Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nodokļu maksātāji, no kuru maciņiem tieši šobrīd tiek tērēts miljons, lai iepirktu nevajadzīgus 23 tūkstošus tonnu ar ceļu kaisāmo sāli, nedrīkst par to uzzināt — tā nolēmis pats naudu šķērdējošais valsts uzņēmums.

“Valsts akciju sabiedrība Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) [Saeimas] komisijai iesniegto informāciju klasificējis kā ierobežotas pieejamības informāciju, līdz ar to nepieciešamās informācijas saņemšanai aicinām vērsties LAU,” — tāda ir atbilde, kuru uz oficiālu informācijas pieprasījumu sniedz Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija.

Pietiek jau vairākkārt informējis, ka LAU izsludināja milzīgu iepirkumu ceļu kaisāmās sāls iepirkumam, kaut gan noliktavas vēl pilnas ar 30 tūkstošiem tonnu sāls, kas nav izkaisīta aizvadītajā rekordsiltajā ziemā. Nevajadzīgais iepirkums tika izsludināts dažas stundas pirms 1. — 4. maija lielajām brīvdienām, lai to neviens nepamanītu.

Pēc Pietiek publikāciju sērijas operatīvi iesaistījās Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisija, kas ķērās pie valsts uzņēmuma iepriekš nekad vēl neredzētās vēlmes iepirkt ceļu kaisāmo sāli aptuveni diviem gadiem uz priekšu — neraugoties uz to, ka LAU līgums par ceļu uzturēšanu beidzas līdz ar šo gadu.

Saeimas komisija izprasīja no LAU informāciju par šo konkursu, bet LAU pirms ziņu nosūtīšanas uz Saeimu pats bija noslepenojis savu sagatavoto informāciju. Līdz ar to Saeimas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens pat gribēdams nevar šīs atbildes izsniegt, jo informāciju — pēc likuma — atslepenot var tikai tas, kurš pats sākotnēji pieņēmis lēmumu par tās klasificēšanu.

Jau pirms divām nedēļām tika publicēta tabula, kas parādīja — pēkšņais iepirkums paklusām jau ir noslēdzies, un par uzvarētāju ir kļuvis jau iepriekš aprakstītais Baltkrievijas kapitāla uzņēmums SIA Lat Salt Trade. To, ka shēma tiek īstenota milzīgā steigā, parāda it kā neliels sīkums: kā ikviens var pārliecināties attēlā, piegādes termiņš ar cipariem rakstīts – „30 dienas”, bet iekavās ar vārdiem — “(desmit) dienu laikā”.

Gandrīz visas piegādes tiesības 22 100 tonnu apmērā, kā jau tika prognozēts, ieguvis Baltkrievijas uzņēmējs Petrs Kravčenko, izņemot nieka 900 tonnu piegādes tiesības, kas tikušas SIA Aktivators.

Pietiek jau informēja — ir aizdomas, ka pēkšņais iepirkums par t.s. “vasaras cenām” (kas patiesībā ir spēkā vismaz līdz septembra beigām) izsludināts tikai tāpēc, lai ārzemniekiem piederoši privātuzņēmumi varētu atbrīvoties no sāls uzkrājumiem, kas apledojuma un sniega trūkuma dēļ nebija pārdodami pagājušajā ziemā un kas tagad rada to turētājiem zaudējumus, jo jāmaksā par noliktavu īri.

Savukārt pats LAU šo sāli nevarēs izmantot, jo līdz ar šī gada beigām LAU līgums ar valsti izbeidzas, un LAU vietā var nākt privātie ceļu uzturēšanas un tīrīšanas uzņēmumi (kā tas ir Igaunijā), kas līgumus ar valsti slēgs konkursa kārtībā un konkurēs savā starpā ar cenu.

Aptuveni miljona eiro “iesālīšana” (vārda burtiskā nozīmē) uz diviem gadiem nozīmē to, ka šajā gadā paliek mazāka nauda, ko vasarā izlietot ceļu remontiem un uzturēšanai, kas ir diametrālā pretrunā ar pašu LAU vadītāju iepriekš deklarēto.

Iepriekš par šo tēmu:

https://www.pietiek.com/raksti/aizdomas_par_miljonu_shemam_ar_baltkrievijas_tehniskas_sals_piegadem_baltijas_valstim

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...