Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2021.gada 10.augustā Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu Nr.158 (prot. Nr. 55 66. §), kas paredz ārkārtējās situācijas izsludināšanu noteiktās administratīvajās teritorijās, kas atrodas netālu no robežas ar Baltkrievijas Republiku. Rīkojums paredz, ka Valsts policija un Nacionālie bruņotie spēki sniegs atbalstu Valsts robežsardzei, lai atturētu personas no Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas, kā arī raudzīties, lai personas, kas robežu ir nelikumīgi šķērsojušas, atgrieztos Baltkrievijā.

Valsts robežsardzei arī tiek dotas tiesības pret personu, kas nelikumīgi šķērsojusi valsts robežu, pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai personu atgrieztu valstī no kuras tā nelikumīgi šķērsojusi robežu. Tādējādi tiesībsarga ieskatā ir īpaši jāuzsver, ka jebkurai spēka pielietošanai ir jābūt samērīgai ar potenciālajiem draudiem un iespēju robežās kā galējam līdzeklim, lai novērstu valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu.

Papildus rīkojuma 6.punktā noteikts, ka Valsts robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs, kas izvietotas teritorijā, kurā ir izsludināta ārkārtējā situācija, netiek pieņemti personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Valstij ir pienākums nodrošināt tās iedzīvotāju un teritorijas drošību, tostarp, kontrolējot migrāciju, vienlaikus tiesībsargs uzsver, ka arī ārkārtējās situācijas laikā valstij ir pienākums raudzīties, lai noteiktie ierobežojumi būtu patiešām nepieciešami un tādi, kas nesamērīgi neierobežo personu cilvēktiesības un ļauj Latvijai turpināt pildīt starptautiskās saistības, ko tā uzņēmusies.

No rīkojuma anotācijas un publiski pieejamās informācijas secināms, ka minētie pasākumi pieņemti, gatavojoties lielai imigrantu plūsmai uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, ko jau ir piedzīvojusi un šobrīd piedzīvo arī Lietuva un Polija. Tāpat secināms, ka valdība, sagatavojot rīkojumu, ir vadījusies no Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām lietā N.D. un N.T. pret Spāniju.

Rīkojuma anotācijā  minēts, ka, kā to ir norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā N.D. un N.T. pret Spāniju, valstīm ir tiesības nepieļaut nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu un nodrošināt, ka valstis nelikumīgi šķērsojošās personas “atstumj” atpakaļ no savas teritorijas. Minētās valstu tiesības ir attiecināmas arī uz iespējamiem patvēruma meklētājiem.

Anotācijā arī norādīts, ka rīkojuma projektā ir ietverts valsts teritoriālās neaizskaramības un tiesiskuma princips, proti, personas - trešo valstu pilsoņi, pārkāpjot likumu jeb nelikumīgi šķērsojot valsts robežu nevarētu iegūt sev labumu no tā, izņēmums būtu attiecināms tikai uz personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība reālu tūlītēju draudu gadījumā.

Vienlaikus, apzinoties potenciālos riskus un institūciju pienākumu novērst iespējamo valsts drošības apdraudējumu, tomēr jānorāda, ka anotācijā minētās tiesības nav absolūtas, bet gan pakļautas noteiktiem nosacījumiem. Proti, Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā N.D. un N.T. pret Spāniju norādījusi arī to, ka, lai šādās situācijās netiktu konstatēts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk - Konvencija) garantēto tiesību pārkāpums, ir jākonstatē, ka personām bija iespējas valstī nokļūt tiesiskā ceļā, it īpaši gadījumos, ja tās vēlas saņemt aizsardzību, pamatojoties uz Konvencijas 3.pantu. Turklāt šādai iespējai personai ir jābūt patiesi un faktiski pieejamai.

Spānijas kontekstā tiesa norādīja, ka minētās personas būtu varējušas pieteikties vīzai, izmantojot diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, vai arī lūgt patvērumu robežkontroles punktā. Tāpat konkrētās lietas apstākļi liecināja, ka minētajā teritorijā bija speciāli izveidots punkts patvēruma iesniegumu pieņemšanai. 

Savukārt Latvijas situācijā, liedzot iespēju iesniegt patvēruma iesniegumu visā rīkojumā minētajā situācijā (tostarp, ierodoties robežkontroles punktā), pastāv pamatotas šaubas, vai personām ir reālas un efektīvas iespējas iet šo tiesisko ceļu, lai pieprasītu patvērumu. Proti, šādas iespējas būtu tikai personām, kas Latvijā ieceļo ar konkrētu tiesisku pamatu, piemēram, vīzu vai uzturēšanās atļauju, tomēr patvēruma tiesību specifiskajā kontekstā jāņem vērā, ka šāda iespēja lielākajai daļai personu ir faktiski neiespējama.

It īpaši tas jāņem vērā, apzinoties šķēršļus, kas Baltkrievijā ir likti Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību funkcionēšanai. Tādējādi var rasties situācija, ka de facto personām, kas, neesot vīzai vai citiem pielīdzināmiem dokumentiem, Latvijas robežu šķērso, ierodoties no Baltkrievijas, nav faktisku iespēju lūgt patvērumu un tās tiek atgrieztas Baltkrievijā bez jebkāda individuāla izvērtējuma, bet līdzīgā situācijā esošas personas, kas šķērso Latvijas - Krievijas robežu, patvērumu var lūgt un to situācijā tiek veikts individuāls izvērtējums.

Latvijai ir pienākums nodrošināt personu iespējas lūgt patvērumu, kā arī jāraugās, lai persona netiktu izraidīta uz valsti, kur tā var saskarties ar vajāšanu, necilvēcīgu izturēšanos vai spīdzināšanu. Tāpat jāuzsver, ka nav pieļaujama kolektīvā izraidīšana un gadījumos, ja personas tiek “atstumtas” no valsts robežas, ir jāpastāv kādai tiesiskai un vienlaikus faktiski izmantojamai un efektīvai iespējai tomēr vērsties pie atbildīgajām valsts institūcijām un patvērumu tomēr lūgt.

Papildus, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, jānorāda, ka gadījumos, kad valsts plāno patvēruma meklētāju atgriezt uz kādu trešo valsti, neizskatot tās patvēruma iesniegumu, valstij ir jāpārliecinās, ka konkrētajam indivīdam šajā trešajā valstī tiks nodrošināta piekļuve adekvātai patvēruma procedūrai, kas attiecīgi nodrošinātu, ka šajā valstī tiks ievērots neatgriešanas jeb non refoulement princips.

Lai gan rīkojumā tas nav ietverts, tomēr, kā minēts anotācijā un kā norādījuši valdības pārstāvji, arī ārkārtas situācijas laikā tiks piemērots individuālais izvērtējums un īpašu draudu vai mazaizsargāto grupu gadījumā persona var netikt atgriezta Baltkrievijā. Tādējādi tiesībsargs aicina veikt nepieciešamos pasākumus, lai šāds apsolījums nebūtu tikai teorētisks, bet arī faktiski īstenojams, īpašu uzmanību pievēršot gadījumiem, kad valstī ir ieceļojis nepilngadīgais bez pavadības vai kādas citas mazaizsargātas grupas pārstāvis, kā arī nodrošināt, ka personām, kam būtu pamats lūgt patvērumu Latvijā, ir tiesiska un reāla iespēja to darīt.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...