Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2021.gada 10.augustā Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu Nr.158 (prot. Nr. 55 66. §), kas paredz ārkārtējās situācijas izsludināšanu noteiktās administratīvajās teritorijās, kas atrodas netālu no robežas ar Baltkrievijas Republiku. Rīkojums paredz, ka Valsts policija un Nacionālie bruņotie spēki sniegs atbalstu Valsts robežsardzei, lai atturētu personas no Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas, kā arī raudzīties, lai personas, kas robežu ir nelikumīgi šķērsojušas, atgrieztos Baltkrievijā.

Valsts robežsardzei arī tiek dotas tiesības pret personu, kas nelikumīgi šķērsojusi valsts robežu, pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai personu atgrieztu valstī no kuras tā nelikumīgi šķērsojusi robežu. Tādējādi tiesībsarga ieskatā ir īpaši jāuzsver, ka jebkurai spēka pielietošanai ir jābūt samērīgai ar potenciālajiem draudiem un iespēju robežās kā galējam līdzeklim, lai novērstu valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu.

Papildus rīkojuma 6.punktā noteikts, ka Valsts robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs, kas izvietotas teritorijā, kurā ir izsludināta ārkārtējā situācija, netiek pieņemti personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Valstij ir pienākums nodrošināt tās iedzīvotāju un teritorijas drošību, tostarp, kontrolējot migrāciju, vienlaikus tiesībsargs uzsver, ka arī ārkārtējās situācijas laikā valstij ir pienākums raudzīties, lai noteiktie ierobežojumi būtu patiešām nepieciešami un tādi, kas nesamērīgi neierobežo personu cilvēktiesības un ļauj Latvijai turpināt pildīt starptautiskās saistības, ko tā uzņēmusies.

No rīkojuma anotācijas un publiski pieejamās informācijas secināms, ka minētie pasākumi pieņemti, gatavojoties lielai imigrantu plūsmai uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, ko jau ir piedzīvojusi un šobrīd piedzīvo arī Lietuva un Polija. Tāpat secināms, ka valdība, sagatavojot rīkojumu, ir vadījusies no Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām lietā N.D. un N.T. pret Spāniju.

Rīkojuma anotācijā  minēts, ka, kā to ir norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā N.D. un N.T. pret Spāniju, valstīm ir tiesības nepieļaut nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu un nodrošināt, ka valstis nelikumīgi šķērsojošās personas “atstumj” atpakaļ no savas teritorijas. Minētās valstu tiesības ir attiecināmas arī uz iespējamiem patvēruma meklētājiem.

Anotācijā arī norādīts, ka rīkojuma projektā ir ietverts valsts teritoriālās neaizskaramības un tiesiskuma princips, proti, personas - trešo valstu pilsoņi, pārkāpjot likumu jeb nelikumīgi šķērsojot valsts robežu nevarētu iegūt sev labumu no tā, izņēmums būtu attiecināms tikai uz personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība reālu tūlītēju draudu gadījumā.

Vienlaikus, apzinoties potenciālos riskus un institūciju pienākumu novērst iespējamo valsts drošības apdraudējumu, tomēr jānorāda, ka anotācijā minētās tiesības nav absolūtas, bet gan pakļautas noteiktiem nosacījumiem. Proti, Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā N.D. un N.T. pret Spāniju norādījusi arī to, ka, lai šādās situācijās netiktu konstatēts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk - Konvencija) garantēto tiesību pārkāpums, ir jākonstatē, ka personām bija iespējas valstī nokļūt tiesiskā ceļā, it īpaši gadījumos, ja tās vēlas saņemt aizsardzību, pamatojoties uz Konvencijas 3.pantu. Turklāt šādai iespējai personai ir jābūt patiesi un faktiski pieejamai.

Spānijas kontekstā tiesa norādīja, ka minētās personas būtu varējušas pieteikties vīzai, izmantojot diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, vai arī lūgt patvērumu robežkontroles punktā. Tāpat konkrētās lietas apstākļi liecināja, ka minētajā teritorijā bija speciāli izveidots punkts patvēruma iesniegumu pieņemšanai. 

Savukārt Latvijas situācijā, liedzot iespēju iesniegt patvēruma iesniegumu visā rīkojumā minētajā situācijā (tostarp, ierodoties robežkontroles punktā), pastāv pamatotas šaubas, vai personām ir reālas un efektīvas iespējas iet šo tiesisko ceļu, lai pieprasītu patvērumu. Proti, šādas iespējas būtu tikai personām, kas Latvijā ieceļo ar konkrētu tiesisku pamatu, piemēram, vīzu vai uzturēšanās atļauju, tomēr patvēruma tiesību specifiskajā kontekstā jāņem vērā, ka šāda iespēja lielākajai daļai personu ir faktiski neiespējama.

It īpaši tas jāņem vērā, apzinoties šķēršļus, kas Baltkrievijā ir likti Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību funkcionēšanai. Tādējādi var rasties situācija, ka de facto personām, kas, neesot vīzai vai citiem pielīdzināmiem dokumentiem, Latvijas robežu šķērso, ierodoties no Baltkrievijas, nav faktisku iespēju lūgt patvērumu un tās tiek atgrieztas Baltkrievijā bez jebkāda individuāla izvērtējuma, bet līdzīgā situācijā esošas personas, kas šķērso Latvijas - Krievijas robežu, patvērumu var lūgt un to situācijā tiek veikts individuāls izvērtējums.

Latvijai ir pienākums nodrošināt personu iespējas lūgt patvērumu, kā arī jāraugās, lai persona netiktu izraidīta uz valsti, kur tā var saskarties ar vajāšanu, necilvēcīgu izturēšanos vai spīdzināšanu. Tāpat jāuzsver, ka nav pieļaujama kolektīvā izraidīšana un gadījumos, ja personas tiek “atstumtas” no valsts robežas, ir jāpastāv kādai tiesiskai un vienlaikus faktiski izmantojamai un efektīvai iespējai tomēr vērsties pie atbildīgajām valsts institūcijām un patvērumu tomēr lūgt.

Papildus, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, jānorāda, ka gadījumos, kad valsts plāno patvēruma meklētāju atgriezt uz kādu trešo valsti, neizskatot tās patvēruma iesniegumu, valstij ir jāpārliecinās, ka konkrētajam indivīdam šajā trešajā valstī tiks nodrošināta piekļuve adekvātai patvēruma procedūrai, kas attiecīgi nodrošinātu, ka šajā valstī tiks ievērots neatgriešanas jeb non refoulement princips.

Lai gan rīkojumā tas nav ietverts, tomēr, kā minēts anotācijā un kā norādījuši valdības pārstāvji, arī ārkārtas situācijas laikā tiks piemērots individuālais izvērtējums un īpašu draudu vai mazaizsargāto grupu gadījumā persona var netikt atgriezta Baltkrievijā. Tādējādi tiesībsargs aicina veikt nepieciešamos pasākumus, lai šāds apsolījums nebūtu tikai teorētisks, bet arī faktiski īstenojams, īpašu uzmanību pievēršot gadījumiem, kad valstī ir ieceļojis nepilngadīgais bez pavadības vai kādas citas mazaizsargātas grupas pārstāvis, kā arī nodrošināt, ka personām, kam būtu pamats lūgt patvērumu Latvijā, ir tiesiska un reāla iespēja to darīt.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...