Latgales faktors Latvijas drošībā: gribi mieru, gatavojies karam!
Jautājums09.11.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Baltijas valstis atkal tiek piesauktas gan ASV prezidenta Dž.Baidena runās, gan Krievijas mediju propagandas šovos. Tā nav laba zīmē. Jo ASV prezidentu runas tiek gatavotas, pamatojoties uz izlūkdienestu datiem, bet Krievijas propaganda pēc Kremļa metodikām. Ja abas šīs lietas sakrīt laikā, tad Latvijai ir nopietni iemesli pārskatīt savus drošības riskus.
Pastāv uzskats, ka Latvijai tuvākos desmit gadus nekas nedraud, jo Krievija ir iestigusi karā Ukrainā. Tā var izrādīties maldīga drošības sajūta. Staļins, kurš arī bija pārliecināts, ka Hitlers neuzbruks 1941.gadā, jo tas nav ekonomiski izdevīgi, pēc tam teica, ka nekad nedrīkst pretinieku plānus vērtēt pēc sevis, meklēt racionalitāti, jo pretinieks var pieņemt iracionālus lēmumus.
Pasaule nesaprata Putina motīvus uzbrukumam Ukrainai. Viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem (ja ne bagātākais), faktiski laikā neierobežota vara - ko viņš vēl grib? Bet izrādījās, ka viņš grib palikt vēsturē kā krievu zemju savācējs un Krievijas impērijas atjaunotājs.
Izraēla pašlaik dārgi maksā par Hamas potenciālās bīstamības nepareizu novērtējumu. Izskatās, Netanjahu attiecībām ar Hamas par paraugu bija ņēmis Putina attiecības ar Kadirovu, Izraēlas valdība pieņēma, ka miljonu finansējumi un neierobežotas varas atdošana Hamas Gazas sektorā garantēs ebreju valsts drošību. Viņi aizmirsa, ka teroristiskās kustības balstās uz fanātiķiem, īpaši, ja runa ir par radikālo islāmu.
Krievijas impērijas atjaunošanas plānos vienmēr ir ietilpusi nomukušo tautu un zaudēto teritoriju atgūšana. Pāris tipisku stratēģiju:
Valstu iekļaušana un pievienošana Krievijas – Baltkrievijas savienībai, kur Baltkrievija pēc būtības savu suverenitāti ir zaudējusi. Reālākie kandidāti ir Armēnija, Gruzija.
Krievija vairāk vēlas atgūt kristīgās tautas – tādas kā gruzīni, armēņi, moldāvi, ukraiņi. Pieņemu, lai līdzsvarotu pašreizējo tendenci uz musulmaņu dominanci - dzimstības rādītāji augstāki, kā arī imigrācija no Vidusāzijas postpadomju teritorijām.
Kā tas notiek:
1.Ar imigrāciju tiek mainīts etniskais sastāvs.
Pēc kara sākuma Ukrainā krievi masveidā ir pārvākušies uz Kaukāza valstīm - Gruzija, Armēnija.
Pirms Azerbaidžānas militārās operācijas par kontroles atgūšanu par Karabahas apgabalu vizītē Maskavā ieradās Turcijas prezidents R.Erdogans. Oficiāli, lai apspriestu graudu eksportu caur Ukrainas ostām, bet visticamāk, ka neoficiāli Erdogans informēja par paredzamo militāro operāciju. Respektīvi, notika Kaukāza dalīšana starp Russkij Mir un Pantjurkisma pasauli, kur Krievijai piekrīt Kaukāza kristīgā daļa.
Arī Latvijas valdības plāni simtu tūkstošu viesstrādnieku no postpadomju teritorijām iepludināšanu Latvijā ir no šīs pašas sērijas. Īstermiņa perspektīvā tas radīs spiedienu uz latviešu valodu, palielinot tikai krieviski runājošo sabiedrības daļu, bet ilgtermiņā - izmaiņas etniskajā un elektorālajā sastāvā
2.Tiek nodrošinātas Kremlim lojālas valdības.
Pieņemu, ka Krievijas specdienesti ir realizējuši operāciju Oligarhs. Aptuveni vienā laikā savā vai savu senču etniskās izcelsmes zemēs sabiedrisko darbību sāka Krievijas miljardieri un oligarhi: Gruzija – Bidzina Ivanišvili, valdošā partija Gruzīnu sapnis, Ukraina – Viktors Medvečuks (saukts Putina kūms), bet Latvijā - Pjotrs Avens. Izskatās, ka projekts nostrādājis ir tikai Gruzijā. Bet, ja neizdevās ar haizivi, tad Kremlis turpinās zvejot sīkās zivteles Latvijas politikas duļķainajā dīķī.
Teritoriju atgūšana notiek daudz brutālāk - militārā ceļā. Tā Krievija anektēja Krimu, Ukrainas ziemeļaustrumu rajonus. Raksturīgi, ka Krievija cenšas atgūt teritorijas, kur ir krieviski runājošo iedzīvotāju pārsvars. Nepārtraukti publiski tiek izteiktas Krievijas pretenzijas uz Kazahstānas ziemeļu apgabaliem.
Atgriežoties pie Baltijas valstīm - kādi reģioni atbilst šīm nosacījumam? Lietuvā - tādu nav vispār, Igaunijā - Narva, bet tā ir tikai pilsēta, toties Latvijā – Latgale, kura robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju – ES ārējā robeža.
Krievijas medijos visā nopietnībā tiek apspriesta Latgales autonomija. Ideālā variantā, protams, ar pievienošanu Krievijai, jo tad mainās Latvijas robežas, kas savukārt nozīmē, ka tad mūs izmet no NATO, kas savukārt paaugstināšot Krievijas drošību. Piemēram, Aleksandra Turčaņinova (Александра Турчанинова – Кусочек Латвии): Tomēr būtu principiāli nepareizi teikt, ka ideja par Latgales autonomiju un tālāku pievienošanos Krievijai ir nepiedienīga un bezjēdzīga. Galu galā Latvija ir NATO dalībvalsts, un, ja neliela valsts daļa pametīs šo teritoriju, tā automātiski izstāsies no NATO, tāpēc amerikāņu zābaka spiediens Baltijas teritorijā samazināsies. Krievijas propagandiste gan izteica šaubas par Latgales krievvalodīgo vēlmi iekļauties vēsturiskajā dzimtenē – Patiesībā pašā Latvijā nebūt nevēlas aliansi ar Krieviju, un mēs runājam ne tikai par latviešiem, bet arī par vietējiem krievvalodīgajiem. Tāpēc arī Krievija centīsies Latvijā iepludināt ar Rietumu ideoloģiju nesamaitātas cilvēku masas.
No visiem Baltijas valstu reģioniem Latgale ir atzīta par visperspektīvāko kūdīšanai uz separātismu – vajagot tikai pārliecināt latgaliešus atbalstīt krievus, jo latvieši viņus apspiežot. Tas tiek mērķtiecīgi darīts un finansēts. Visas peripetijas un kaislības ap valsts valodas vai vismaz reģionālās valodas statusa piešķiršanu latgaliešu valodai, kurai bija jākļūst par precedentu, lai uz šādu statusu Latvijā varētu pretendēt arī krievu valoda. Visas tās publiskās runas, piemēram, Latgales kongresa simtgades pasākuma (2017.g) kur sabiedriskie un kultūras darbinieki uzstāja, ka latgalieši nav latvieši. Piemēram režisors Viesturs Kairišs uztraucās, vai šāds kvazilatviskums, kurā tiek piesmieta un iznerrota Latvijas pamatnācija, ir iemesls patriotismam?
Tieši šādā rakursā ir vērtējamas publiskās aktivitātes, ko Daugavpilī un Rēzeknē īstenoja Inga Spriņģe & Re:Baltica, vēl daži margināli blogeri sakarā ar latviešu valodas zināšanu pārbaudēm Krievijas pilsoņiem, kas demagoģijā un lētā patosā varēja droši sacensties ar Hamas propagandas materiāliem.
Tomēr Latvijas valstij ir ļoti svarīgs sabiedrotais Latgalē - Katoļu baznīca. Katolicisms ir latgalieša identitātes būtiska sastāvdaļa. Dažu iespītīgu latgalieti daudz labāk par Rīgas politiķiem var pārliecināt viņa draudzes priesteris.
Latgale ir ekonomiski nabadzīgākais, depresīvākais reģions, jau vēsturiski ar sarežģītu nacionālo sastāvu, kur PSRS režīma laikā īstenotās imigrācijas politikas rezultātā ir ienācis liels daudzums krievvalodīgo iedzīvotāju. Īpaši tas attiecās uz lielajām pilsētām - Daugavpili, Rēzekni, kur bija izvietoti industriālie uzņēmumi. Nacionālā sastāva dēļ reģions ir promaskavisko partiju un Kremļa politikas atbalsta placdarms Latvijā, kam kaimiņvalsts velta daudz uzmanības un vērības. Daudz vairāk, nekā tas patiktu latviešiem. Krievijas emisāri veic aktīvu darbību mazākumtautību skolās, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, ko ievēlē krievvalodīgie iedzīvotāji. Ko Latvijas valdība dara, lai nepieļautu tālāku teritorijas rusifikāciju? Centralizācijas rezultātā valsts ir izvākusi valsts iestādes no reģioniem, bet Latgalē ir vitāli nepieciešamas valsts iestādes kā atgādinājums šīs teritorijas valstiskajai piederībai un pretsvaram prokremliski noskaņoto pašvaldību ietekmei. Atcerieties Ukrainas kara sākumu, kas Krievijas karaspēks bez kaujas ieņēma robežteritorijas ap Hersonu. Nodevība.
Kā Latvijai iet ar robežas nostiprināšanu un izbūvi? Klasiski to sauc par sabotāžu. Varētu domāt, ka uz Latvijas robežas tiek būvēts analogs Lielajam Ķīnas mūrim. Miera laikā sargāt Latvijas robežu palīgā nāk Igaunijas un Lietuvas robežsargi. Tas ir kauns! Kas tad būs kara gadījumā?
Pāri Latvijas robežai brīvi staigā visa veida kontrabanda - gan cilvēki, gan preces, tai skaitā droši vien arī ieroči un narkotikas. Un ja staigā, tad tas liecina par nopietnu korupciju uz robežas, bet, kur korupcija, tur nodevība militāra apdraudējuma apstākļos.
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (uzskata, ka Ukraina ir projekts) ir no kreisi orientētas politiskās partijas, kura nosoda Izraēlu par pretteroristisko operāciju Gazā. Lai gan tie jaunie vīrieši, kuri nelegāli katru dienu nāk pāri Latvijas robežai un par kuru cilvēktiesībām tā iestājas Progresīvie, kuru biedru ieraksti sociālajos tīklos jau aiziet klajā antisemītismā, ir tieši no tiem pašiem rajoniem un kontingenta kā Hamas kaujinieki, kuri veica teroristisko reidu 7.oktobra agrā rītā Izraēlas teritorijā.
Izraēla ir sagatavojusi apkopojumu no nogalināto un sagūstīto teroristu viedtālruņu kamerām. Cik sapratu, tad to skatīties …Bet Latvijas militāro un speciālo dienestu karavīriem tas ir jāredz, lai būtu sagatavoti, ja šie ārsti, mūziķi un inženieri izdomās nākt reidā pāri Latvijas robežām. Tie ir sagatavoti kaujinieki ar reālu kauju pieredzi - uguns koriģētāji, spridzinātāji, diversanti un slepkavas, kuriem nogriezt galvu zīdainim nav morālo šķēršļu… Tā ir pilnīgi cita kultūra, cita mentalitāte, cita ideoloģija un citas tradīcijas. Tur nav vietas humānismam. Visticamāk viņi būs tikai instruments kaimiņu impērijas rokās, bet tas viņiem netraucēs uzrīkot tik asiņainas orģijas, kādas Latvija vēl nav piedzīvojusi. Un tikai aiz viņiem nāks tanki.
Pasaule jau gandrīz ir 3. pasaules kara priekšā, starptautiskas tiesības nestrādā, ANO ir kļuvusi par pilnīgi bezjēdzīgu institūciju, nākamajā rudenī būs prezidenta vēlēšanas ASV, bet Tramps jau tagad paziņo, ka Baltijas valstis neaizsargās, ir nopietnas iekšējas pretrunas NATO, kur Ungārija dara, ko grib, bet Turcijas prezidents masu mītiņā draud ar pusmēneša karu pret krustu.
Šai trauksmainajā laikā Latvijai būtu jāatceras seno romiešu atziņa… Si vis pacem, par bellum. Gribi mieru, gatavojies karam!
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
