Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nebūtu slikti padarīt krāšņāku politisko vidi, piemēram, piešķirot dažādas balvas partijām. Iespējas varētu būt neierobežotas, piemēram, varētu iedibināt balvas “Dāsnākā partija”, “Žēlsirdīgākā partija”, “Drosmīgākā partija”, “Kašķīgākā partija” un citas. Šajā ziņā iespējas ir neierobežotas, atliek vien likt lietā iztēli un darboties attiecīgajā virzienā.

Valdība ir apstiprinājusi budžetu un šonedēļ iesniegs to izskatīšanai Saeimā. Jāatzīmē, ka budžets plānots ar nelielu deficītu – 0,3% no IKP, kas ir uzskatāms par zināmu sasniegumu. Kaut arī tiks palielinātas algas vairākām darbinieku kategorijām un veikti arī citi uzlabojumi, sabiedrībā tiek izteikta neapmierinātība un dažādi pārmetumi valdībai. Kā parasti īsti apmierināts ar nākamā gada budžetu nav neviens.

Kā jau varēja prognozēt, lielākais troksnis ir sacelts ap finansējuma palielināšanu partijām. Nākamā gada budžetā ir paredzēts ievērojami palielināt finansējumu partijām. No nākamā gada partiju finansēšanai atvēlēti 4,5 miljoni eiro tagadējo 600 000 eiro vietā. Plānots, ka Saeimā iekļuvušās partijas saņems bāzes finansējumu - 100 000 eiro. Partijas, kas Saeimas vēlēšanās iegūs vismaz 2%, saņems 4,5 eiro par katru balsi. Tiks piemaksāti arī 0,50 eiro par katru balsi Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Noteikti finansējuma griesti – 800 000 eiro gadā. Papildus tam plānots ierobežot privātos ziedojumus partijām.

Redzams, ka nākamgad finansējuma griestus sasniegs tikai “Saskaņa”, kas saņems 800 000 eiro gadā. Vismazāko finansējumu saņems partija “Progresīvie” - nedaudz vairāk nekā 100 000 eiro gadā.

Protams, šis lēmums ir strīdīgs un pats par sevi automātiski neuzlabo partiju darbības kvalitāti. Tas arī negarantē arī to, ka partijas vairs neturēs tā sauktās melnās kases un nepieņems dažādus slepenus maksājumus no citiem, tajā skaitā biznesmeņiem un dažādiem shēmotājiem.

Jāatzīst, ka finansējuma palielināšana partijām ir iespējama tikai uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām. Ir skaidrs, ka par šo lēmumu sašutumu izsaka ikviens, kuram nav slinkums, kā argumentus piesaucot visdažādākos argumentus. Piemēram, partijas tiek kauninātas, stāstot par mazajām mediķu un skolotāju algām. Tiek teikts, ka finansējuma palielināšana netiek veikta pareizajā laikā un to vajadzētu darīt vēlāk.

Gadiem ilgi tiek kritizēta partiju kvalitāte Latvijā, kas, pēc visām politoloģijas nostādnēm, ir viena no būtiskām demokrātijas sastāvdaļām. Latvijas partijas drīzāk atgādina diskusiju klubiņus, nevis nopietnas organizācijas. Nav īpašu problēmu saorganizēt 500 biedrus, lai varētu startēt Saeimas vēlēšanās. Partijās nav iekšējās konkurences, tām ir tikai īstermiņa mērķi. Partijās nav tā saukto analītisko struktūru, kas varētu radīt vērā ņemamus politikas veidošanas principus un ieteikumus. Tāpēc nav brīnums, ka Latvijā ir lērums dažādu partiju, šķiet, ap 60, kuru nosaukumus neviens nespēj atcerēties un kuru biedri nevienam nav zināmi.

Ir skaidrs, ka šādā situācijā partijas faktiski darbojas kā arodbiedrības un lobistu organizācijas, piemēram, “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība cīnās par krievu valodas tiesībām un krievu skolu aizstāvību, savukārt ZZS un Latvijas Reģionu apvienība karo par finansējumu lauksaimniekiem un lobē pašvaldību vadītājus. Daudzas partijas pat nevar pateikt, par ko tās īsti cīnās un ko grib panākt.

Jau sen ir laiks pastiprināt prasības partijām, piemēram, palielinot biedru skaitu un nosakot zināmu minimumu obligāti izpildāmu prasību, kas ļautu daudzajiem diskusiju klubiņiem pretendēt uz partijas nosaukumu. Šobrīd ir ļoti viegli izveidot kādu biznesa projektu un nosaukt to par partiju, lai tā iekļūtu Saeimā un nodrošinātu projekta autoriem vajadzīgos likumu grozījumus un atbilstoši radītu iespējas iegūt papildu peļņu no valsts līdzekļiem. Tagad tiek izteikta cerība, ka šīs problēmas vismaz daļēji ļautu risināt finansējuma palielināšana partijām, kas ir plānota no nākamā gada.

Ņemot vērā negatīvo sabiedrības attieksmi pret partijām un līdz ar to arī pret plānoto finansējuma palielināšanu, ir skaidrs, ka jābūt drusku trakam, lai nāktu klajā ar šādu iniciatīvu. Šoreiz tieši tik traka ir bijusi Jaunā konservatīvā partija un tās līderis Jānis Bordāns. Šī partija regulāri iekuļas dažādos konfliktos, izsaka ultimātus premjerministram Krišjānim Kariņam un citiem koalīcijas partneriem, tāpēc tai būtībā nav ko zaudēt, pieprasot arī palielināt finansējumu partijām.

Šis lēmums, protams, ir izdevīgs visām partijām, tajā skaitā Saeimas pozīcijas un opozīcijas partijām, kā arī vairākām ārpus Saeimas esošām partijām. Ir interesanti vērot, piemēram, kā pozīcijas partijas cenšas korekti klusēt un atsaukties uz Egila Levita aicinājumu stiprināt demokrātiju Latvijā, komentējot finansējuma palielināšanu.

Vienlaikus smieklīgi ir klausīties opozīcijas partiju izteikto liekulīgo nosodījumu šim partiju finansējuma palielinājumam. Ir skaidrs, ka tuvākajā laikā dzirdēsim kvēlas runas ne tikai no “Saskaņas” un ZZS, bet arī no Latvijas Reģionālās partijas un Latvijas Krievu savienības politiķiem. Jau tagad ir skaidrs, ka viņi būs ļoti sašutuši par valdošo partiju rīcību un ļoti kaunēsies no šāda lēmuma.

Gribētos, lai opozīcijas partijas nepaliktu tikai pie saukļiem un skaļi izteiktas kaunēšanās un sašutuma izteikšanas. Šīm partijām vajadzētu būt konsekventām, piemēram, “Saskaņa” varētu atteikties no valsts finansējuma un publiski to pārskaitīt, piemēram, mediķu un skolotāju algu palielināšanai. Līdzīgi varētu rīkoties arī ZZS un Latvijas Reģionu partija, pārskaitot sev piešķirtos līdzekļus, piemēram, lauksaimniekiem, kuriem vienmēr ir par maz naudas un ir vajadzīgas papildu subsīdijas.

Ja opozīcijas partijas rīkotos atbilstoši saviem skaļajiem paziņojumiem un atteiktos no valsts finansējuma par labu citiem, būtu pamats dibināt, piemēram, balvu “Dāsnākā partija”. Tad šo balvu varētu piešķirt šīm opozīcijas partijām, atzīstot, ka tiešām nav viegli atteikties no valsts finansējuma un iztikt tikai ar iemaksātajām biedru naudām un brīvprātīgajiem ziedotāju ziedojumiem.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...