Iesaki rakstu: 
Ukrainas notikumu sakarā regulāri parādās ziņas, kas liek aizdomāties. Tā 23. martā portālā Pietiek tika publicēts laikraksta Ludzas Zeme galvenās redaktores raksts par izteiktiem draudiem sakarā ar redakcijas pausto nosodījumu Krievijas agresijai. Kā var saprast no raksta, tad vairākkārtēja vēršanās policijā rezultātu nav devusi. Jēkabpilī dzīvojošai ansambļa „Latgales dāmu pops” dalībniecei Anita Bērziņai 13. martā tika izteikti draudi tikt nolinčotai par atbalstu Ukrainai. Iesniegums policijā tika iesniegts, tomēr lieta vismaz līdz 3. aprīlim ierosināta netika.
Plašu atskaņu ir guvis gadījums ar Ukrainas karogu pie mūzikas vidusskolas Daugavpilī. Pastāvīgi tiek bojāti Ukrainu atbalstoši plakāti, bojātas tiek arī automašīnas ar Ukrainas numurzīmēm. Tas, ka policija nav īpaši dedzīga vainīgo saukšanā pie atbildības, mani neizbrīna, ja jau pats Valsts policijas priekšnieks ir publiski atzinis faktu, ka policijas vidū netrūkst tādu, kas atbalsta Krievijas pozīciju šajā konfliktā.
Lasot šīs ziņas, neviļus rodas iespaids, ka tu dzīvo nevis ES un NATO dalībvalstī, bet Krievijas okupētā teritorijā, kur par Kremlim netīkamu nostāju var šķirties no dzīves. Izskatās, ka problēma ir ielaista, un par to vēl liecina arī tas, ka daži ārvalstīs dzīvojoši apskatnieki un blogeri, kuri līdz šim nebija pat dzirdējuši par tādu pilsētu kā Daugavpils, tagad piemin to un piemin tieši Ukrainas sakarā. Lūk, viens no tiem - https://youtu.be/cmuqCXC1U7o (fragments par Daugavpili 7:47-10:10). Paldies Elksniņa kungam par to.
Varbūt kādu tas izbrīna, kur pēkšņi tas viss varēja rasties? Mani neizbrīna. Lūk, fragments no mana raksta, kas tika publicēts šajā portālā 10 gadus atpakaļ ar virsrakstu “Par “Uzvaras” dienas atzīmēšanu, jeb Dombrovska integrācijas plāns darbībā”:
- Vai karogi ar zvaigznēm un PSRS laika lozungiem ir uzskatāmi par PSRS simboliku (skat. foto)?
- Vai Padomju armijas formas tērpi veterānu mugurās ar visiem aksesuāriem ir simbolika?
- Vai pēckara perioda padomju armijas formas tērpi un ordeņi ir simbolika (skat. foto)?
- Ja ir, tad sekojošs jautājums - kurš būs atbildīgs par likuma „piekāšanu” konkrētajā pasākumā?
Cerat sagaidīt labprātīgu atbildi no gļēvā Dombrovska? Nesagaidīsiet. Rakstiet pieprasījumu resnajām pakaļām deputātiem, ja negribat, ka tuvākajā nākotnē „Uzvaras dienas” svinētāji izies ielās ar lozungiem no sērijas „Долой недееспособное правительство. За Латвию в Содружестве Независимых государств!”.
Un tagad par integrāciju. Mediji ziņo, ka tikai Rīgā pūlis bija ap 150 tūkstošiem. Neviena valsts karoga. Tā vietā pilns ar KF karogiem un arī simboliskā kombinācijā ar tankiem (skat. foto).
Ja kadu interesē pilns teksts, tad rakstu var atrast “ieguglējot” tā nosaukumu.
“Man ir patiess prieks šodien viesoties Daugavpilī, būt kopā ar jums šeit, Latgalē.
Priecājos redzēt šodien šeit klātesošos Latgales viedokļu līderus – dažādu jomu personības, kuru spēks un godprātīgais darbs tiek augstu vērtēts un kuru teiktajā Latgalē un Latvijā ieklausās.
Šajā laikā ir svarīgi stiprināt valsts un pašvaldību kopdarbību, lai labāk apzinātu kopīgi paveicamos uzdevumus – kā stiprināt mūsu sabiedrības saliedētību un solidaritāti, kā veicināt ekonomiku un cilvēku labklājību, kā labāk sniegt atbalstu Ukrainai un tās tautai, kā mazināt pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ietekmi uz mūsu tautsaimniecību.
Tādēļ aicinu jūs dalīties savās pārdomās un gūtajās idejās, jo jūsu viedoklis ir ļoti svarīgs… blā,blā, blā…”
Šis bija fragments no valsts prezidenta Egila Levita runas ievada, viesojoties Daugavpilī 5.aprīlī. Es gan tajā glaunajā Daugavpils universitātes aktu zālē nemanīju kādu no tiem “viedokļu līderiem”, kurus parādīja blogeris Sotņiks savā video. Un labi vien ir, ka nebija, citādi vēl kāds ķieģelis atlidotu prezidentam.
Nu ja, teiks prezidents, tie ir atsevišķi margināļi, kuru viedoklis nav ņemams vērā. Varu Tevi iepriecināt, Levit, - vidēji pa Latviju tie ir 25-30% pēc vispieticīgākajām aplēsēm, turklāt Latgalē šis procents ir ievērojami augstāks. Tie ir pēc PSRS laikiem nostalģējošā vecākā paaudze, pamatā mazizglītoti pēckara laika imigranti un viņu pēcnācēji, kuriem naids pret demokrātisku Latviju ir iepotēts ar mātes pienu. Visi viņi dzīvoja un turpina dzīvot Krievijas informatīvajā telpā. Ej, Levit, un pārliecini viņus, ka nepieciešams integrēties un jāatbalsta Ukraina.
Levit, varbūt jābeidz muldēt un jāsāk kaut ko darīt valsts drošības labā, lai nesanāk tā, ka tiek šauts mugurā no vārtrūmēm un tiek norādīti mērķi “Smerčiem”. Galu galā algu Tev maksāju arī es ar saviem nodokļiem, bet, ja nespēj, tad varbūt atkāpties un atgriezties pie tā, kas Tev labāk padodas, piemēram, meklēt arhīvos 1922.gadā pieņemtās Satversmes oriģinālu.
Un tikai nevajag par to, ka prezidenta pienākumos neietilpst rūpes par valsts drošību. Sāksim ar galveno - valsts prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesība (Latvijas Republikas Satversmes 47. pants).
Nākošais - Nacionalās drošības likums.
8.pants:
Valsts prezidenta kompetence
1) veic Nacionālo bruņoto spēku augstākā vadoņa pienākumus;
2) vada Nacionālās drošības padomi;
20.pants:
(1) Nacionālās drošības padome:
1) saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā un izskata tās pilnveidošanas gaitu un problēmas;
2) izskata likumā noteiktos ar nacionālo drošību saistītos plānus un koncepcijas.
(4) Nacionālās drošības padomei ir tiesības pieprasīt valsts drošības iestādēm visu to rīcībā esošo informāciju, kas skar nacionālās drošības intereses.
6.pants:
Saeima veic parlamentāro kontroli pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas un valsts drošības iestādēm;
7.pants:
Saeimas nacionālā drošības komisija veic valsts drošības iestāžu darbības un budžeta līdzekļu izlietošanas parlamentāro kontroli.
Pieļauju Levit, ka valsts drošība nav Tavs jājamzirdziņš, bet tāpēc jau ir padomnieki. Un kur vēl var būt kompetentāks par Jāni Kažociņu - brigādes ģenerāļa pakāpe britu BS, bet no 2003. līdz 2013. gadam SAB vadītājs. Lai atpelna savu algu.
Bet varbūt drošības jomā viss ir brīnišķīgi? Ja runa par NBS, tad stipras aizdomas, ka pieejā nekas nav mainījies kopš 2004. gada - atnāks NATO un visu sakārtos. Noklausījos NBS komandiera Leonīda Kalniņa interviju LTV1 par notikumiem Ukrainā. Teikšu tā - runāt 30 minūtes un neko nepateikt arī ir māksla. Tad jau ZS kapteinis Jānis Slaidiņš stāsta sakarīgāk.
Kas attiecas uz NATO, tad var gadīties, ka nesakārtos, un šeit būs daži iespējamie scenāriji (fragments no mana raksta, kas tika publicēts portālā PIETIEK 2014.gada 25.aprīlī ar virsrakstu “Par „zaļajiem cilvēciņiem” un ne tikai. Atklāta vēstule Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei”):
Scenārijs Nr.1
Ikgadējā 16.marta pasākuma laikā, kad IeM uzmanība tiks koncentrēta Rīgai, Rēzeknē un Daugavpilī notiek nesankcionēti mītiņi ar lozungiem „nevēlamies dzīvot fašistiskā valstī”.
Dažu simtu cilvēku pūlis sapulcējas pie pašvaldībām ar mērķi tur ielauzties un, kad vietējā policija ir koncentrējusi tur visus savus spēkus kārtības nodrošināšanai, otra cilvēku grupa, šoreiz mazāka, toties konkrētāk noskaņota un, iespējams, arī attiecīgi apmācīta, mēģina ieņemt policijas iecirkņus.
Scenārijs Nr.2
Pie MK ēkas valdības sēdes laikā piestāj tūristu autobuss, no kura izkāpj nevis tūristi, kuriem tur vajadzētu būt, bet nopietni bruņojušies subjekti, kas ieņem ēku un paralizē valdības darbu. Līdzīgi „tūristu” autobusi piestāj pie IeM, NBS štāba un televīzijas. Savukārt vēl viena “tūristu” grupa ieņem pozīcijas slēpnī Rīgas reģiona Valsts policijas specvienības ”Alfa” izvirzīšanās maršrutā no tās dislokācijas vietas, iepriekš mīnējot kādu tiltu vai ceļa pārvadu šajā maršrutā. Vienlaikus ielās iziet publika ar KF karogiem un saukļiem - „Nost ar fašistu valdību”, “Pieprasām izstāties no NATO”, “Es Tevi mīlu Putin un gribu no Tevis bērnu” utml., bet vārtrūmēs dežūrē Kremļa algoti reportieri, gatavi piefiksēt, kad kāda “nejauši garām ejoša” māmiņa ar bērnu tiek nogrūsta zemē.
Scenārijs Nr.3
Abu iepriekšējo kombinācija ar dažām variācijām.
Pieprasi Levit, no drošībniekiem, lai uzrāda operatīvos plānus iespējamo draudu novēršanai šādos vai līdzīgos scenārijos un lai Kažociņš dod savu slēdzienu.
Nobeigumā daži vārdi par drošībnieku parlamentāro kontroli. Kā jau tas bija minēts iepriekš, tad tam ir domāta Saeimas Nacionālās drošības komisija. Vienlaikus viņi visi ir atkarīgi no SAB, kas izsniedz pielaidi, kuru zaudējot, deputāti var pateikt ardievas savai politiskajai karjerai. Vai šeit ir iespējama objektīva kontrole? Padomā par to, Levit.
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
