Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 27. janvāri tika publicēts Edgara Jaunupa māsas Daces Bargās (attēlā) raksts “Vai diskriminācija ir viedoklis?”. Politiski ietekmīga persona, partijas “Latvijas attīstībai” valdes locekle, interneta žurnāla “Satori” kādreizējā projektu vadītāja, tagad Eiropas Parlamenta deputāta Ivara Ījaba palīdze, kuru ar rakstā minētās diskusijas moderatoru literatūrzinātnieku Jāni Ozoliņu saista arī privātas attiecības (pēc publiski pieejamām ziņām, viņa ir J. Ozoliņa bērna krustmāte viņa “divu tētu un divu mammu ģimenē”) savā publikācijā ar vairākiem nepatiesiem apgalvojumiem cenšas apklusināt filoloģes un intelektuāles Agneses Irbes pasaules uzskatu, to dēvējot par diskriminējošu. Tas Latvijā līdz šim ir kas nebijis. Pievēršam sabiedrības uzmanību ne vien šim bīstamajam precedentam, bet arī sabiedrību maldinošajiem publikācijā paustajiem uzstādījumiem.

Atgādinām, ka šā gada 21. janvārī “Satori” notika tiešsaistē vērojama diskusija “Ģimenes nemieri”, kas bija veltīta NA rosinātajiem grozījumiem Satversmes 110. pantā, paplašinot ģimenes definīciju. To moderēja Jānis Ozoliņš, kuram piepalīdzēja turpat blakus sēdošais dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Diskusijā piedalījās arī filozofs Raivis Bičevskis un dzejniece Anna Auziņa, kura  publiskajā telpā allaž uzsvērusi, ka ar moderatoru atrodas tuvās draudzīgās attiecībās.

Vispirms būtu jāuzsver aksiomātiska patiesība, ka pats par sevi viedoklis nav un nevar būt kādas personas vai personu grupas diskriminācija, jo diskriminācija attiecas uz citu cilvēku tiesību ierobežošanu, savukārt neviens viedoklis nevar ierobežot citu cilvēku tiesības, kuras regulē likumi. Diskusija ir brīva domu apmaiņa par kādu tēmu. Ja akceptēsim politiķes Daces Bargās redzējumu par viedokli, kas var būt diskriminējošs, mums ir jāpieliek punkts iespējai Latvijā rīkot publiskas diskusijas, vārda un izteiksmes, kā arī cilvēka domas brīvībai.

Brīvas domu apmaiņas aizliegums ir raksturīgs totalitārām iekārtām, un līdz šim neviena varas partija nav atļāvusies Latvijā netieši aicināt uz demokrātijas izbeigšanu. Turklāt ieviest cenzūru, no izdevuma satura izslēdzot netīkamus viedokļus, Dace Bargā mudina arī žurnāla “Rīgas Laiks” redakciju: “Jāsaka, ka es vienmēr esmu augstu vērtējusi Agneses Irbes intelektuālo kapacitāti un arī šobrīd to neapšaubu, tomēr mani kā ilggadēju žurnāla lasītāju pirms diviem gadiem visai izbrīnīja šī viedokļa publicēšana, jo radīja jautājumu, ar kādu mērķi redakcija to iekļāvusi saturā.”

Pēc pamudinājumiem Latvijā ieviest viedokļu cenzūru Dace Bargā dalās ar savu izpratni par valsts un baznīcas šķirtību:  “Cik man zināms, Latvijā baznīca ir nošķirta no valsts, tāpēc būtu tikai dīvaini, ja mēs šobrīd sāktu tās uzskatus ņemt par pamatu likumdošanā tikai tāpēc, ka tā rakstīts Bībelē. Sarunā Irbe uzsvēra, ka likumam jābūt vērstam uz ideālu (kristīgo, protams), nevis jāpielāgojas tam, kā cilvēki reāli dzīvo.”

Jāsecina, ka raksta autorei necik daudz nav zināms par valsts un baznīcas šķirtības nozīmi un jēgu. Latvijas Republikas Satversmē ir teikts, ka valsts un baznīca ir šķirtas. Mag.iur. Ringolds Balodis izdevumā “Latvijas Vēstnesis” skaidrojis, kāpēc valsts ir jāšķir no baznīcas, atgādinot: “Ja vienkāršotā variantā ar vārdu “reliģija” tiek saprasta ticība vienam vai vairākiem dieviem, tad plašākā traktējumā tā ir ticība jebkādam pielūdzamam objektam.”

Turpat arī uzsvērti četri šķirtības baušļi: 1) indivīda tiesības ticēt ir tā personīgā lieta; 2) sabiedrība nedrīkst apspiest indivīda apziņas brīvību; 3) indivīds nedrīkst ar savu ticību traucēt saviem līdzcilvēkiem; 4) indivīds ar savu ticību nedrīkst kaitēt valstij.”

Savukārt romiešu tiesības, kuru sistēmā tika iekļautas arī cilvēka dabiskās tiesības (ius naturale) un kuras veido pamatu Latvijas Civillikumam, ir viens no eiropeiskās civilizācijas stūrakmeņiem līdz ar sengrieķu filozofiju un kristietību.

Dace Bargā pati nemaz neslēpj, ka ir radikāli noskaņota: “Protams, es saprotu, ka, sakot: "Diskriminācija nav viedoklis", esmu diezgan radikāla. Demokrātijā tas ir ļoti sarežģīti, jo tiesības izteikties ir visiem, un tā nebūtu demokrātija, ja netiktu iesaistītas visas puses. Bet es nesaprotu, kā šajā gadījumā vispār var veidoties īsta saruna ar ieklausīšanos otra viedoklī un argumentos, ja viena puse automātiski pieņem un skaļi sauc otru par "nepareizu", "nepilnīgu" un "nedabisku".”

Ir mazākais dīvaini uz polemisku diskusiju aicināt no sava pasaules uzskata atšķirīga redzējuma pārstāvi, bet pēc tam viņu publiski apsūdzēt “nepareiza” viedokļa paušanā, piesavinoties kaut kāda “pareizā viedokļa” scepteri. Turklāt tāda, kurš ir pretrunā gan ar Satversmē, gan Civillikumā iestrādāto, no dabiskajām tiesībām izrietošo izpratni par laulību.

Dace Bargā savā publikācijā arī apgalvo, ka "tādas ģimenes, kurās bērni aug bez likumiskās aizsardzības, pastāv jau šobrīd, tieši tagad. Un mēs pametam šīs ģimenes zem riteņiem tikai tāpēc, ka tās neiekļaujas novecojušā ideālā, ko viena sabiedrības daļa joprojām uzskata par subjektīvi pareizo pasaules kārtību”.

Pirmkārt, Latvijā katrs bērns ir likumiski aizsargāts, otrkārt - vecāku izvēle nestāties laulībā viņiem saglabā brīvību jebkurā brīdī pamest dzīvesbiedru bez pienākumiem, kas viņiem jāgarantē laulībā. Latvijas Civillikumu Dace Bargā  dēvē par “novecojušu ideālu”, un tas patiešām ir visai vieglprātīgi teikts, ņemot vērā, ka autore nav pazīstama kā tiesību eksperte. Latvijas demokrātija mums līdz šim garantējusi viedokļu un uzskatu daudzveidības pastāvēšanas iespēju.

Pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas diemžēl nepietiekami izdiskutētie padomju totalitārisma mehānismi cilvēka brīvības apspiešanā un vāja izpratne par totalitārisma būtību ļauj atgriezties bīstamām tendencēm, par kurām var pārliecināties Daces Bargās publikācijā.  Varas partijas valdes locekles spekulācijas ar vārda un uzskatu brīvību, kuras vedina tās ierobežošanas un samazināšanas virzienā, nav pieņemamas un pieļaujamas, jo apdraud demokrātiju.

Ņemot vērā politiskās kultūras vājināšanos, esam spiesti parakstīties anonīmi, jo nevēlamies saskarties ar politisku vajāšanu vai pat personisku izrēķināšanos, piemēram, ziņojot mūsu darba devējiem, ka publiski paužam "diskriminējošu viedokli". Diemžēl šādi "diskusijas paņēmieni", kas jau aprobēti pasaulē, pamazām ienāk arī Latvijā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...