Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neraugoties uz valsts akciju sabiedrības Latvenergo apgalvojumiem, ka uzņēmuma atalgojuma politika tā vadošajiem darbiniekiem tiek veidota atbilstoši tirgus situācijai, Latvenergo vadība nevēlas vai nespēj atklāt nevienu pētījumu vai datu apkopojumu, uz kā pamata tas tiktu darīts un kā aprēķināts nesenais iespaidīgais algu palielinājums uzņēmuma vadībai.

Pietiek jau vairākkārt informējis par nesen iespaidīgu algu palielinājumu un pēc sekojušā sabiedrības sašutuma viļņa – arī samazinājumu piedzīvojušās Latvenergo valdes ilgstošo nevēlēšanos atklāt ne precīzus argumentus algu palielināšanai, ne tās locekļu it kā jaunos darba pienākumus, kas bijuši pamatā šim palielinājumam.

Pēc ilgākas vilcināšanās šie pienākumi tomēr tika atklāti, taču, kā izrādās, vēl joprojām Latvenergo vadība ar tās valdes priekšsēdētāju Āri Žīguru (attelā) priekšgalā nevēlas vai nespēj sniegt nekādu pamatojumu saviem iepriekšējiem apgalvojumiem par aprēķiniem un atalgojuma politiku, kas it kā bijusi algu palielinājuma pamatā.

„AS Latvenergo vadošie speciālisti ir darba tirgū un uzņēmuma atalgojuma politika šiem darbiniekiem tiek veidota atbilstoši tirgus situācijai,” – tā iepriekš publiski paziņoja Latvenergo komunikācijas direktors Andris Siksnis.

Ņemot vērā šo apgalvojumu, Pietiek oficiālā informācijas pieprasījumā Latvenergo vadībai pieprasīja sniegt ziņas par to, kas, kad un kādā formā ir noformulējis un apstiprinājis uzņēmuma atalgojuma politiku, kā arī - uz kādu tieši pētījumu un citu datu pamata šī politika izstrādāta, atbildei pievienojot arī attiecīgās dokumentācijas kopijas.

Nevienu dokumentācijas kopiju Latvenergo valdes priekšsēdētājs Žīgurs uzrādīt nespēja vai nevēlējās, un izrādījās, ka tāpat Latvenergo nespēj minēt nevienu konkrētu datu apkopojumu, kas būtu bijis pamatā algu palielinājumam.

Tā vietā Žīgurs paziņoja, ka „atalgojuma ikgadējo pētījumu veikšanā tiek izmantotas personāla vadības konsultāciju kompāniju SIA HayGroup un SIA Fontes Vadības konsultācijas pakalpojumi. Atalgojuma pētījumi ir konfidenciāla informācija, šis nosacījums attiecas uz visiem pētījumu dalībniekiem”.

Savukārt kopējos Latvenergo atalgojuma nosacījumus 2010. gadā apstiprinājusi uzņēmuma akcionāru sapulce (faktiski – Ekonomikas ministrija), bet uzņēmuma atalgojuma politika „tās pēdējā versijā apstiprināta 2011.gada novembrī un kopš tā laika nav mainīta”, paziņoja Žīgurs, nevēloties nevienu no šiem dokumentiem publiskot.

Tāpat izrādījies, ka, kaut arī – kā apgalvojis Latvenergo - uzņēmuma vadības pārstāvji esot ārkārtīgi pieprasīti darba tirgū, arī pēc algu palielinājuma „apcirpšanas” neviens no viņiem nav meties rakstīt atlūgumu. „2013.gada 17.janvārī iesniegumi ar lūgumu pārtraukt darba attiecības un pārtraukt Valdes locekļa pienākumu izpildi nav saņemti,” – tik lakoniski Žīgurs atbildēja uz Pietiek jautājumu, vai, ņemot vērā jaunos valdības lēmumus, kas samazinās iecerēto uzņēmuma valdes locekļu atalgojumu, minētie valdes locekļi, būdami ļoti pieprasīti darba tirgū, jau gatavojas pamest uzņēmumu, bet, ja ne, tad ar ko tas skaidrojams.

Saskaņā ar akcionāru sapulces – tātad Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces – lēmumu Latvenergo galvenā izpilddirektora amata pienākumus turpmāk pilda Latvenergo valdes priekšsēdētājs Žīgurs, Latvenergo komercdirektora amata pienākumus - valdes loceklis Uldis Bariss, ražošanas direktora amata pienākumus - valdes loceklis Māris Kuņickis, finanšu direktores amata pienākumus - valdes locekle Zane Kotāne, administratīvā direktora amata pienākumus - valdes loceklis Arnis Kurgs.

Tieši šie arī bija uzņēmuma vadības pārstāvji, kuriem saskaņā ar iepriekšējiem apgalvojumiem, „pamatojoties uz atalgojuma tirgus pētījumiem”, it kā bija nepieciešams nodrošināt ievērojamo algas palielinājumu – Žīguram uz 8784 latiem mēnesī un valdes locekļiem, kuri nu bija nosaukti arī par „virziena direktoriem”, - uz 7506 latiem mēnesī.

17. janvārī šis lēmums tika atcelts, un nu Žīgura atalgojums par uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un izpilddirektora pienākumu pildīšanu nepārsniegs 4640 latus, bet valdes locekļiem – 4176 latus mēnesī.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...