Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

VSIA Latvijas Televīzija interneta vietnē atrodams šāds raidījuma „De Facto” apraksts (izcēlums mans): „LTV Ziņu dienesta veidotajā analītiski pētnieciskajā raidījumā «De Facto» skatītājiem nozīmīgus jautājumus izmeklē žurnālisti Matīss Arnicāns, Liene Barisa-Sermule, Ivo Leitāns- un Inga Šņore. «De Facto» uzmanības lokā ir netaisnības un pretrunas – ne tikai korupcijas, interešu konfliktu un citu noziedzīgu nodarījumu lietas, bet arī sabiedrībai būtisku cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības pārkāpumu izmeklēšana.”

No šī apraksta izriet, ka sabiedriskās, simtprocentīgi no nodokļu maksātāju naudas finansētās un regulāri aizvien lielāku finansējumu pieprasošās sabiedriskās televīzijas raidījums „De Facto” nodarbojas tieši ar pētniecību, ar analīzi un ar izmeklēšanu. (Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir doti šo terminu precīzi skaidrojumu.)

Šā gada 28. maijā šis raidījums pārraidīja sižetu, kurš sabiedriskā medija vietnē lsm.lv tika atspoguļots šādi:

„Pīlēna gaitas padomju armijā: no izlūkdienesta daļas līdz karšu zīmēšanai

Autori: Matīss Arnicāns (LTV "De facto" vadītājs un pētnieks )

No trim pieteiktajiem Valsts prezidenta amata pretendentiem divi – Elīna Pinto un Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") – karjeru veidojuši neatkarīgās Latvijas laikā, bet Ulda Pīlēna ("Apvienotais saraksts") dzīves gājums bija galvu reibinošs jau padomju gados. Par to Pīlēnam uzdoti neskaitāmi žurnālistu jautājumi, pēdējā laikā īpaši par viņa armijas gaitām. LTV raidījums "de facto" arhīvā noskaidroja, ka Pīlēns dienestu padomju armijā sāka militārā izlūkdienesta pakļautības daļā Liepājā un turpināja Baltijas kara apgabala štābā, kur, kā pats saka, zīmējis kartes.

Atbildīgā Saeimas komisija pirmdien paziņoja, ka visi trīs Valsts prezidenta amata kandidāti atbilst likuma prasībām. Kandidātus vērtēja Ģenerālprokuratūra, Iekšlietu ministrijas struktūras, Valsts ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Satversmes aizsardzības birojs.

Šis atzinums gan nenozīmē, ka visiem kandidātiem jau dota zaļā gaisma piekļūt slepenākajiem valsts noslēpumiem. Ievēlētajam prezidentam vēl būs jāsaņem speciāla atļauja. Tā ir būtiska, jo Valsts prezidents veic Bruņoto spēku augstākā vadoņa pienākumus un vada Nacionālās drošības padomi.

Ja Rinkēvičs savas ierēdņa un politiķa karjeras laikā nepārtraukti ticis vētīts no drošības iestāžu puses, tad to nevar teikt par abiem pārējiem, lai gan jāatzīmē, ka Pīlēna būvfirma "UPB" bija viena no retajām, kas nezaudēja tiesības celt slepenos objektus tā sauktās karteļa lietas dēļ.

Tieši "UPB" pašlaik būvē Valsts drošības dienesta jauno māju.

Armijā apbalvots par karšu zīmēšanu

Tomēr pēdējo mēnešu laikā mediju pastiprinātu uzmanību izpelnījusies Pīlēna karjera padomju gados. Uzņēmējam, pirmkārt, jau vaicāts par to, kā jaunais arhitektūras students 1976. gadā tika mācīties uz Vācijas Demokrātisko republiku. "Par to "čeku". Vai man piedāvāja? Nē, man nepiedāvāja," pagājušā gada oktobrī intervijā LTV raidījumam "Aizliegtais paņēmies" Pīlēns noliedza, ka padomju dienesti būtu gribējuši viņu savervēt.   

Pēc atgriešanās no Vācijas Pīlēnam tika izveidots īpašs amats – dizaina centra vadītājs Zinātniski tehniskās informācijas institūtā. 1981. gadā jau 25 gadu vecumā Pīlēnu iesauca padomju armijā.

Savā grāmatā viņš rakstījis, ka viņa izdzīvošanas stratēģija armijā bija noslēgšanās, taču Pīlēns kaut kā iemanījies dienestu pabeigt ar medaļu par izcilību.

Pīlēns skaidroja, ka ar medaļu apbalvots par karšu zīmēšanu.

Pēc iesaukšanas armijā Pīlēns gandrīz nonācis Afganistānā, taču izsprucis un visu termiņu - pusotru gadu – nodienējis Latvijā. Viņš pats pieļauj, ka labās izglītības dēļ. Intervijā portālam "Delfi" Pīlēns sacīja, ka kāds ar augstākiem uzplečiem viņu "pārpircis" un paglābis no Afganistānas. Savu armijas daļu gan Pīlēns nevarēja nosaukt.

Liepājas armijas daļā sabijis teju pusgadu

Kur tieši Pīlēns dienēja, tas ir redzams kompartijas arhīva materiālos. "de facto" apskatīja Pīlēna 80. gadu beigās aizpildītās anketas - gan uzņemšanai Komunistiskajā partijā, gan izbraukšanai uz Vācijas Federatīvo republiku.

Dokumentos lasāms, ka 1981. gada maijā Pīlēns sācis dienestu Liepājā armijas daļā 11143. Vairākos resursos "de facto" pārliecinājās, ka šī daļa atradās padomju militārā izlūkdienesta jeb Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) pakļautībā.

Tā bijusi sevišķas nozīmes radiotehniskās izlūkošanas daļa. Šajā daļā dienējušo forumā var lasīt, ka esot pārtvēruši ienaidnieku sakarus un bijuši pastāvīgā kaujas gatavībā.

"Ja jūs domājat par to Dārza ielu Liepājā, tā bija normāla daļa, kurā man bija jāiziet kaut kādas skriešanas un tamlīdzīgas un tamlīdzīgas... un pēc tam mani aizsūtīja prom," intervijā "de facto" stāsta Pīlēns un uzsvēra, ka "nekādas specifiskas lietas es tur nedarīju".

Pīlēns stāsta, ka Liepājā tikai izgājis jaunā kareivja kursu divu trīs nedēļu garumā. Tiesa, no arhīva dokumentiem gan izriet, ka izlūkošanas daļā 11143 Liepājā Pīlēns sabijis nevis dažas nedēļas, bet gandrīz pusgadu. Tad dienestu turpinājis Rīgā kara daļā 41582, apsardzes un nodrošinājuma bataljonā – faktiski Baltijas kara apgabala centrālajā štābā.

Karšu zīmēšana notikusi ēkā, kur pašlaik atrodas Latvijas Aizsardzības ministrija.

"Tā bija mācību procesa sastāvdaļa, kur mums iedeva skiču sagataves, un mēs kā meistarīgi, uztrenēti cilvēki zīmējām tos rimbulīšus, bultiņas un vilkām ciparus iekšā. Un pēc mācībām viņas saplēsa, visas tās kartes," atceras Pīlēns.

Uz žurnālista pieļāvumu, ka bijis īpašas uzticības persona, ņemot vērā dažādu karšu slepenības statusu padomju režīmā, Valsts prezidenta amata kandidāts atbildēja: "Es domāju, ka jūs smagi kļūdāties." 

Interesanti, ka dažus gadus pēc dienesta Pīlēnam padomju iestādes neliedza doties ārzemju braucienos uz Somiju, Grieķiju, Itāliju un Vācijas Federatīvo republiku.

Pīlēns domā, ka ievēlēšanas gadījumā viņam nebūs nekādu problēmu saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, jo viņa uzņēmumam jau ilgu laiku ir nepieciešamie sertifikāti darbam ar īpašas drošības ēkām.”

No šī sižeta izriet, ka pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns ir iepazinušies ar arhīva materiāliem un uz to pamata uzdevuši jautājumus U. Pīlēnam, kā arī izteikuši viņam „pieļāvumus”.

No šī sižeta izriet, ka nekādas pētnieciskas un analītiskas darbības pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nav veikuši.

No šī sižeta izriet, ka pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nav veikuši pārrunas ar U. Pīlēna dienesta biedriem.

No šī sižeta izriet, ka pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nav pētījuši ar PSRS armiju saistītus dokumentus un citus avotus.

No šī sižeta izriet, ka pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nav iepazinušies ar literatūru saistībā ar aprakstīto laika periodu.

No šī sižeta izriet, ka pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nav veikuši pārrunas ar ekspertiem, kas pētījuši GRU vēsturi.

Tā kā es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs gatavojos veidot mediju publikācijas par godīgas, atbildīgas žurnālistikas principu degradāciju „sabiedriskajā” televīzijā un par nodokļu maksātāju līdzekļu izšķiešanu angažētu, pasūtījuma sižetu radīšanai, vēlos saņemt no Latvijas Televizijas atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) kāda tieši pētniecība tika veikta, sagatavojot šo sižetu?

2) kāda tieši analīze tika veikta, sagatavojot šo sižetu?

3) kādu iemeslu dēļ pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns neveica pārrunas ar U. Pīlēna dienesta biedriem? Ja šādas pārrunas bija veiktas, kādas tās bija un kāpēc tās netika atspoguļotas raidījumā?

4) kādu iemeslu dēļ pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nebija pētījuši ar PSRS armiju saistītus dokumentus un citus avotus? Ja šādi avoti bija pētīti, kādi tie bija un kāpēc tie netika atspoguļoti raidījumā?

5) kādu iemeslu dēļ pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nebija iepazinušies ar literatūru saistībā ar aprakstīto laika periodu? Ja šāda literatūra bija pētīta, kāda tā bija un kāpēc tas netika atspoguļots raidījumā?

6) kādu iemeslu dēļ pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nebija veikuši pārrunas ar ekspertiem, kas pētījuši GRU vēsturi? Ja šādas pārrunas bija veiktas, kādas tās bija un kāpēc tās netika atspoguļotas raidījumā?

Lato Lapsa

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...