Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā ieradušies kārtējie uzraugi ar pārmetumiem, ka Latvijas ekonomiskā attīstība atpaliek un dara kaunu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai.

Latvijas nabadzība ir relatīva, jo pasaulē daudzas valstis un to iedzīvotāji caurmērā nabadzīgāki nekā Latvijā. Latvija atpalicību konstatējusī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD) apvieno 38 valstis, kuras savstarpēji atzinušas viena otru par visattīstītākajām, bagātākajām, gudrākajām utt. starp 193 Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm.

Savu atbilstību paraugvalstu statusam Latvija skaita kopš 2016. gada 1. jūlija. Organizācija pastāv kopš 1961. gada, bet jaunākā dalībniece tajā ir Kostarika kopš 2021. gada. Kad Latvija iestājās OECD, Igaunija tur jau bija priekšā kopš 2010. gada, bet Lietuva organizācijā iekļuva 2018. gadā.

Baltijas valstu sacensībā Latvija zaudē

Triju Baltijas valstu salīdzināšana ir ierasta nodarbošanās gan šajā valstīs, gan starp tiem, kuri mūs vēro no tuvām un tālāk vietām. Arī OECD seko šai tradīcijai un ir sagatavojusi diagrammu, kas parāda, kādā tempā dzīves līmenis katrā no Baltijas valstīm tuvojas OECD dalībvalstu vidējam dzīves līmenim.

Šīs līknes prasa vairākus paskaidrojumus, papildinājumus, komentārus. Grafiski attēlotie skaitļi izrēķināti, dalot valstu iekšzemes kopproduktus ar attiecīgo valstu iedzīvotāju skaitu un iegūto naudas summu koriģējot atbilstoši tās pirktspējai 2015. gadā. Pirmais iespaids par līknēm tāds, ka OECD padomi nevienai no Baltijas valstīm nav palīdzējuši kāpināt ekonomiskās attīstības tempu attiecībā pret laiku, kad Baltijas valstu organizācijā nebija.

Salīdzinoši ilgākais laiks OECD nav pasargājis Igauniju no ekonomisko rādītāju lejupejas pāris pēdējos gados. Arī Latvijā nekāds attīstības uzrāviens neparādījās saistībā ar 2016. gadu. Tieši otrādi, OECD aizrāda, ka ekonomiskās konverģences temps Latvijā sācis samazināties jau pirms Covid-19 un kara Ukrainā, kas tiek izmantoti par universāliem aizbildinājumiem ekonomiskā izaugsmes apsīkumam.

Visā OECD izaugsme maza vai vispār nekāda, bet Latvija nespēj šo situāciju izmantot, lai palielinātu savs sasniegumus attiecībā pret zemāku bāzi. Visticamāk, ka pēdējā laikā situācija kļuvusi sliktāka, nekā aprakstīts OECD analīzē, kurā nav izmantoti 2023. gada dati. Par to OECD nevar pārmest, jo Centrālā statistikas pārvalde vēl nav pabeigusi valstī 2023. gadā dzīvojušo cilvēku elektronisko pārskaitīšanu.

Ceļš uz elli bruģēts ar labiem nodomiem un padomiem

Latvijas ekonomiskās attīstības pārskatus un rekomendācijas OECD sagatavo un kopā ar delegāciju atsūta uz Latviju ik pēc diviem gadiem. OECD delegācijas Latvija uzkavējās vairākas dienas, lai ne tikai izklāstītu savu viedokli un pamācības, bet arī uzklausītu Latvija puses komentārus, tajā skaitā iebildumus. Šajā reizē atreferēta OECD ekonomistu Roberta Grundkes un Enes Sunela uzstāšanās un sarunas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kuras pamatsastāvam bija pievienojusies vēl citi Saeimas deputāti.

OECD akcentēja atziņu, kas iebildumus neizraisa, ka ekonomiskajai attīstībai vajadzīga nauda, ko parasti sauc par investīcijām. Tātad par naudu, kas ļautu nopelnīt vēl lielāku naudu. Jautājums tikai, kā šādu naudu dabūt un kas garantēs, ka ieguldījumi nesīs peļņu, nevis zaudējumus.

OECD ieteikumi naudas iegūšanai necik pārliecinoši neizklausās, un tos varētu atzīt pat par pretrunīgiem. No vienas puses, OECD aicina paaugstināt nodokļus, lai vismaz valsts iegūtu naudu ieguldījumiem izglītībā un medicīnā, kuru salīdzinoši zemo līmeni OECD identificējusi kā būtiskus šķēršļus tālākajai ekonomiskajai attīstībai.

Taču par vēl vienu šķērsli attīstībai OECD izskata pārāk augsto nodokļu slogu darbaspēkam jeb atalgojumam par darbu, it īpaši zemāk atalgotajiem darbiniekiem. Nodokļu slogu vajagot pārlikt no atalgojuma uz īpašumiem, uz degvielu, uz alkoholu un tabaku.

Jautājums tomēr, vai cilvēki tiešām nesapratīs, ka tādā gadījumā viņi tiek padarīti par pastniekiem, kam jāaiznes no darba devējiem saņemtā nauda vai nu valstij uzreiz, vai caur mākslīgi paaugstinātām cenām uzņēmējiem, kuri padarīti par nodokļu iekasētāju palīgpersonālu? Vai darbinieki tādā gadījumā neprasīs no darba devējiem algas nākamos algu pielikumus nodokļu maksājumu kompensēšanai? Vai uzņēmēji būs spējīgi šīs prasības apmierināt bez nodokļu apiešanas shēmām?

Ar neticību jāraugās arī uz nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināto likmju iekasēšanu, ar ko Latvijas valsts netiek galā jau tagad. Latvija taču pilna ar viesu namiem, kuru īpašnieks ir vienīgais viesis pats sev; ar lielāku izdomu apveltīti bagātnieki deklarējuši bibliotēku meža vidū vai savu dzīvesvietu kūtī. Tātad ēkās, par kurām jāmaksā mazāki nodokļi, jo tādējādi tiekot veicināta uzņēmējdarbība, labdarība u.tml.

Pagaidām nodokļu nemaksāšana par nekustamiem īpašumiem ir bagātnieku privilēģija, bet shēmošana ar īpašumiem var kļūt par masu aizraušanos, ja nekustamā īpašuma likmju celšana notiks komplektā ar nodokļu atlaidēm vienīgajam mājoklim, kura pareizai noformēšanai cilvēki fiktīvi šķirsies vai precēsies, īpašumus dāvinās un tad mēģinās attiesāt.

Tiesu kļūst vairāk, naudas paliek mazāk

OECD pārstāvji, protams, bija par visu labo un godīgo. Ja ēnu ekonomikas apkarošanai jāpastiprina kontrole un represijas, tad lai valsts to dara. Bet - kāpēc lai cilvēki lai ieguldītu naudu valstī, kur kontrole un represijas uz katra soļa?

Atklājās, ka viens no iepriekšējiem OECD padomiem bijis izveidot specializēto Ekonomisko lietu tiesu, lai spētu pieķert ļaunprātīgus kredītņēmējus un tādējādi iedrošinātu bankas kreditēt. Tagad tiesa ir, bet nekādas kreditēšanas nav.

Jaunajā versijā OECD aicina vērsties nevis pret banku klientiem, bet pret bankām. Proti, vajagot pilnvarot Konkurences padomi atmaskot banku karteli, kas vienojies Latvijā prasīt augstākās kredītlikmes OECD un neizsniegt kredītus tiem, kuri nevar vai negrib šis likmes samaksāt. Te gan jautājums, vai baņķieriem tiešām bija jātiekas un jāvienojas par likmēm un citiem kreditēšanas nosacījumiem. Varbūt viņi bez kādām norunām rīkojas vienādi tieši tāpat kā cilvēki lietus laikā vai nu atver lietussargus, vai saskrien nojumēs.

Deputāti interesējās par OECD viedokli attiecībā uz valstij piederošas komercbankas dibināšanu kā konkurences radīšanas rīku. OECD pārstāvju atbilde bija nogaidoši noraidoša, iesakot vispirms painteresēties, vai citām valstīm ar valsts bankām labi veicies un kāpēc nekādu konkurenci bankām nespēj radīt valsts finanšu institūcija “Altum".

Kā valstij pareizi pārvaldīt savus uzņēmumus

OECD pārstāvji pavēstīja, ka organizācija atteikusies no prasības privatizēt visus valsts, tajā skaitā pašvaldību uzņēmumus. Tomēr šie uzņēmumi tiek turēti aizdomās par negodīgu priekšrocību izmantošanu, traucējot attīstīties privātuzņēmumiem. Tāpēc Konkurences padomei un citām valsts iestādēm vajagot šo valsts uzņēmumus ļoti stingri uzmanīt. Jautājums, vai stingri uzmanītie uzņēmumi vairs būs uzņēmumi, jeb pēc būtības kļūs (bet varbūt jau ir kļuvuši) par budžeta iestādēm.

Valsts uzņēmumu pārvaldīšanu OECD iesaka pārlikt no nozaru ministrijām uz Valsts kancelejā vai kā citādāk noformētu īpašu pārvaldes iestādi tāpēc, lai valsts nozaru politika netraucētu uzņēmumu komerciālo mērķi sasniegšanai. Tas tika teikts vienā laidā ar banku kritizēšanu par to, ka tās sasniedz savus komerciālos mērķus, kursus vainago peļņa, tieši ar to, ka maksimāli ierobežo kreditēšanu un klientu sastāvu.

Arī tā nav banku sazvērestība, bet izkalkulēta reakcija uz valsts noteiktās AML (Anti-money laundering - noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas) izmaksām. AML izmaksas mazas un peļņa atbilstoši liela, ja bankas nodarbojas ar rezidentu norēķinu kontu apkalpošanu, kam vairs nav vajadzīgi darbinieki, bet tikai dators, un dažu lielo valsts uzņēmumu kreditēšanu.

OECD ieteikumi Saeimas deputātiem, bet mazliet iepriekš arī ministriem, arodbiedrību un pašvaldību līderiem un varbūt vēl citiem aktīvistiem atbilda atzinumam, ka labāk būt veselam, bet bagātam, nekā nabagam, bet slimam. Tomēr arī šāda veida atziņas rosināja domu apmaiņu un atstāja cerības, ka tajās iesaistītei politiķi un ierēdņi savā darbā nepieņems pārāk absurdus lēmumus.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...