Lai šie pāris tūkstoši cilvēku ar savu "pareizo domāšanu" kontrolē viens otru, bet neļausim viņiem kāpt mums uz galvas
Alvis Hermanis09.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien mani uz tikšanos pilī uzaicināja LR prezidents Levits (sakarā ar pēdējās nedēļas notikumiem), un es aizgāju.
Vēlreiz informēju prezidentu, ka Jaunā Rīgas teātra teritorijā Satversmes 100.pants par domāšanas un vārda brīvību būs spēkā arī turpmāk. Par pārējo Latvijas valsts teritoriju mums te ir citi atbildīgie.
Bet man palika stiprs iespaids, ka prezidents mani saprata gan kā jurists, gan politiķis, gan kā cilvēks.
Ja paraugs ir dažas rietumu valstis, kur politkorektuma vārdā tagad jauc nost vēsturi (burtiskā un figurālā nozīmē) un piekopj raganu medības, tad mums te tagad ir pēdējais brīdis, un būs pašiem jāizvēlas.
Strādājot Vakareiropā, biju liecinieks, kā šie procesi attīstījās 15 gadu garumā un kur tie tagad ir noveduši. Latvijā mums vēl visādi brīnumi būtu jāpiedzīvo.
Gorbačova laikā atļautā vārda brīvība bija tieši tā, kas aizveda mūs pie savas valsts neatkarības. Savukārt atteikšanās no vārda brīvības mūs ātri aizvedīs pie neatkarības zaudēšanas. Tik vien. Savādāk viss normāli.
Analizējot Latvijas situāciju – šobrīd tie ir TIKAI pāris tūkstoši cilvēku, kuri ar savu jauno “pareizās domāšanas” dogmu tiranizē visu pārējo Latvijas sabiedrību. Šie cilvēki pārsvarā nāk no mediju, kultūras (un nevis mākslas) darbinieku un augstskolu vides. Šajās aprindās vārda brīvība jau ir paralizēta un vairs nedarbojas.
Aicinu neļaut turpmāk viņiem kāpt mums uz galvas. Lai kontrolē viens otru un paši sevi līdz bezsamaņai. Arī viņiem ir tiesības uz savu viedokli. Taču mums lai liek mieru.
Viss. Gaidām pavasari.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.