Latvijas demokrātija (tautas vara) briesmās - trīs likumprojekti apdraud Latvijas Republikas demokrātisko iekārtu!
Gints Neiburgs18.04.2023.
Komentāri (0)
1. Saeimā 20. aprīlī ir paredzēts lemt par ceturto valsts noslēpuma veidu - informāciju dienesta vajadzībām, kuru pēc projekta noteiks iestādes vadītājs, bet ne likums (Ministru kabineta noteikumi), un kuras brīva izpaušana var
1) apdraudēt valsts intereses - šāds aizliegums nav konkrēts un ir pārāk plašs, jo, piemēram, valsts intereses var apdraudēt, ja kāds uzņēmums uzzina krēslu un galdu skaitu valsts iestādē, jo tad tas var labāk sagatavoties iespējamai zādzībai;
2) apgrūtināt iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi - šāds aizliegums nav konkrēts un ir pārāk plašs, jo piemēram iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi var apgrūtināt jebkāda iestādes kritika, kas rastos pēc šādas informācijas dienesta vajadzībām uzzināšanas;
2. Satversmes 89. pants nosaka pienākumu Latvijas Republikai - valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, kas ir Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām.
3. Konvencijas 10. pants nosaka cilvēka tiesības saņemt un izplatīt informāciju, atļauj tās ierobežot tikai, ja tas ir “nepieciešams demokrātiskā [tautas varas] sabiedrībā”. Tā ir 1950. gadā, pēc 2. Pasaules kara radīta papildu aizsardzība pret pārmērīgiem valstu likumiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesa šo ir tulkojusi kā prasību pēc samērīguma. Šo likumprojektu aizliegumi ir acīmredzami nesamērīgi. Satversmes 1. pants ietver tādu pašu nosacījumu - Latvija ir… demokrātiska [tautas varas] republika, tā nav Saeimas vai specdienestu īpašums. Arī Satversmes tiesa šādi izvērtē cilvēka tiesību ierobežojumus.
4. Papildus Eiropas Cilvēktiesību tiesa 1) 2016. gadā lietā MAGYAR HELSINKI BIZOTTSÁG v. HUNGARY atzina, ka valstij ir konvencijas pienākums izsniegt informāciju, ja kāds vēlas īstenot savas cilvēka tiesības izplatīt publiski nozīmīgu informāciju; 2) lietā HUVIG v. FRANCE noteica prasības Latvijas likumu kvalitātei - lai likumā būtu aizsardzība pret iestādes vadītāja patvaļu un lai likums būtu paredzams (lai no tā skaidri varētu zināt cilvēka tiesību apjomu); likumprojektu aizliegumi ir tik apjomīgi (nekonkrēti un pārāk plaši), ka nav iespējams zināt paliekošās cilvēka tiesības;
5. Apjomīgo (nekonkrēto un pārāk plašo) aizliegumu vietā Saeimai ir iespēja tos noteikt saraksta veidā, kā tas ir šobrīd.
6. Pretējā gadījumā IKVIENS var prasīt Latvijas tiesā un starptautiskajās tiesās atzīt tādus likumus par antikonstitucionāliem.