„Latvenergo”/”Latvijas Valsts mežu” projekts par 800 MW vēja parka būvniecību un Kaiģu purva pirkšanu par 100 miljoniem eiro ir, maigi sakot, ne visai gudrs
Aivars Strakšas04.07.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Zaļās enerģijas" burbulis klauvē pie durvīm. Vakardiena ienāks elektroenerģijas brīvā tirgus vēsturē. Nordpool biržas sistēmas cena kļuva negatīva! Sistēmas cena parāda kāda būtu tirgus cena elektrībai, ja nebūtu ierobežojumu enerģijas pārvadei starp tirdzniecības apgabaliem. Vienkāršiem vārdiem sakot, Nordpool tirdzniecības apgabalā elektroenerģija tika saražota vairāk, nekā varēja patērēt. Pie vainas/laimes saule, vējš un samazināts patēriņš svētdienā.
Tas, ka kaut kad tas tā varētu notikt, bija sagaidāms. Pārsteigums ir, cik ātri ir sabūvētas "zaļās enerģijas" jaudas. Tāpat ir interesants problēmas ģeogrāfiskais pārklājums. Elektrības ir par daudz visur. Kā redzam, Vācijā, Nīderlandē un Austrijā cenas ir viszemākās - mīnus 500 EUR/Mwh (tas 50 eirocenti par kwh)! Tātad tur liekās elektrības problēmas ir vislielākās un attiecīgi visdārgākās. Kāds labi nopelnīja uz to, ka neražoja elektrību.
Kas no tā izriet.
Pirmkārt, vēja, saules, hidroelektrības ražošanas apjomi sāk sasniegt tirgus piesātinājumu. Sākumā brīvdienās, taču drīzumā, iespējams, arī saulainās un vējainās darbadienās.
Otrkārt, investīciju atdeve sāks tiekties uz nulli. Katras jaunas saules/vēja elektrības ražošanas fermas ievešana ekspluatācijā situāciju tikai pasliktinās.
Treškārt, sapņi par to, ka "zaļo enerģiju" varēsim tirgot uz Vāciju, iespējams tā arī paliks par sapņiem. Saulainā un vējainā laikā Vācijai pašai pietiks. Vajadzēs tad, kad tur būs bezvējš un apmācies. Uz klimatiskajām atšķirībām varēs kaut ko pārdot, taču diez vai nopelnīt.
Ceturtkārt, Latvenergo/LVM projekts par 800 MW vēja parka būvniecību un Kaiģu purva pirkšanu par 100 milj. eiro ir, maigi sakot, ne visai gudrs. No Baltijas zonas pagaidām nav pietiekošu pārvades jaudu uz potenciālajiem tirgiem. Un, kā redzam, tad tur nemaz tik vajadzīga tā elektrība nav. Ar šādu salikumu nez vai plānotais Baltijas savienojums ar Vāciju atmaksāsies un realizēsies. Cenas nebūs ieplānotās, un sasapņotie 50 miljoni dividenžu gadā, iespējams, ir vienkārši fantāzijas. Turklāt tas nav vienīgais "zaļais" projekts Baltijā.
Piektkārt, šobrīd izskatās, ka nopelnīs tie, kuri zinās, ko ar šo enerģiju darīt. Tai skaitā pārveidošanas un uzkrāšanas projekti. Kā redzam, tad šodien Latvijā kādu brīdi elektrības cena bija nulle. Ja 1 kg ūdeņraža saražošanai vajag apmēram 53 kwh, tad kādas būs ūdeņraža ražošanas izmaksas?
Vai Latvenergo nevajadzēja skatīties uzkrāšanas un pārveidošanas projektu virzienā? Saprotu, ka šobrīd galvenais uzsvars ir uzlikts uz Kaiģu purva pirkšanu, bet tomēr.
Mums, patērētājiem, nevajadzētu pārāk sapriecāties. To, ko ieekonomēsim uz "zaļo enerģiju", var sanākt iztērēt tad, kad šīs enerģijas nebūs. Turklāt var gadīties, ka nebūs visā Eiropā. Fosilās elektroenerģijas ražotnes ir jāuztur jebkurā gadījumā, un tās ir nepietiekamas. Šo ražotņu fiksētās izmaksas nav daudz atkarīgas no saražotās elektroenerģijas daudzuma un tiks sadalītas uz saražoto kwh, kas savukārt palielinās elektrības cenu. Iespējams, ka tirgus kādu laiku mētāsies no elektrības pārprodukcijas līdz būtiskam deficītam.
P.S. Kā redzam, tad tirgus visu regulē pa savam prātam un ne tajā efektīvākajā veidā. Vai nebūtu tomēr lietderīgāk Nordpool tirdzniecības apgabalā organizēt saprātīgu plānošanu.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.