Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Laimīgu jauno gadu!

Deniss Senko
01.01.2014.
Komentāri (34)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizgājis ir 2013.gads, katram tas ir bijis citādāks, bet ir daži notikumi, kurus mēs ne saucām, ne aicinājām, kuri atnāca paši un kurus mēs nekad neaizmirsīsim.

Varam jau izlikties, ka apkārt notiekošās nejēdzības pašlaik mūs tieši neskar, lai bēdājas tie, kurus tās skārušas. Galu galā paši vainīgi, kas iekūlušies nepatikšanās, - ne tur māju uzcēluši, ne tajā bankā kredītu paņēmuši, ne tajā ģimenē piedzimuši, ne tajā vietā aizgāja iepirkties.

Tas var notikt ar jebkuru no mums, - mēs neviens neesam pasargāti no nekvalitatīvi pieņemta likuma, no nekvalitatīvi uzcelta veikala jumta, no nekvalitatīvi apmācīta autovadītāja, un, kamēr mēs nesapratīsim, kas pie tā noveda, un nenovērsīsim cēloņus, tikmēr mums būs jārēķinās ar sekām - bojā gājušajiem, cietušajiem, aizbraukušajiem, trūkumcietējiem.

Mēs neviens nedzīvojam uz vientuļas salas, visi esam savstarpēji saistīti, un par viena slikti sagatavota speciālista nekvalitatīvi padarītu darbu nākas atbildēt un ciest visiem.

Visu pagājušo gadu centāmies nosargāt savu nacionālo valūtu - LATU, līdz pēdējam brīdim cerējām, ka notiks brīnums un mums nevajadzēs savu dienišķo maizi pirkt par svešu valūtu, ka kādam no varnešiem pēkšņi pamodīsies sirdsapziņa un viņš apturēs Latvijas nacionālās valūtas iznīcināšanu.

Nē, brīnumi nenotiek, mums par mūsu pašu naudu skalo smadzenes, lai mēs nepretotos savas nacionālās valūtas iznīcināšanai, un nu jau latu vietā mums veikalā izdod euro.

Lieliskus mēs esam ievēlējuši sev pārstāvjus, kas, acis nepamirkšķinot, mūs nodod un nekaunīgi stāsta, ka tas esot iedzīvotāju interesēs.

Vai tiešām? Latvijas iedzīvotāji grimst nabadzībā, viens pēc otra bankrotē un ir spiesti pamest savas mājas, lai dotos darba meklējumos ārpus Latvijas, bet Vienotība, kas ir valdošā partija kopš 2009.gada un varētu risināt šīs problēmas, par svarīgākām uzskata komercbanku intereses, kurām esam sagādājuši 185 miljonus peļņas pagājušā gada 11 mēnešos.

Neizsakāmi sāpīgi, kad it kā mūsu ievēlētā parlamentā tiek pieņemti tādi lēmumi, kas nolemj bērnus nabadzībai un atstumtībai, atstājot no vecāku nopelnītās algas bērna uzturam tikai 45 latus mēnesī, kad iztikas minimums ir 177,9 lati mēnesī, un šāds lēmums sabiedrībai tiek pasniegts kā dāvana.

Eiropas Parlamenta deputāti uzklausīja Latvijas iedzīvotāju sāpi, apsprieda dramatisko situāciju Latvijā, kad cilvēki masveidā zaudē savus mājokļus un faktiski tiek izlikti uz ielas ar milzīgu parādu nastu, bez iespējas saņemt palīdzību, un risinājums šai problēmai tika iekļauts 2013.gada 11.jūnijā EP apstiprinātajā rezolūcijā, bet Vienotību un Nacionālo apvienību pārstāvošie deputāti balsojumā par šo rezolūciju atturējās.

Mani personīgi ļoti sarūgtināja Latviju pārstāvošo EP deputātu balsojums, un radās iespaids, ka deputāti, kuri atturējās, nezina, kas notiek Latvijā.

Manā rīcībā esošā informācija liecina, ka katram otrajam strādājošajam jau ir uzsākts parādu piedziņas process un no algas tiek ieturēti vismaz 30%.

Situācijas ir ļoti dažādas, bet absolūtais vairākums - kredīts vienīgajam mājoklim, kur ieķīlātais īpašums jau ir pārdots izsolē, ģimene uz ielas, bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, un parādu nasta lielāka, nekā bija aizņēmums.

Valdošās koalīcijas piedāvātais risinājums - maksātnespēja - šeit nederēs, jo Latvijā maksātnespējas process nav bez maksas, bet ģimenei, kurai mēnesī ir jāiztiek ar 138 latiem, nav iespēju šādu procesu uzsākt. Iztikas minimums vienai personai ir 180 Ls, kas nozīmē, ka ģimenei šāda summa ir nepieciešama uz katru ģimenes locekli.

Minēšu tikai dažus politiķu bezatbildīgās rīcības upuru piemērus, kas nav mazāk sāpīgi par 21.novembra traģēdiju :

1) Policists Ivars 2007.gadā bija aizņēmies BIG bankā 1000 Ls, gada laikā bija atdevis jau 400 Ls; kad ar 2009.gadu viņam samazināja algu un viņš lūdza banku samazināt ikmēneša maksājumus, bankas darbinieki iedeva parakstīt līguma grozījumus, paskaidrojot, ka dod kredīta brīvdienas uz 6 mēnešiem, bet patiesībā šajos grozījumos aizdevuma summa bija dubultota, neizsniedzot papildu kredītu. Šobrīd Ivars ir atmaksājis jau 1800 Ls, bet BIG banka no viņa ar taisnīgās tiesas palīdzību vēlas piedzīt 4000 Ls. Līdzīgu situāciju ir ļoti daudz.

2) Medmāsa Iveta 2006.gadā aizņēmās no AS Swedbank 45 000 EUR mājas iegādei. 2009.gadā, kad Ivetai tika samazināta alga, viņa gāja uz banku lūgt samazināt maksājumus. Bankas darbiniece teica, ka maksājumus samazinās, ja Iveta atvedīs uz banku savu mammu, kurai ir vienistabas dzīvoklis, un ieķīlās šo dzīvokli. Iveta noticēja bankas darbiniecei un aizveda uz banku savu mammu, ieķīlāja viņas dzīvokli, bet banka nekādus grozījumus vairs nepiedāvāja, bet labprātīgā izsolē pārdeva gan Ivetas māju, gan Ivetas mammas dzīvokli. Šobrīd bez mājām ir gan Iveta ar saviem bērniem, gan Ivetas mamma, bet parāds ir palicis tie paši 45 000 EUR. No Ivetas algas tiek ieturēti 30%, un Ivetas ģimenei mēnesī nepaliek pat vienas personas iztikas minimums.

3) Ludmilas vedekla 2004.gadā paņēma kredītu AS Parex banka 10 000 $ dzīvokļa remontam. 2005.gadā viņai konstatēja vēzi, un viņa nomira, atstājot divas mazas meitiņas un kredītu. Viņas vīrs pārņēma kredītu un turpināja maksāt līdz 2009.gadam. 2008.gada rudenī viņš palika bez darba, saņēma bezdarbnieka pabalstu un gāja uz banku lūgt kredīta brīvdienas. Kredīta brīvdienas viņām nedeva, bet 2009.gada martā piespieda parakstīt līguma grozījumus, ar kuriem tika palielināti kredīta % un samazināts kredīta atdošanas termiņš, - faktiski neizpildāmas saistības. Īsi pēc grozījumu parakstīšanas viņš pakārās. Tiesa šobrīd parādu piedzen no Ludmilas.

4) Andreja ģimene paņēma aizņēmumu no ASV reģistrēta uzņēmuma, kuram līdzekļus bija piešķīrusi ASV valdība kā palīdzību Baltijas iedzīvotājiem mājokļu jautājumu risināšanai. Mājoklis tika iegādāts, iekārtots, un krīzes laikā, pamatojoties uz fiktīvu cesijas līgumu, to savā īpašumā ieguva AS SEB banka. Bet bankai nepietika, ka atstājuši Andreja ģimeni uz ielas, pirms tam piedraudot ar bērnu namu Andreja bērniem un veselības problēmām pašam Andrejam, - viņi bez likumīgā spēkā esoša līguma grib arī ASV valdības uzdāvināto naudu. Latvijas tiesas viedoklis ir viennozīmīgs - ja banka prasa, tad bankai jādod, nav svarīgi, kāds ir pamatojumus. Andrejs centās aizstāvēt savu ģimeni un cīnīties par taisnību, bija gatavs parādu atmaksāt valstij, bet viņa dzīvei punktu pielika varas bezatbildība un otkatu sistēma 21.novembrī. Interesanti, ka Latvijas valstij ASV valdības uzdāvinātie 50 miljoni dolāru nav vajadzīgi un valsts ar vieglu roku pieļauj, ka šī dāvana iegulst AS SEB banka kontos.

Nav ko cerēt uz brīnumu, ka valdošie sāks iedziļināties iedzīvotāju vajadzībās, vienīgā izeja ir nekļūdīties šogad gaidāmajās vēlēšanās un nebalsot par banku lobētājiem un otkatu prasītājiem. Būsim atbildīgi, izdarot savu izvēli, un prasīgi pret ievēlētajiem.

Neaizmirsīsim, ka Latvija ir ES (Eiropas Savienības) dalībvalsts un EP (Eiropas Parlaments) parlaments prasa mainīt valstu rīcību vides, enerģētikas, būvniecības un sociālajā jomā un īpaši uzsver, ka mājoklis ir pamata tiesība. Bez pienācīga mitekļa kļūst nereālas citas tiesības.

Eiropas Savienības dibināšanas līgumā (07.02.1992) uzsvērts mērķis - izveidot tiesiskuma, miera un drošības telpu, kurā labklājība tiek sasniegta ar darbu.

ES līguma preambulā uzsvērti Sociālās hartas (1961) un Darba ņēmēju pamattiesību hartas (1989) principi - tiesiskums un nodarbinātība, darbs un taisnīga atlīdzība par darbu kā labklājības pamats, drošība vecumā.

Pēdējo gadu rezolūcijās Eiropas parlamenta vairākums konsekventi apliecina, ka tautas labklājība un nabadzības novēršana joprojām būs Eiropas vērtības, un Eiropa prasa no valdībām (arī Latvijas) - labu pārvaldību, caurspīdīgumu budžetā.

EP uzsvēris, ka demokrātijas pamats ir spēcīgas arodbiedrības.

2013.gada 11.jūnija rezolūcijā secināts, ka tiesības uz mājokli un vidi ir eksistences pamats, tas ietekmē veselību u.c.. Nedrīkst veikt kredītu piedziņu no tiem, kam bankas ir atņēmušas dzīvokļus. (Parādu verdzība ir aizliegta.)

Rezolūcijā tās nosaukums ir par sociālajiem dzīvokļiem, taču dokumenta saturs ir daudzkārt plašāks - par labklājības un sociālo politiku kopumā un arī atbalstu būvniecībai, vides un veselības, mājokļu siltināšanu un enerģētikas risinājumiem.

EP parlamenta vairākums neatbalsta valdību pieļauto atkāpšanos no ES dibināšanas līgumā minētiem principiem, un nosoda valdību veikto cilvēktiesibu ierobežošanu ekonomisko grūtību pārvarēšanas vārdā.

EP paplašina termina SEGREGĀCIJA izpratni, attiecinot to arī uz nabadzīgo trūcīgo izstumšanu no ierastās dzīves vides. EP uzsver, ka atbalsts krīzes pārvarēšanā vajadzīgs ne tikai nabagiem, bet arī vidusslāņa ģimenēm. Nosprausti virzieni atbalstam studentiem, vientuļām mātēm.

ES dokumentos sniegta plašāka cilvēka tiesību izpratne, nekā to skaidro un dara Latvijā.

Ja reiz mums ir jāpieņem Eiropas valūta, tad pieņemsim un ievērosim arī pārējos iepriekš uzskaitītos Eiropas principus.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...