Latvijai ir nepieciešama lokālā deputinizācija. Nekavējoties
Pietiek lasītājs*27.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvija ir vājākais posms starp visām NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, caurcaurēm saindēta ar Vladimira Putina hibrīdieročiem, tādiem kā noderīgajiem idiotiem, asiņainu naudu un noderīgajiem idiotiem, piebarotiem ar asiņainu naudu. Putina nauda ir iegūta no starptautiskās kontrabandas, ieroču tirdzniecības un aukstasinīgi nolaupīta no Krievijas tautas labklājības un nākotnes.
Latvijā nav aizturēts tikpat kā neviens nozīmīgs Krievijas spiegs. Latvija ir gandrīz 100% atkarīga no Krievijas energoresursiem, no kuru pārdošanas tiek finansēti acīmredzami garīgi slima vectēva slimības saasinājumi. Bunkurā ar kodolieroču palaišanas pogām! Latvijas nauda tiek aktīvi izmantota tieši šobrīd, lai demolētu, spridzinātu, šautu un dedzinātu suverēno Ukrainu, cik vēl tai vispār nav ticis atņemts. Iepriekš par to tika finansētas civiliedzīvotāju slepkavošanas operācijas Sīrijā un daudzviet citur.
Priekšlikumi Latvijas deputinizācijai
Beidzot un par visām reizēm ir jāpieņem stingrs lēmums par Uzvaras “pieminekļa” demontāžu. Kāpēc pēdiņās – jo tas nav piemineklis. Tas ir putleriskās Krievijas propagandas instruments politinformatīvo diversiju veikšanai Latvijā. Skaidrā nolūkā manipulēt ar cilvēku prātiem, novedot pie “pilsoņu kara” scenārijiem, kādus Ukraina pieredz Donbasā un Luganskā.
Vidi degradējošajam objektam tuvajā Pārdaugavā sakars ar PSRS okupācijas spēku piemiņu ir tāds pats kā garīgi slimā vectēva bunkura murgos, ka ukraiņi veic genocīdu ar Kremļa huntas gādību pašpasludinātajās republikās. Jāņem vērā, ka vidi degradējošais objekts atrodas izcilā infrastruktūras vietā, kurā labi iederētos jebkas, kas Rīgu padarītu pievilcīgāku biznesam.
Snauduļojošo aģentu, civilokupantu, kolabrocionistu izolācija no Latvijas politikas un stratēģiski nozīmīgām struktūrām. Tam nekavējoties vajadzētu attiekties uz Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Jāni Reiru, Solvitu Āboltiņu, Imantu Parādnieku (pēc man pieejamās informācijas no Latvijas politiskās virtuves Imants Parādnieks ir Kremļa spiegs, ko es nevaru apstiprināt, bet viņa hokejs ar Lukašenko šķiet aizdomīgs), Aināru Šleseru, Andri Ameriku, Nilu Ušakovu, Arti Kamparu un daudziem, daudziem citiem.
Pieļauju, ka šis būs viens no grūtākajiem posmiem mūsdienu Latvijas attīrīšanā no dažāda ranga kolaboracionistiem un kolaborantiem. Šādu personu izolācijai ir jānotiek tiesiskā veidā. Izolēt atbildīgos par Latvijas pašreizējo drausmīgo energoatkarību no Krievijas energoresursiem.
Pārtraukt valstij finansēt minoritāšu skolas, atskaitot atsevišķus izņēmumus attiecībā pret sevišķi mazām un izzūdošām tautām. Krievu valodā pamata un vidējā izglītība var notikt, bet tikai pilnībā privāti finansēta un ar kvalitatīvu latviešu valodas un vēstures pasniegšanu.
Visiem bez izņēmuma – Latvijas valstij ir jāfinansē latviešu valodas apguve tiem, kuri to vēlas. Tas ir Latvijas valsts drošības jautājums. Nav pieļaujams, ka agresīva lielvalsts izmanto savu valodu kā tehniku informatīvo diversiju veikšanai. Latvijā ir pārāk daudz cilvēku, kuri spēj saprasties tikai krievu valodā, kas tieši apdraud Latvijas drošību, izaugsmi, labklājību.
Latvijas – Krievijas robežlīguma laušana vai maiņa, kas jebkurā brīdī varētu Latvijai atvērt jautājumu par Abrenes apriņķa atgūšanu vai pienācīgu kompensāciju pieprasīšanu no valsts – agresora, PSRS tiesību un pienākumu mantinieces.
Valsts drošības iestāžu stiprināšana, iesaistot ASV un Apvienotās Karalistes konsultantus un lūdzot jebkāda cita veida palīdzību oficiāli šīm valstīm. Šobrīd ir skaidrs, ka Latvijas valsts drošības iestādes ir pārstāvējušas Krievijas FDD intereses caur korumpētiem to darbiniekiem.
Virzīties uz 100% enerģētisko neatkarību no Krievijas. Tas nevar notikt vienā dienā, bet piecu līdz piecpadsmit gadu laikā Latvijai jākļūst brīvai no Krievijas gāzes un naftas.
Aktīvi, ar milzīgiem naudas sodiem Latvijas valstij vērsties pret darba devējiem, kuri nepamatoti pieprasa krievu valodas zināšanas darbā. Starp tādām firmām, piemēram, ir apsardzes kompānija G4S.
Sadzīvē, cik vien tas saprātīgi iespējams, neizmantot krievu valodu saskarsmē ar Latvijā dzimušiem un tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Lūgt vienmēr šiem cilvēkiem runāt latviešu valodā vai vismaz aizrādīt, ka Latvijas vienīgā oficiālā valoda ir latviešu.
Nulles tolerance pret korupciju. Korupcija ir veids, kā Kremlis aktīvi lobē savas intereses, grauj demokrātiju, tautu ticību savām valdībām. Nulles toleranci pret valsts nozagšanu, kas liek tautām padoties ārvalstu propagandai. Mūža ieslodzījumam par jebkāda veida korupciju un valsts nozagšanu ir jākļūst Latvijā par normu notiesājošos spriedumos.
Latvijas vēlēšanu sistēmā atteikties no absurdā lokomotīvju principa, kas ir izdevīgs tikai partijām. Ieviest daļēji mažoritāro vēlēšanu sistēmu, kas mazinātu partiju, bet palielinātu indivīda ietekmi politikā.
Nebalsot par politiķiem, kuriem ir principiāli iebildumi pret augstāk minētajiem punktiem. Starp šādām partijām varētu būt Saskaņa, Jaunā Vienotība (ekonomiskās noziedzības grupējums), LKS, Šlesera un Gobzema partijas, daļēji ZZS veidojums.
PSRS saira, atliekas palika. Dažas no tām ir īpaši spēcīgas un bīstamas – Vladimira Putina veidolā. Laiks arī tās no bunkura aizslaucīt uz vēstures mēslaini.
Latvijas deputinizācijai ir jānotiek skaidri, izvērsti, tiesiski, iesaistot Latvijas un Latvijai draudzīgu valstu ārvalstu ekspertus. Tā kopumā nenotiks ātri, tas jau šobrīd ir skaidrs. Ja ukraiņi savā caurcaurēm korumpētajā zemē to var darīt, mums ir jāņem savs piemērs. Pirms nav vēl par vēlu.
* Rūpējoties par manu drošību, raksts ir anonīms. Man nav nekādu ilūziju par pašreizējo Valsts policiju, Valsts drošības dienestu un pārējiem snauduļojošajiem Kremļa aģentiem Latvijā.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
