Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izmantojot par aizsegu P2P (Peer-to-Peer) aizdevumu platformu, kura sniedz piedāvājumus tās dalībniekiem kļūt par investoriem un ieguldīt savus naudas līdzekļus dažādos projektos, uzņēmīgi Latvijas blēži no vairākiem tūkstošiem ārzemnieku izkrāpuši, iespējams, pat 20 vai vairāk miljonus eiro. Runa ir par savstarpējo aizdevumu platformu Grupeer, kuras pašreizējais stāvoklis fiksēts interneta vietnē https://p2pempire.com/en/review/Grupeer.

Grupeer ir P2P (Peer-to-Peer) aizdevumu platforma, kurā tiek publicēti dažādi projekti, kuros ir iespējams investēt naudas līdzekļus. Šādu platformu sadarbības partneri ir nebanku kredītkompānijas, kuras ir ieinteresētas jaunu finansiālo resursu piesaistē.

Šādas platformas darbojas šādi: dalībnieks jeb investors iegulda savus naudas līdzekļus, izsniedzot starpniekam naudas līdzekļus noteikta projekta realizēšanai. Starpnieks savukārt nodod saņemto finansējumu tālāk aizņēmējam projekta realizēšanai.

Grupeer gadījumā starp platformas dalībnieku un starpnieku elektroniski tiek noslēgts prasījumu tiesību līgums, kurā ir nostiprināta aizdevumu atpirkšanas garantija.

Šī garantija paredz, ka starpnieks, kurš no Grupeer dalībnieka jeb investora ir saņēmis naudas līdzekļus un izsniedzis tos kā aizdevumu citai personai noteikta projekta realizēšanai, apņemas atpirkt no investora tā finansēto aizdevumu, ja investoram par finansēto aizdevumu netiek maksāts ilgāk nekā 60 dienas.

Pietiek ir zināms, ka Grupeer platformas gadījumā šādi prasījuma tiesību līgumi ir slēgti ar starpniekiem – Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kuru vidū ir bijusi SIA Primo invest un SIA Finsputnik Platforma, reģistrācijas finansējot aizdevumus vairāku projektu realizēšanai.

Kā rāda Lursoft dati, SIA Finsputnik Platforma dalībnieks un patiesā labuma guvējs ir 1983. gadā dzimusī Alla Kisika, kas publiski zināma kā Grupeer savstarpējo aizdevumu platformas dibinātāja, bet uzņēmuma valdes loceklis ir viņas brālis Andrejs Kisiks. Arī SIA Primo invest dalībnieks un patiesā labuma guvējs ir tā pati Alla Kisika. Latvijā reģistrēta arī pašas platformas uzturētāja - SIA Grupeer, kurā īpašniece ir tā pati Alla Kisika, bet valdes loceklis – viņas brālis.

Reģistrējoties Grupeer platformā, investori, lejupielādējot mesendžeri Telegram, var pievienoties Grupeer investoru grupai. Šī grupa ir izveidota, lai Grupeer investori varētu savā starpā sazināties un apmainīties ar dažādu informāciju, kas ir saistīta ar Grupeer platformas darbību. Kopā šajā Telegram izveidotajā grupā ir 3162 Grupeer investoru.

Tāpat, ievērojot to, ka Grupeer investoriem ir pamats uzskatīt, ka Grupeer platformas aizsegā notiek noziedzīgs nodarījums – krāpšana, investoru grupa ir izveidojusi mājaslapu, kurā ievieto ziņas un pierādījumus iespējamai krāpšanai no Grupeer dibinātāju un amatpersonu puses.

No šīs informācijas redzams, ka SIA Finsputnik Platforma un SIA Primo invest Grupeer platformā ir uzrādījušas arī fiktīvus projektus, kas liek apšaubīt arī citu projektu pastāvēšanu realitātē.

Piemēram, Grupeer platformā SIA Finsputnik Platforma publicēja kreditēšanas projektu, kurā aizņēmējs it kā esot kompānija Dziesiątka Finanse, taču tā ir noliegusi jebkādas savstarpējo aizdevumu sadarbības pastāvēšanu Grupeer platformā. Līdzīga ir situācija ar uzņēmumiem Northcon Norge un Cash-U Finance.

Pašlaik, neskatoties uz to, ka dažiem darījumiem ir jau iestājies atmaksas termiņš, savukārt citiem darījumiem šis atmaksas termiņš tuvojas, investori nav saņēmuši nekādus maksājumus, kas saistīti ar naudas līdzekļu ieguldīšanu iepriekš norādītajos darījumos; gan starpnieki, gan Grupeer pārstāvji ir pārtraukuši jebkādus kontaktus.

Cik ir zināms no publiski pieejamās informācijas, šādā situācijā ir vismaz 1500 investoru no dažādām Eiropas valstīm, no kuriem kopā varētu būt izkrāpti pat 20 miljoni eiro vai vēl vairāk. Pietiek ir zināms, ka vairākās Eiropas valstīs saistībā ar krāpšanu investori jau ir vērsušies vietējās tiesībsargāšanas iestādēs.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

21

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

FotoVai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Lasīt visu...

21

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

FotoVai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai": https://nra.lv/neatkariga/izpete/490313-edvards-kusners-zala-kursa-remonts-lidzinasies-banku-kapitalajam-remontam.htm.
Lasīt visu...

18

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

FotoLatvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Lasīt visu...

20

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

FotoDīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Lasīt visu...

6

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

FotoNezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Lasīt visu...