Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā paviršam vērotājam no malas, ministres Ilgas Šuplinskas izdarībās noraugoties, nākas atzīt ko līdzīgu žurnālista Lato Lapsas atziņām publikācijā "Kad izglītības ministres krēslā ir aroganta un augstprātīga stulbene".

2019. gada 9. oktobrī tiekoties ar arodbiedrību, „kā pauda ministre, viņai izveidojies priekšstats, ka sabiedrība kritiskās domāšanas robežās ir zemākajā līmenī, jo "nākamajā līmenī nepieciešama kritiskā domāšana un spēja nemitīgi apstrādāt lielu informācijas plūsmu, vajadzīga sava pieredze, teorija un argumentēšanas pieredzes nodošana". "Bet kaut kas nesanāk," uzskata ministre Šuplinska, uzrunājot skolotājus”.

Taču, ja vēro skandālu, kuru Šuplinska izvērta valdības darbībās pret Latvijas Universitāti, rodas jautājums, kur atrodas un vai vispār ir Izglītības un zinātnes ministrijas juridiskā nodrošinājuma ierēdņi, kuri varētu ministri, kam varbūt patiesi piemīt žurnālista veltītie trāpīgie epiteti, izglītot tik tālu, lai vismaz nebūtu sajūtas, ka ne vien ministres kritiskās domāšanas robežas ir zemākajā līmenī, bet viss resors pat nesaprot, ko dara pret universitāti.

Divi piemēri. Te būs pirmais.

2019. gada 10. oktobrī Latvijas Televīzijā "Rīta panorāmā" ministre Šuplinska uzsvēra, ka universitātes lietā tiesa savā spriedumā atzinusi, ka 24. maija sēde ir bijusi neleģitīma.

Visai Latvijai zināms, ka tiesa šajā lietā lēmumu pieņēma 30. septembrī. Jebkurš, kurš prot latviešu valodu, var ieiet Tiesu administrācijas portālā https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi un iepazīties ar anonimizētajiem tiesas nolēmumiem. No 16 pieejamiem Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama nolēmumiem tikai viens ir "lēmums par lūgumu administratīvā akta darbības apturēšanu apmierināt". Nevis spriedums, kā apgalvo Šuplinska.

Lejupielādējot var uzzināt, ka lietas numurs ir A420250719, kur pēdējais skaitlis ir tiesas sastāvs. Nolēmums ir anonimizēts, bet Latvijas Universitātes kā valsts institūcijas nosaukums nav aizklāts, līdz ar to šaubu nav. Tiesas lēmuma motīvu daļa sākas ar 7. punktu.

Ar Ctrl+F funkciju dažās sekundēs var pārliecināties, ka lēmuma motīvu daļā un rezolutīvajā daļā vienkārši nav vārdu par sapulces leģitimitāti. Gluži pretēji - 11. punktā tiesa norāda, ka "argumentiem par tiesībām saņemt sapulces dalībnieku mandātus nav tiesiskas nozīmes šajā lietā", bet 12. punktā, neskatoties uz secinājumu, ka šis jautājums nevar tikt pārvērtēts tiesas ietvaros, ņemot vērā, ka šis ir bijis viens no galvenajiem argumentiem pārsūdzētajā rīkojumā, "tiesa atzīst par lietderīgu papildus norādīt turpmāk minēto" un izskaidro, ka notikušais ir pieļaujams.

Visas šīs darbības prasa mazāk nekā desmit minūšu.

Pat, ja ministre nevarēja pārliecināties, ka lietā nav sprieduma, ka lietā nav nekādu tiesas secinājumu, ka 24. maija universitātes sapulce esot bijusi neleģitīma, tad taču kāds juridiski izglītots ierēdnis, kas par to atbild, varētu norādīt: "Ministres kundze, jāuzsver, ka arguments par 24. maija sapulces neleģitimitāti ir izgāzies, būtu pareizi, ja Jūs to vairs neakcentētu publiskajā telpā.” Vai arī tas liecina par to, ka ierēdniecības kompetence ir tuva ministres kompetencei?

Un otrs piemērs.

2019. gada 11. oktobrī Ministru kabinets iekļāvis darba kārtībā jautājumu par Šuplinskas blakus sūdzību par šo tiesas lēmumu, ministre paziņoja šajā "Rīta panorāmas" intervijā.

Ikviens, kas prot latviešu valodu, var iepazīties ar Ministru kabineta sēžu darba kārtību valdības vietnē internetā http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/darbakartiba/?sede=1087 11. oktobrī. Tur ir tikai viena tieslieta slēgtajā daļā, kuras numurs sakrīt ar to, kuru atradām iepriekš tiesu portālā universitātes lietā. Atbildīgie ierēdņi norādīti R. Kārkliņš un D. Stepanovs. Cerēsim, ka kungi ir juristi.

Patiesi liels izbrīns bija, kad lejupielādēju Ministru kabineta protokollēmuma projektu http://tap.mk.gov.lv/doc/2019_10/IZMprot_091019_blakus_sudziba.1643.docx. Projekts paredz apstiprināt blakus sūdzību par spriedumu, bet vienlaikus uzdod Valsts kancelejai sagatavot jau arī apelācijas sūdzību un nosūtīt to Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namam. Lēmuma sagatavotāja I. Akmentiņa, vīzē valsts sekretāre L. Lejiņa. Cerēsim, ka kundzes ir juristes.

Šo aplūkot prasīja piecas minūtes.

Jebkurš, kas prot kaut nedaudz latviski, var izlasīt Administratīvā procesa likuma 289. pantā, kas vispār ir apelācijas sūdzība. https://likumi.lv/doc.php?id=55567 Tādas iesniedz ne par lēmumiem par administratīvā akta darbības apturēšanu, bet gan, kad jau ir bijušas tiesas sēdes, kad lietā ir pārbaudīti dokumenti, liecinieki un rakstīts spriedums.

Tātad fakti:

- ministre televīzijā stāsta, ka spriedums lietā nosakot, ka universitātes sapulce bijusi neleģitīma;

- sprieduma lietā nav vispār;

- lēmumā nav teikts, ka sapulce bijusi neleģitīma;

- valdībai piedāvā iesniegt blakus sūdzību par spriedumu, kura nav;

- valdībai piedāvā iesniegt arī apelācijas sūdzību lietā, kurā izskatīšana pēc būtības vēl nav sākusies.

Atmetot versiju, ka neviens iesaistītais neprot latviski, paliek divas versijas, kuru patiesums ir katra lasītāja kritiskās spriestspējas robežās.

Pirmā. Vai Šuplinskas kundzes vadībā komanda ir visai gudra un viltīga, proti, ministrija grib apmānīt valdību un dabūt pilnvaras iesniegt apelācijas sūdzību, jo zina, ka zaudēs arī pirmajā instancē un spriedums būs nelabvēlīgs?

Otrā. Vai Šuplinskas kundzes vadībā komanda izglītības un zinātnes resorā, kur nepieciešama "kritiskā domāšana un spēja nemitīgi apstrādāt lielu informācijas plūsmu, vajadzīga sava pieredze, teorija un argumentēšanas pieredzes nodošana", ir visai vientiesīga un ar kritiskās domāšanas robežām zemākajā līmenī, jo R. Kārkliņš, D. Stepanovs, I. Akmentiņa, L. Lejiņa neviens neprot apskatīties tiesu nolēmumus, nesaprot administratīvo procesu un juridiskās impotences līmenis ir tāds, ka valdībai vajadzētu lemt atstādināt I. Šuplinsku, R. Kārkliņu, D. Stepanovu, I. Akmentiņu un L. Lejiņu no darbības Izglītības un zinātnes ministrijā?

"Bet kaut kas nesanāk," pauda Šuplinska. Pilnībā piekrītam ministrei - ar šādu tiesiskās kompetences un tiesiskās impotences līmeni sanākt nevar.

Žurnālista Lato Lapsas publikācija: https://www.pietiek.com/raksti/kad_izglitibas_ministres_kresla_ir_aroganta_un_augstpratiga_stulbene

Šuplinskas intervija Latvijas Televīzijā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/suplinska-tiesai-bija-parak-saura-izpratne-par-lu-rektora-velesanam.a334663/

Tiesu nolēmumi internetā: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi

Šuplinskas priekšlikums iesniegt apelāciju pirms sprieduma rakstīšanas: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40477330&mode=mk&date=2019-10-11

Šuplinskas protokollēmuma projekts valdībai: projektu http://tap.mk.gov.lv/doc/2019_10/IZMprot_091019_blakus_sudziba.1643.docx

Administratīvā procesa likums: https://likumi.lv/doc.php?id=55567

An error has occured