Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) tās vadītājas Ritas Rudušas personā izplatījusi paziņojumu, kuram laikraksts nepiekrīt, to noraida un apgalvo, ka medijs ievēro žurnālista darba principus un standartus savu iespēju robežās, par mērķi izvirzot sabiedrības un valsts intereses. Mēs dodam iespēju izteikties pretējai pusei un tikai nestandarta trauksmes situācijās, kādu šobrīd tagad piedzīvo Ludzas Zeme, ir iespējama atkāpšanās no standartiem pašaizsardzības nolūkos.

LŽA paziņojumu Ludzas Zemes galvenā redaktore Laima Linuža (attēlā) uzskata par neslavas celšanu un viltus ziņu izplatīšanu kādu spēku un interešu grupu labā. Vēl 25. janvārī Ludzas Zemes galvenajai redaktorei Laimai Linužai bija saruna ar R. Rudušu, kura atzina, ka viņas rīcībā ir par maz informācijas, lai vērtētu Ludzas Zemes darbu.

R. Ruduša telefonsarunā apliecināja redaktorei, ka netiks izplatīts nekāds paziņojums. Savukārt L. Linuža no savas puses bija gatava izstāstīt par situāciju, kas šobrīd ir izveidojusies, kā arī uzrādīt visas publikācijas, lai tās tiktu izvērtētas, un izskaidrot, kāpēc kādas publikācijas tapušas tādā vai citā veidā.

LŽA neizrādīja interesi par laikraksta Ludzas Zeme darbību, nevēlējās pat telefoniski veltīt ilgāku laiku sarunai ar redaktori, kā arī neiepazīstināja L. Linužu ar sūdzībām, kas esot it kā saņemtas par mediju asociācijā. Līdz ar to L. Linuža apšauba, ka šādas sūdzības ienākušas.

Laikraksta Ludzas Zeme galvenā redaktore L. Linuža uzsver: „Pārkāpjot principu, ka jāuzklausa pretējās puses viedoklis, pamatojoties uz nepārbaudītu un nepilnīgu informāciju, LŽA  izplatīja neslavu ceļošu informāciju. Latvijas Radio Ruduša pamatoja, ka paziņojums un viņas viedoklis balstīts uz LTV1 raidījumā De Facto pausto secinājumu. Taču šis raidījums ir tendenciozi atspoguļojis mūsu darbu, par ko mums jau no sākuma bija aizdomas.

Žurnāliste A. Daukšte, kuras māja tika dedzināta saistībā ar, kā mēs uzskatām, publikācijām, kas skar kontrabandu, pat gribēja pēc sarunas ar De Facto aizliegt raidījumā izmantot viņas teikto un rādīt nodedzināto māju. De Facto žurnāliste nav atspoguļojusi pašus būtiskākos faktus, kurus viņai atklāja avoti izbraucienā uz Latgali, piemēram, viņai tika demonstrēti piekautā puiša attēli, kā arī lietas materiāli.

Žurnāliste noklusēja arī faktu, ka kādas policijas amatpersonas bijusī sieva šobrīd tiek tiesāta par 1,7 miljonu eiro zaudējumu nodarīšanu valstij, kā arī netika atspoguļota cita būtiska faktoloģija. Ludzas Zeme pauž neizpratni par LŽA uzticēšanos raidījumā izskanējušajai informācijai un aicina atbildīgāk izplatīt paziņojumus.”

Laikraksts Ludzas Zeme skaidro, ka redakcija šobrīd ir nostājusies uz kara takas ar organizēto noziedzību, kurai savukārt ir saikne ar politiķiem un tiesībsargājošajiem orgāniem. Ludzas Zeme savās publikācijās cieši iestājas pret korupciju un kontrabandu, aizstāvot sabiedrības un valsts intereses un piekopjot drosmīgās un atbildīgas žurnālistikas principus.

Ieskatoties Ludzas Zemes vēsturē ir redzams, ka tā pirms daudziem gadu desmitiem saucās Taisneiba (Patiesība). Tieši šīs labās tradīcijas arī šobrīd saturiski mēģina realizēt neatkarīgais medijs, par ko arī iemantojis stiprus nelabvēļus.

L. Linuža aicina kolēģus šai smagajā brīdī, kad pret žurnālisti un galveno redaktori tiek fabricētas krimināllietas un apdraudētas viņu un viņu tuvinieku dzīvības un īpašumi, sniegt Ludzas Zemei informatīvu atbalstu un aizstāvēt vārda brīvības, demokrātijas un žurnālistiskās neatkarības principus.

Red. piez. Šis paziņojums tapis saistībā ar LŽA vārdā publiskotiem apgalvojumiem, ka šī organizācija Ludzas Zemes publikācijās (ar kurām nav iepazinusies) saskatot vairāku žurnālistikas profesionālo pamatprincipu pārkāpumus, aicinot Ludzas Zemi definēt redakcionālās vadlīnijas un ētikas principus, kā arī piedāvājot „palīdzēt laikrakstam uzlabot redakcionālo praksi un sniegt patiesi kvalitatīvu pakalpojumu vietējai kopienai”. Žurnālistu asociācijas valdē ir Filips Lastovskis, Anda Rožukalne, Rita Ruduša, Arta Ģiga, Daiga Bitiniece, Pēteris Zirnis, Nellija Ločmele. „Viena DP izsūtāmā, viena poļitruciene, viens žūpa, divas eironaudas apguvējas un divi politpasūtījumu pildītāji esot gatavi apmācīt savos „profesionālajos standartos",” – tā šis LŽA paziņojums raksturots sociālā tīkla Twitter kontā @pietiekportals.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...