuma kapitāldaļu īpašniece. VID atbilstoši savai kompetencei veic visas darbības lietā būtisko faktu noskaidrošanai. Nekāds lēmums vēl nav pieņemts,” – šādu lakonisku skaidrojumu Pietiek Koļegovas vārdā sniedz Valsts vides dienesta preses pārstāve.

 „Piekrītu, ka atsevišķos deklarācijas publicējamas daļas punktos esmu pieļāvusī neprecizitātes, kuras novērsīšu, konsultējoties ar VID. Paldies, ka uz tām norādījāt!” –tā pērn Pietiek atzina pati Koļegova. Taču īstenībā runa bija nevis par „neprecizitātēm”, bet par to, ka iespējamā VID vadītāja, kuru par labāko kandidāti bija atzinusi finanšu ministre Reizniece-Ozola, bija savās amatpersonas deklarācijās daudzkārt norādījusi nepatiesas un maldinošas ziņas.

„Diemžēl daļa no informācijas elektroniskajā deklarēšanas sistēmā tobrīd bija jāievada manuāli, līdz ar to ir iespējamas šādas pārrakstīšanās kļūdas,” – šādi Koļegova skaidroja gan to, kāpēc 164 470 latu dividendes minētas kā 164 470 litu dividendes, gan to, kādēļ deklarācijā uzrādīts neeksistējoša uzņēmuma nosaukums, gan to, kādu iemeslu dēļ minētas viņai nemaz nepiederoša uzņēmuma it kā maksātas dividendes.

Arī deklarācijās regulāri minētais apgalvojums par dividendēs saņemtās naudas izlietojumu esot „kļūdaini saglabājies, ielasot informāciju no iepriekšējā gada deklarācijas”.

Visas „kļūdas” toreizējās VID ģenerāldirektora amata kandidātes deklarācijās ar pārrakstīšanos vien gan nebija iespējams izskaidrot, - piemēram, deklarācijā par 2013. gadu Koļegova vienkārši nebija publiski uzrādījusi, kāda darījuma rezultātā „izgaisušas” viņas saņemtās 240 000 latu dividendes no SIA Pallogs.

Tikai, sākoties skandālam, Koļegova atklāja, ka arī šo summu – tāpat kā gandrīz visas citos gados saņemtās iespaidīgās dividendes – viņa pēc nodokļu nomaksas vienkārši atdāvinājusi brālim, no kura 2005. gadā pārņēma līdz tam viņam piederējušo pusi Palloga kapitāldaļu.

Taču VID ģenerāldirektora amata kandidātes atbildes līdz ar to vēl vairāk lika domāt par viņu kā tikai formālu uzņēmuma kapitāldaļu turētāju, kura tās pārņēmusi nezināmu apsvērumu dēļ, jo viņas brālis Māris Zudāns ne tikai turpināja būt SIA Pallogs valdes priekšsēdētājs, bet arī bija viennozīmīgs labuma guvējs no šī uzņēmuma: faktiski visu naudu, ko Koļegova oficiāli saņēmusi no SIA Pallogs, viņa atdāvinājusi brālim un viņa ģimenei vai aizdevusi brāļa uzņēmējdarbībai.

Visiem šiem faktiem nākot dienas gaismā, Koļegova kapitāldaļas tiešām nodeva atpakaļ brālim, taču amatu viņai, pateicoties politiskajai protekcijai, izdevās saglabāt – tiesa, pat Reizniece-Ozola saprata, ka turpināt virzīt Koļegovu VID ģenerāldirektora postenim būs neiespējami.

Dokumenti

FotoFoto
 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...