Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

VSIA Latvijas Televīzija interneta vietnē atrodams šāds raidījuma „De Facto” apraksts (izcēlums mans): „LTV Ziņu dienesta veidotajā analītiski pētnieciskajā raidījumā «De Facto» skatītājiem nozīmīgus jautājumus izmeklē žurnālisti Matīss Arnicāns, Liene Barisa-Sermule, Ivo Leitāns- un Inga Šņore. «De Facto» uzmanības lokā ir netaisnības un pretrunas – ne tikai korupcijas, interešu konfliktu un citu noziedzīgu nodarījumu lietas, bet arī sabiedrībai būtisku cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības pārkāpumu izmeklēšana.”

No šī apraksta izriet, ka sabiedriskās, simtprocentīgi no nodokļu maksātāju naudas finansētās un regulāri aizvien lielāku finansējumu pieprasošās sabiedriskās televīzijas raidījums „De Facto” nodarbojas tieši ar pētniecību, ar analīzi un ar izmeklēšanu. (Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir doti šo terminu precīzi skaidrojumu.)

Šā gada 28. maijā šis raidījums pārraidīja sižetu, kurš sabiedriskā medija vietnē lsm.lv tika atspoguļots šādi:

„Pīlēna gaitas padomju armijā: no izlūkdienesta daļas līdz karšu zīmēšanai

Autori: Matīss Arnicāns (LTV "De facto" vadītājs un pētnieks )

No trim pieteiktajiem Valsts prezidenta amata pretendentiem divi – Elīna Pinto un Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") – karjeru veidojuši neatkarīgās Latvijas laikā, bet Ulda Pīlēna ("Apvienotais saraksts") dzīves gājums bija galvu reibinošs jau padomju gados. Par to Pīlēnam uzdoti neskaitāmi žurnālistu jautājumi, pēdējā laikā īpaši par viņa armijas gaitām. LTV raidījums "de facto" arhīvā noskaidroja, ka Pīlēns dienestu padomju armijā sāka militārā izlūkdienesta pakļautības daļā Liepājā un turpināja Baltijas kara apgabala štābā, kur, kā pats saka, zīmējis kartes.

Atbildīgā Saeimas komisija pirmdien paziņoja, ka visi trīs Valsts prezidenta amata kandidāti atbilst likuma prasībām. Kandidātus vērtēja Ģenerālprokuratūra, Iekšlietu ministrijas struktūras, Valsts ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Satversmes aizsardzības birojs.

Šis atzinums gan nenozīmē, ka visiem kandidātiem jau dota zaļā gaisma piekļūt slepenākajiem valsts noslēpumiem. Ievēlētajam prezidentam vēl būs jāsaņem speciāla atļauja. Tā ir būtiska, jo Valsts prezidents veic Bruņoto spēku augstākā vadoņa pienākumus un vada Nacionālās drošības padomi.

Ja Rinkēvičs savas ierēdņa un politiķa karjeras laikā nepārtraukti ticis vētīts no drošības iestāžu puses, tad to nevar teikt par abiem pārējiem, lai gan jāatzīmē, ka Pīlēna būvfirma "UPB" bija viena no retajām, kas nezaudēja tiesības celt slepenos objektus tā sauktās karteļa lietas dēļ.

Tieši "UPB" pašlaik būvē Valsts drošības dienesta jauno māju.

Armijā apbalvots par karšu zīmēšanu

Tomēr pēdējo mēnešu laikā mediju pastiprinātu uzmanību izpelnījusies Pīlēna karjera padomju gados. Uzņēmējam, pirmkārt, jau vaicāts par to, kā jaunais arhitektūras students 1976. gadā tika mācīties uz Vācijas Demokrātisko republiku. "Par to "čeku". Vai man piedāvāja? Nē, man nepiedāvāja," pagājušā gada oktobrī intervijā LTV raidījumam "Aizliegtais paņēmies" Pīlēns noliedza, ka padomju dienesti būtu gribējuši viņu savervēt.   

Pēc atgriešanās no Vācijas Pīlēnam tika izveidots īpašs amats – dizaina centra vadītājs Zinātniski tehniskās informācijas institūtā. 1981. gadā jau 25 gadu vecumā Pīlēnu iesauca padomju armijā.

Savā grāmatā viņš rakstījis, ka viņa izdzīvošanas stratēģija armijā bija noslēgšanās, taču Pīlēns kaut kā iemanījies dienestu pabeigt ar medaļu par izcilību.

Pīlēns skaidroja, ka ar medaļu apbalvots par karšu zīmēšanu.

Pēc iesaukšanas armijā Pīlēns gandrīz nonācis Afganistānā, taču izsprucis un visu termiņu - pusotru gadu – nodienējis Latvijā. Viņš pats pieļauj, ka labās izglītības dēļ. Intervijā portālam "Delfi" Pīlēns sacīja, ka kāds ar augstākiem uzplečiem viņu "pārpircis" un paglābis no Afganistānas. Savu armijas daļu gan Pīlēns nevarēja nosaukt.

Liepājas armijas daļā sabijis teju pusgadu

Kur tieši Pīlēns dienēja, tas ir redzams kompartijas arhīva materiālos. "de facto" apskatīja Pīlēna 80. gadu beigās aizpildītās anketas - gan uzņemšanai Komunistiskajā partijā, gan izbraukšanai uz Vācijas Federatīvo republiku.

Dokumentos lasāms, ka 1981. gada maijā Pīlēns sācis dienestu Liepājā armijas daļā 11143. Vairākos resursos "de facto" pārliecinājās, ka šī daļa atradās padomju militārā izlūkdienesta jeb Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) pakļautībā.

Tā bijusi sevišķas nozīmes radiotehniskās izlūkošanas daļa. Šajā daļā dienējušo forumā var lasīt, ka esot pārtvēruši ienaidnieku sakarus un bijuši pastāvīgā kaujas gatavībā.

"Ja jūs domājat par to Dārza ielu Liepājā, tā bija normāla daļa, kurā man bija jāiziet kaut kādas skriešanas un tamlīdzīgas un tamlīdzīgas... un pēc tam mani aizsūtīja prom," intervijā "de facto" stāsta Pīlēns un uzsvēra, ka "nekādas specifiskas lietas es tur nedarīju".

Pīlēns stāsta, ka Liepājā tikai izgājis jaunā kareivja kursu divu trīs nedēļu garumā. Tiesa, no arhīva dokumentiem gan izriet, ka izlūkošanas daļā 11143 Liepājā Pīlēns sabijis nevis dažas nedēļas, bet gandrīz pusgadu. Tad dienestu turpinājis Rīgā kara daļā 41582, apsardzes un nodrošinājuma bataljonā – faktiski Baltijas kara apgabala centrālajā štābā.

Karšu zīmēšana notikusi ēkā, kur pašlaik atrodas Latvijas Aizsardzības ministrija.

"Tā bija mācību procesa sastāvdaļa, kur mums iedeva skiču sagataves, un mēs kā meistarīgi, uztrenēti cilvēki zīmējām tos rimbulīšus, bultiņas un vilkām ciparus iekšā. Un pēc mācībām viņas saplēsa, visas tās kartes," atceras Pīlēns.

Uz žurnālista pieļāvumu, ka bijis īpašas uzticības persona, ņemot vērā dažādu karšu slepenības statusu padomju režīmā, Valsts prezidenta amata kandidāts atbildēja: "Es domāju, ka jūs smagi kļūdāties." 

Interesanti, ka dažus gadus pēc dienesta Pīlēnam padomju iestādes neliedza doties ārzemju braucienos uz Somiju, Grieķiju, Itāliju un Vācijas Federatīvo republiku.

Pīlēns domā, ka ievēlēšanas gadījumā viņam nebūs nekādu problēmu saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, jo viņa uzņēmumam jau ilgu laiku ir nepieciešamie sertifikāti darbam ar īpašas drošības ēkām.”

No šī sižeta izriet, ka pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns ir iepazinušies ar arhīva materiāliem un uz to pamata uzdevuši jautājumus U. Pīlēnam, kā arī izteikuši viņam „pieļāvumus”.

No šī sižeta izriet, ka nekādas pētnieciskas un analītiskas darbības pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nav veikuši.

No šī sižeta izriet, ka pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nav veikuši pārrunas ar U. Pīlēna dienesta biedriem.

No šī sižeta izriet, ka pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nav pētījuši ar PSRS armiju saistītus dokumentus un citus avotus.

No šī sižeta izriet, ka pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nav iepazinušies ar literatūru saistībā ar aprakstīto laika periodu.

No šī sižeta izriet, ka pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nav veikuši pārrunas ar ekspertiem, kas pētījuši GRU vēsturi.

Tā kā es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs gatavojos veidot mediju publikācijas par godīgas, atbildīgas žurnālistikas principu degradāciju „sabiedriskajā” televīzijā un par nodokļu maksātāju līdzekļu izšķiešanu angažētu, pasūtījuma sižetu radīšanai, vēlos saņemt no Latvijas Televizijas atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) kāda tieši pētniecība tika veikta, sagatavojot šo sižetu?

2) kāda tieši analīze tika veikta, sagatavojot šo sižetu?

3) kādu iemeslu dēļ pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns neveica pārrunas ar U. Pīlēna dienesta biedriem? Ja šādas pārrunas bija veiktas, kādas tās bija un kāpēc tās netika atspoguļotas raidījumā?

4) kādu iemeslu dēļ pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nebija pētījuši ar PSRS armiju saistītus dokumentus un citus avotus? Ja šādi avoti bija pētīti, kādi tie bija un kāpēc tie netika atspoguļoti raidījumā?

5) kādu iemeslu dēļ pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nebija iepazinušies ar literatūru saistībā ar aprakstīto laika periodu? Ja šāda literatūra bija pētīta, kāda tā bija un kāpēc tas netika atspoguļots raidījumā?

6) kādu iemeslu dēļ pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nebija veikuši pārrunas ar ekspertiem, kas pētījuši GRU vēsturi? Ja šādas pārrunas bija veiktas, kādas tās bija un kāpēc tās netika atspoguļotas raidījumā?

Lato Lapsa

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu leģiona vairodziņš – mūsu karavīru simbols!

FotoPēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Lasīt visu...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam....

Foto

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju...

Foto

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un...

Foto

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā...

Foto

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un...

Foto

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas...

Foto

Kur pazuda "airBaltic" stratēģiskais investors?

Viens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBaltic. Lufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par...

Foto

Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu

Latvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas...

Foto

„Lufthansa” labi saprot, ka Latvijas valdība ir uz ceļiem un gatava izpildīt visas seksa pozas

AirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena...

Foto

Armands Puče: Dievs, svētī "Ajax" līdzjūtējus! Pēc tam arī latviešus pieķer klāt...

Uz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās...

Foto

Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

Konservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut...

Foto

Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!

"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas...

Foto

Tas ir plāns – radikāli iznīcināt Dziesmu svētku tradīciju

Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista...

Foto

Jūs ar saviem nodokļiem apmaksājat šo „pētniecību”

Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības...

Foto

ASV pieeja Latvijai nākotnē būs atkarīga no tā, kādus politiķus ievēlēs latviešu tauta jaunajā Saeimā

Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz...