Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai Latvijas valsts augstākajām amatpersonām, kuras epidēmijas apstākļos mēģina apkarot jebkuru "nepareizu" viedokli un ir aizrunājušās pat līdz tam, ka citu uzskatu paudēji esot uzskatāmi par hibrīdkara ieročiem, kas vēršas pret Latvijas valsti, pašām ir kaut jel kāds skaidrs un zinātniskos argumentos balstīts Covid-10 vakcinēšanas plāns vai vismaz nojausma, kā šī vakcinēšana būtu organizējama? Pietiek publicē vēstuli, kurā uzdota virkne "neērtu" jautājumu un kura šodien ir nosūtīta gan valsts prezidentam, gan premjeram un veselības ministrei.

Valsts politikas prognozējamība un pārskatāmība ir būtiska demokrātiskas valsts politikas īstenošanas procesu sastāvdaļa, kas palīdz vairot sabiedrības uzticību pieņemtajiem lēmumiem un arī veicina sabiedrības interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu.

Sabiedrībai pašlaik ir daudz jautājumu saistībā ar COVID-19 vakcīnu ražotāju publiskajā telpā sniegto informāciju gan par vakcīnu testēšanas rezultātiem, gan par vakcīnu piemērotību atsevišķām iedzīvotāju grupām – piemēram, bērniem, grūtniecēm, personām, kurām ir izteikti alerģiskas reakcijas pret vakcīnās iekļautajiem komponentiem, u.c.

Sabiedrībā arvien augošā neizpratne par laika grafiku vakcīnu pret COVID-19 ieviešanai prasa, lai ne tikai atbildīgās iestādes, bet arī augstākās valsts amatpersonas sniegtu sabiedrībai kompetentas un skaidrojošas atbildes uz virkni jautājumu, kas ir radušies minēto vakcīnu sakarā.

Ievērojot minēto, gatavojot mediju publikācijas sabiedrības informēšanai, vēlos saņemt no Jums atbildes uz vairākiem jautājumiem. Izsaku cerību, ka šajā sabiedrībai grūtajā laikā Jums pietiks politiskās atbildības un godaprāta, lai atbildes sniegtu personiski, nevis no šiem jautājumiem noslēptos, tos mēģinot pārsūtīt kādām citām iestādēm vai uzdodot atbildes sniegt saviem padotajiem iestāžu darbiniekiem.

Jautājumi ir šādi:

1. Kā ziņoja mediji šī gada 11.decembrī, Latvija ir pieteikusies četru ražotāju COVID vakcīnām – Astra Zeneca, Johnson&Johnson, BioNTech/Phizer, CureVac. Miniet konkrētas amatpersonas, kuras Latvijas vārdā ir pieteikušās tieši uz šīm vakcīnām, kā arī savas kompetences un valstiskās un politiskās atbildības īstenošanas ietvaros aprakstiet, uz kāda pamata (zinātnē balstītiem apsvērumiem u.c.) šis lēmums pieņemts un kāda bijusi Jūsu loma šī lēmuma/lēmumu pieņemšanā un/vai izvērtēšanā.

2. Kā valsts amatpersonas, tostarp Jūs, ir izvērtējušas visus riskus un draudus Latvijas iedzīvotāju veselībai, kas var rasties, īstenojot vakcināciju pret COVID-19 vai to neīstenojot? Kas konkrēti ir darīts (kādi pasākumi ir veikti), lai atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 111.pantā noteiktajam valsts pienākumam - aizsargāt cilvēku veselību - valsts garantētu vakcīnu nekaitīgumu un drošumu. Nosauciet konkrētus zinātnē balstītus, risku izvērtējuma apliecinājumus un pasākumus.

Vakcīnu ražotāji Pfizer un Moderna nesen publicēja paziņojumus medijiem, kuros vakcīnu ražotāji, atsaucoties uz provizoriskiem pierādījumiem, pauž viedokli, ka COVID – 19 vakcīnas vairāk nekā 90% ir efektīvas tikai vieglu infekcijas simptomu novēršanā. Tomēr klīnisko pētījumu balstīšanās uz PCR testiem, lai noskaidrotu pētījumu dalībnieku SARS- CoV-2 infekcijas klātbūtni organismā, rada daudz jautājumu.

Tas pamudināja diagnostikas ekspertu Dr.Sin Hang Lee – Konektikutas (ASV) Milfordas Molekulārās diagnostikas laboratorijas dibinātāju, 2020.gada 25.novembrī iesniegt ASV Pārtikas un Zāļu Administrācijā (Food and Drug Administration) vakcīnas seritificēšanas apturēšanas petīciju (Petition for Administrative Action Regarding Confirmation of Efficacy End Points of the Phase III Clinical Trials of COVID 19 Vaccines (Dr.Sin Hang Lee, Petitioner). United States Department of Health and Human Services and the Food and Drug Administration. Docket No.FDA-2020-P-2225. Via electronic filing, November 25, 2020.)

Petīcijā Dr.Lee apgalvo, ka Pfizer pētījumu uzbūve ir nepietiekama, lai precīzi novērtētu efektivitāti un lūdz ASV Pārtikas un Zāļu Administrāciju veikt atbilstošāku vakcīnas efektivitātes izpēti, norādot, ka PCR testēšana, kuras laikā iespējams liels viltus pozitīvu rezultātu procents, nevar kalpot par primāro SARS-COV-2 pierādījumu. Viņš apgalvo, ka ir absolūti nepieciešams, lai PCR pozitīvie rezultāti tiktu pārbaudīti, izmantojot zelta standarta DNS sekvencēšanas metodi (gold- standart DNA sequencing).

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Vēl vairāk – kā redzams no British Medical Journal publikācijām, – gan Pfizer, gan Moderna klīnisko pētījumu mērķis nav bijis novērtēt, vai vakcīnas novērš smagas sekas (piemēram, smagus infekcijas simptomus vai nāvi).

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

2020.gada oktobra beigās starptautiski atzītā izdevuma British Medical Journal (BMJ) asociētais redaktors Dr. Pīters Doshi (Associate editor Dr.Peter Doshi), kurš ir arī Merilendas Universitātes profesors, BMJ rakstīja: “Pasaule uz kārts ir likusi vakcīnas kā pandēmijas risinājumu, bet vakcīnu izmēģinājumi nav vērsti uz to, lai atbildētu uz jautājumiem, kuri daudzus interesē.” (Doshi P.(2020) Will covid 19 vaccines save lives? Current trials aren’t designed to tell us. BMJ.2020; 371:m4037.doi:https://doi.org/10.1136/bmj.m4037) Dr. Doshi turpina: "Neviens no pašlaik notiekošajiem vakcīnu izmēģinājumiem nav paredzēts, lai atklātu jebkādu nopietnu slimības izpausmju samazināšanu, piemēram, uzņemšanu slimnīcā, intensīvās terapijas izmantošanu vai nāves gadījumus."

Saskaņā ar Dr. Doshi teikto Moderna medicīnas personāls labi zina šo vakcīnas dizaina trūkumu, paskaidrojot, ka, lai izpētītu tādus vakcīnas ietekmes rezultātus kā hospitalizācija vai nāve, izmēģinājumiem vajadzētu būt “10 reizes apjomīgākiem” un tos vajadzētu veikt daudz ilgāk .Doshi P.(2020) Will Covid -19 vaccines save lives? Current trials aren’t designed to tell us. BMJ.2020; 371:m4037.doi:https://doi.org/10.1136/bmj.m4037).

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Līdzīgu viedokli pauž arī zinātnieks un bijušais Hārvārdas Medicīnas skolas profesors Dr.Viljams A.Haseltains (Dr.William A.Haseltine) Viņš uzskata, ka vakcīnu izmēģinājumu šaurais fokuss uz vieglai gripai līdzīgiem simptomiem padara izmēģinājumu protokolus “tālus no adekvātiem”. Dr. Haseltains apgalvo, ka izmēģinājumi šķiet paredzēti, lai pārvarētu pēc iespējas zemāku barjeru, ļaujot ražotājiem ātri iesniegt lūgumu par vakcīnas apstiprināšanu. (Haseltine WA.Covid-19 vaccine protocols reveal that trials are designed to succeed. Forbes, September23,2020.https://www.forbes.com/sites/williamhaseltine/2020/09/23/covid-19-protocols-reveal-that-trials-are-designed-to-succeed/?sh=edd015247)

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

3. Vai Latvijas valsts amatpersonas, tostarp Jūs, var uzrādīt pierādījumus, kas apliecina COVID 19 vakcīnu īstermiņa un ilgtermiņa drošību? Vai Jūs esat iepazinušies ar šādiem pierādījumiem? Miniet tos. Ja ar šādiem pierādījumiem neesat iepazinušies, pamatojiet lēmumu pieņemšanu bez šādiem pierādījumiem. Sniedziet paskaidrojumus, kāpēc Pfizer vakcīnu uzglabāšanas apstākļi ir tik ļoti atšķirīgi no Moderna ražotās mRNS vakcīnas uzglabāšanas apstākļiem? Norādiet konkrētus zinātnē balstītus pierādījumus.

Vakcīnās izmantotā tehnoloģija (messenger RNA technology) medicīnas zinātnē iepriekš ir saskārusies ar kritiku drošības apsvērumu dēļ. Vēl pavisam nesen bažas par mRNA drošību kavēja centienus izstrādāt mRNS vakcīnas. (Pardi N., Hogan MJ, Porter FW, Weissman D. mRNA vaccines-a new era in vaccinology. Nat Rev Drug Discov. 2018;17(4):261-279.doi:10.1038/NRD.2017.243) COVID – 19 vakcīnās piedāvātie tehnoloģisko risinājumu efektivitāte šīs problēmas pārvarēšanai – tostarp nano daļinu iekļaušana vakcīnas sastāvā un Pfizer vakcīnas gadījumā – prasība uzglabāt šīs vakcīnas mīnus 94 (pēc Fārenheita, mīnus – 70 pēc Celsija, vēstules autora piezīme) grādu temperatūrā – arī joprojām nav sabiedrībai izskaidrota.

Pfizer līdz šim nav sniedzis detalizētu informāciju par iemesliem, kādēļ to ražotajai vakcīnai ir vēl nebijušas uzglabāšanas prasības, kurās norādīts, ka atdzesēšanas kastes drīkst atvērt īsi tikai divas reizes dienā, sausais ledus jāpapildina ik pēc piecām dienām un vakcīnu ledusskapja temperatūrā var uzglabāt tikai 24 stundas. (Harrison D, Salzman S. Pfizer may win the Covid vaccine race. But the distributing it could be another matter. ABC News, September 10, 2020. http://abcnews.go.com/Health/pfizer-win-covid-vaccine-race-distributing-matter/story?id=72862724) Kāpēc Pfizer vakcīnu uzglabāšanas apstākļi ir tik ļoti atšķirīgi no Moderna ražotās mRNS vakcīnas?

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Apspriežot Pfizer vakcīnu, profesors Alans Čens (Allan Cheng), Austrālijas Viktorijas štata Galvenā veselības dienesta amatpersona, vakcīnas drošību raksturo kā “būtiskāko nezināmo” (“key unknown”) un pašas mRNS vakcīnas kā diezgan reaktogēnas (“pretty reactogenic”) un pakļautas “daudzām blakusparādībām”(lots of side effects) (Davey M., Knaus C., What does the Pfizer Covid vaccine breakthrough mean for Australia?The Guardian, November 9, 2020.http://www.theguardian.com/australia-news/2020/nov/10/what-does-the-pfizer-covid-vaccine-breakthrough-mean-for-australia).

II/III fāzes pētījumu laikā 50% Pfizer pētījuma dalībniekiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem mēneša laikā pēc otrās vakcīnas tika konstatētas sistēmiskas blakus parādības. (Walsh EE, Frenc R, Falsey AR et al.RNA-based COVID-19 vaccine BNT162b2selected for a pivotal efficacy study. MedRxiv preprint, August 28, 2020.doi:https://doi.org/10.1101/2020.08.17.20176651) Tāpat kā 100 % no tiem, kuriem tika ievadītas Moderna vakcīnas. (Jackson LA, Anderson EJ,Rouphael NG et al.An mRNA vaccine against SARS-CoV-2- preliminary report. N Engl J Med. 2020;383:1920-1931.doi:10.1056/NEJMoa2022483)

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Tā kā mRNS vakcīna balstās uz sintētisko RNS, tā ir būtiska atkāpe no citām, bioloģiski balstītām vakcīnu tehnoloģijām. Virusologs, Dr. Luks Montanje (Dr. Luc Montagnier), kuram 2008.gadā tika piešķirta Nobela prēmija par sasniegumiem HIV atklāšanā un citi ievērojami zinātnieki pat apstrīd šī preparāta apzīmējumu “vakcīna”, apgalvojot, ka tā ir nevis vakcīna, bet jauna veida gēnu terapija. (Al-Wassiti H.mRNA therapy: a new form of gene medicine. The Startup, December 10, 2019. https://medium.com/swlh/mrna-therapy-a-new-form-of-gene-medicine-5d859dadd1e) Tādēļ – vēl jo vairāk ir strīdīgs jautājums, vai ātrs preparāta apstiprināšanas un ieviešanas grafiks ir piemērots pilnīgi jaunai vakcīnu tehnoloģijai, kas būtībā paredzēta ķermeņa šūnu pārvēršanai “vīrusa olbaltumvielu ražošanas rūpnīcās”. (Cross R. Will the coronovirus help mRNA and DNA vaccines prove their worth? Chemical &Engineering News. 2020:98(14).https//cen.acs.org/pharmaceuticals/vaccines/coronovirus-help-mRNA-DNA-vaccines/98/i14)

Profesors Montanje, kurš iebilst pret mRNS vakcīnu lietošanu cilvēkiem, vienā no intervijām Roberta F.Kenedija Jr. vadītajai organizācijai “Children’s Health Defence” ir paudis šādu viedokli: “Cilvēka genomā ir 7% līdz 9% endogēno retrovīrusu sekvenču. Vakcīna var veicināt gan imunitāti pret vīrusu, gan arī ilgtermiņā – izraisīt kaitīgu iedarbību, piemēram audzēja rašanos. Pat ja pārbaudes uz dzīvniekiem pierāda šūnu aizsardzību, neviens ilgtermiņā nevar garantēt, ka attiecībā uz cilvēku populāciju šīm vakcīnām nebūs patoloģiska iedarbība. Tāpēc tās pielietojumā ir jāievēro visi piesardzības pasākumi.”

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Zināms, ka vakcīnas (messenger RNA) nedarbosies bez “iebūvēta piegādes mehānisma”, kas ļautu mRNS iekļūt šūnu citoplazmā. Moderna (Vardi N. Moderna’s mysterious coronavirus vaccine delivery system. Forbes, July 29, 2020.https://www.forbes.com/sites/nathanvardi/2020/07/29/modernas-mysterious-coronavirus-vaccine-delivery-system/?sh=5a961d2362d9) un Pfizer (Blanchini E.Acuitas Therapeutics: the Canadian technology that the Phizer and BIOnTECH Covid 19 vaccine “can’t work without” Yahoo! News, November 10, 2020. https://news.yahoo.com/covid19-vaccine-coronavirus-canada-acuitas-therapeutics-pfizer-biontech-211410040.html.) izvēlētais risinājums – izmantot lipīdu nano daļiņas (LNP) kā minēto “piegādes mehānismu”. Bažas rada fakts, ka abu COVID 19 vakcīnu nano daļiņas ir pārklātas ar sintētisko, nesadalāmo un pretrunīgi vērtēto polietilēnglikola (PEG) polimēru. PEG ir potenciāls alergēns, kā arī papildus tam – zinātnieki ir pauduši savas bažas arī par tā kancerogēnās dabas risku. (Greene MH, Young TI.Polyethylene glycol in suppostitories:carcinogenic?Ann Intern Med.1980;93(5):781.doi:10.7326/0003-4819-93-5-781_1) Moderna 2018.gada korporatīvajā prospektā ir atzīts, ka “nevar būt pārliecība, ka nano daļiņu iedarbībai nebūs nevēlamu seku”, ieskaitot reakcijas, kas “varētu izraisīt nozīmīgus negatīvus notikumus”. (http://www.sec.gov/Archives/edgar/data/1682852/000119312518323562/d577473ds1.htm.)

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Ir zināms, ka vispār nav veikti pētījumi par antivielu pastiprināšanās (Antibody Dependent Enhancement (ADE)) sindromu. (Wen J, Cheng Y, Ling R et al.Antibody-dependent enhancement of coronavirus. Int J Infect Dis.2020; 100:483-489.doi:10.1016/j.ijid.2020.09.015.) ADE gadījumā vakcīnas var ne tikai palielināt slimības smagumu, bet pat radīt orgānu bojājumus. Bažas rada tas, ka COVID 19 vakcīnu pētījumi pat nav paredzēti ADE noteikšanai. Tas nozīmē, ka cilvēki, kuriem jau ir kāda autoimūna saslimšana, varētu būt īpaši jūtīgi pret COVID 19 vakcīnu.

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

4. Kā politiski atbildīga valsts amatpersona sniedziet skaidrojumu, kā valsts plāno nodrošināt ar COVID 19 vakcīnām saistīto vakcinācijas rezultātu publiskošanu, informējot sabiedrību par blaknēm (ja tādas būs), un kā tiks nodrošināta vakcīnu nevēlamo blakusparādību uzraudzība, kompensācija un citi ar to saistīti valsts atbalsta pasākumi? Miniet konkrētus pasākumus.

Kā zināms, Pfizer apstiprinātais 3.fāzes protokols aicina “aktīvi” apkopot informāciju par “nevēlamiem notikumiem” un “nopietniem nevēlamiem notikumiem” tikai otrā mēneša laikā pēc pēdējās devas. (http://pfe-pfizercom-d8-prod.s3.amazonaws.com/2020-11/C4591001_Clinical_protocol_Nov2020). Turklāt pēc 24 mēnešiem Pfizer vairs nebūs “pienākuma” pievērst uzmanību nevēlamiem notikumiem.

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

5. Kā politiski atbildīga valsts amatpersona sniedziet skaidrojumu, kā valsts ir izvērtējusi COVID 19 vakcīnu drošību iedzīvotāju dažādām vecuma grupām, tostarp vecāka gada gājuma cilvēkiem, grūtniecēm un bērniem? Miniet konkrētus, zinātniski pamatotus izvērtējumus.

Kā izskanējis plašsaziņas līdzekļos, vecākā gadagājuma personas, kuras dzīvo sociālās aprūpes centros, ir viena no ierosinātajām agrīnās fāzes vakcinācijas mērķgrupām. Vecākā gada gājuma cilvēkiem un sabiedrībai kopumā ir tiesības uz pilnīgu informāciju un valsts skaidrojumu par to, kādi ir valsts veiktie COVID 19 vakcīnu drošības izvērtējuma rezultāti attiecībā uz atsevišķām Latvijas iedzīvotāju grupām. Neviens, īpaši jau seniori, nevarēs pieņemt pamatotus lēmumus par veselības risku un vakcīnas ieguvumu izvērtējumu bez kompetentām, vispusīgām, uz zinātni balstītām atbildēm uz šajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem.

Attiecībā uz bērnu vakcināciju – viens no vadošiem pētniekiem Dr. Luidži Notarandželo (Dr. Luigi Notarangelo) atklāti ir pateicis, ka koronavīrusa vakcīnas bērniem “šajā brīdī pat nav apspriežamas” un piebilda, ka iesniegtie pierādījumi nav bijuši pietiekami, lai atbildētu uz visiem aktuāliem jautājumiem par bērnu drošību. (Center for Biologics Evaluation and Research .161st Vaccines and Related Biological Products Advisory Cimmittee (VRBPAC) Meeting: Open Session (Via Web Conference). FDA, October 22) 2020.gada novembra sākumā Pfizer galvenais pētnieks, kurš vadīja vakcīnas izmēģinājumus 12-17 gadus veciem bērniem, žurnālam “Time magazine” gandrīz mierinoši atklāja, ka “plāns var būt vienkārši “Mums nav plāna”, norādot, ka noteikums ir saudzējošs līdz vietai, kurā vispār nav noteikumu”. (Kluger J.Kids are participating in CoVID -19 vaccine trials. Here’s what their parents think. TIME, November 2, 2020.https://time.com/5905272/covid-19-vaccine-trials-kids/.)

Vai Jūs esat iepazinušies ar šo informāciju? Kādi ir Jūsu secinājumi par to?

Šajā vēstulē izdarīti secinājumi par publiski pieejamiem datiem attiecībā uz divām vakcīnām – Pfizer un Moderna. Uz vienu no tām, kā ziņo Latvijas nmediji, ir “pieteikusies arī Latvija”. Gatavojot atbildes, vēlos saņemt atbildi arī uz jautājumu, vai un kā šajā vēstulē norādītie riski izvērtēti arī attiecībā uz pārējām vakcīnām, kurām “Latvija ir pieteikusies”.

Nepārsūtiet vēstuli atbildes sniegšanai viens otram, bet labas pārvaldības principa ietvaros atbildiet patstāvīgi, savas kompetences un politiskās atbildības sabiedrības priekšā ietvaros, ja tāda Jums ir.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...