Iesaki rakstu: 
Šodien nra.lv raksta par Latvijas augstskolu "panākumiem" pasaules universitāšu reitingā: "Jaunākajā "Times Higher Education" pasaules universitāšu reitingā Latvijas augstskolām pieticīgi rezultāti – nav izdevies pakāpties augstāk par 1000. vietu, bet Igaunijas un Lietuvas augstskolas mūs krietni apsteidz. Toties pašas universitātes par reitingiem daudz nebēdā un ar sevi lepojas."
Kā tas tā sanāk, ka izglītība un zinātne ir bijušas uz "papīra" prioritātes visu pēckrīzes valdību deklarācijās, programmas pieņemtas, politikas apstiprinātas un tautas zināšanai nodotas, taču pildīties negrib? Politiskā griba taču pausta gana konkrēti.
Tā Krišjāņa Kariņa pirmās valdības deklarācijā tika izteikta apņemšanās: "Turpināsim pilnveidot zinātnes finansējuma sistēmu, nodrošinot kvalitāti un starptautisko konkurētspēju."
Otrās valdības deklarācijā tika pat mērķi nosprausti: "76. Investēsim zinātnes universitāšu konkurētspējā, panākot zinātnes universitāšu iekļūšanu starptautisko reitingu Top 500."
Evika Siliņa vairs nav tik optimistiska un savā valdības deklarācijā no konkrētiem mērķiem atturas, taču Latvijas universitāšu konkurētspēja būšot prioritāte.
"25. Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju."
Nauda šeit nevarētu būt problēma, jo Kariņš savas pirmās valdības laikā ne reizi vien uzsvēra, ka naudas esot vairāk nekā jebkad. Tātad secinu, ka Kariņa valdīšanas laikā augstākajai izglītībai tika piešķirts pēc premjera un izglītības un zinātnes ministra domām pietiekams finansējums, lai sasniegtu valdības deklarācijā noteiktos mērķus. Vai tad tā varētu būt, ka mānījās vai kļūdījās?
Šajā kontekstā neizpratni rada Siliņas valdības deklarācijā minētais: "Konkurētspējas pamatā ir zinātnes sasniegumi, mūsdienīgas prasmes un spēja izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas..."
Ir jau pareizi, tikai kur ir tie mūsu zinātnes sasniegumi un mūsdienīgās prasmes, kas ļaus Latvijas tautsaimniecībai būt konkurētspējīgai? Ja Latvijas augstākās izglītības sistēma nav konkurētspējīga, tad no kurienes radīsies uz zinātnes sasniegumiem balstītas ekonomikas konkurētspēja?
Seko mums 
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.