Lato Lapsa: pārbaude par noziedznieka Stukāna rīcību - nevis tiesiskuma uzvara, bet apliecinājums tam, ka viena korupta vārna otrai koruptai vārnai acī neknābj
PIETIEK24.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Pārbaude par noziedznieka Stukāna rīcību - nevis tiesiskuma uzvara, bet apliecinājums tam, ka viena korupta vārna otrai koruptai vārnai acī neknābj,” – savā jaunākajā YouTube ierakstā Lato Lapsa apraksta to, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam Aigaram Strupišam, sākot pārbaudi par trauksmes cēlāja ziņojumā minētajiem faktiem par prokurores prettiesisku ietekmēšanu Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā, ir „piemirsies”, ka runa ir par iespējamu noziegumu, par kuru būtu jāsāk kriminālprocess.
Publicējam šo ierakstu arī šeit: https://www.youtube.com/watch?v=BLSnkKcbEN4.
Lato Lapsas iesniegums LR Augstākajai tiesai:
LR Augstākā tiesa (Senāts) ir izplatījusi šādu paziņojumu:
„Augstākās tiesas priekšsēdētājs ierosina pārbaudi, vai ir pamats ģenerālprokurora atlaišanai
Iepazinies ar trauksmes cēlēja ziņojumu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ierosinājis pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna atlaišanas pamata esamību. Veikt pārbaudi Augstākās tiesas priekšsēdētājs pilnvarojis Senāta Krimināllietu departamenta senatori Aiju Brantu.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaras ierosināt Latvijas Republikas ģenerālprokurora rīcības pārbaudi noteiktas Prokuratūras likuma 41.3 panta otrajā daļā.
Prognozēts, ka pārbaude varētu tikt veikta līdz maija beigām – jūnija sākumam. Līdz pārbaudes pabeigšanai nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas process ir apturēts.
Augstākajā tiesā saņemts iesniegums par iespējamiem ģenerālprokurora veiktiem Prokuratūras likuma 6. panta ceturtās daļas un Krimināllikuma 329. panta pārkāpumiem, kas izpaudušies kā uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšana kriminālprocesā un izmeklēšanas noslēpuma izpaušana Saeimas deputātiem.
Pārbaudot iesniegumu, konstatēts, ka tas pirmšķietami atbilst Trauksmes celšanas likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm. Lēmuma pieņemšanai par tālāku ziņojuma virzību Augstākās tiesas priekšsēdētājs izvērtēja divus apstākļus: pirmkārt, pārkāpuma pirmšķietamo juridisko iespējamību, proti, vai ziņojumā norādītie apstākļi pirmšķietami var norādīt uz vismaz hipotētisku prokurora ietekmēšanas mēģinājumu pretēji viņa pārliecībai ar ziņojumā norādītajām metodēm; otrkārt, ziņojumā norādīto apstākļu pirmšķietamo ticamību, proti, vai ziņojumā norādītie faktiskie apstākļi, vismaz pirmšķietami, apstiprinās no citu norādītajos notikumos iesaistīto personu puses.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs konstatēja, ka pirmšķietami ziņojumā norādītie apstākļi par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams. Tas ir pietiekams pamats pārbaudes ierosināšanai, lai izvērtētu minētos faktus pēc būtības.
Savukārt jautājumā par iespējamo izmeklēšanas noslēpuma izpaušanu pārbaude nav rosināma, jo tam nav gūts pat pirmšķietams apstiprinājums, līdz ar to ziņojumā minētajiem apsvērumiem paliekot pieņēmumu līmenī. Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīcībā nav tiesisku instrumentu, lai izmeklētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Tam jānotiek saskaņā ar attiecīgiem likumiem.
Saskaņā ar Prokuratūras likuma 41.3 pantu Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no šā likuma 41.1 pantā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas plēnums. Pārbaudi ierosināt var Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas, pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu vai Tieslietu padomes pieprasījuma.”
Prokurore Viorika Jirgena ir publiski paziņojusi, ka ir tā persona, kas iesniegusi paziņojumā aprakstīto trauksmes cēlāja ziņojumu. Turklāt tas noticis jau pirms ilgāka laika.
Tas nozīmē, ka valsts amatpersona – prokurore jau pirms ilgāka laika ir iesniegusi trauksmes cēlāja ziņojumu, kurā sniegta informācija par ļoti augstas valsts amatpersonas – LR ģenerālprokurora Jura Stukāna veiktu noziegumu.
Šis noziegums ir minēts Krimināllikuma 294.1 pantā „Iejaukšanās pirmstiesas kriminālprocesā”:
„(1) Par jebkādu amatpersonas, kura veic pirmstiesas kriminālprocesu, ietekmēšanu nolūkā likt šķēršļus pirmstiesas kriminālprocesa uzsākšanai vai veikšanai vai panākt nelikumīga lēmuma pieņemšanu, —
soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi valsts amatpersona, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.”
Tikai tagad, 2025. gada 22. aprīlī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ir paziņojis, ka ir sācis pārbaudi par pamatu rosināt ģenerālprokurora atlaišanu. Taču šāda pārbaude attiecas tikai uz konkrētas personas atbilstību noteiktam amatam, bet ne uz iespējama smaga nozieguma krimināltiesisku izvērtējumu.
Tātad Jūsu iestādes vadītājs Aigars Strupišs ilgākā laika periodā kopš trauksmes cēlāja ziņojuma saņemšanas nav veicis darbības, lai informāciju par, iespējams, notikušu smagu noziegumu nekavējoties nodotu tiesībsargāšanas iestādēm kriminālprocesa sākšanai.
Ar šo
1) aicinu Jūsu iestādi izskaidrot tās vadītāja rīcību, informāciju par, iespējams, notikušu smagu noziegumu ilgāku laiku nenododot tiesībsargāšanas iestādēm kriminālprocesa sākšanai,
2) aicinu Jūsu iestādi tās vadītāja rīcībā esošo informāciju par, iespējams, notikušu smagu noziegumu ilgāku laiku nekavējoties nodot tiesībsargāšanas iestādēm kriminālprocesa sākšanai.”
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.