Latvijas demokrātija (tautas vara) briesmās - trīs likumprojekti apdraud Latvijas Republikas demokrātisko iekārtu!
Gints Neiburgs18.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
1. Saeimā 20. aprīlī ir paredzēts lemt par ceturto valsts noslēpuma veidu - informāciju dienesta vajadzībām, kuru pēc projekta noteiks iestādes vadītājs, bet ne likums (Ministru kabineta noteikumi), un kuras brīva izpaušana var
1) apdraudēt valsts intereses - šāds aizliegums nav konkrēts un ir pārāk plašs, jo, piemēram, valsts intereses var apdraudēt, ja kāds uzņēmums uzzina krēslu un galdu skaitu valsts iestādē, jo tad tas var labāk sagatavoties iespējamai zādzībai;
2) apgrūtināt iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi - šāds aizliegums nav konkrēts un ir pārāk plašs, jo piemēram iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi var apgrūtināt jebkāda iestādes kritika, kas rastos pēc šādas informācijas dienesta vajadzībām uzzināšanas;
2. Satversmes 89. pants nosaka pienākumu Latvijas Republikai - valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, kas ir Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām.
3. Konvencijas 10. pants nosaka cilvēka tiesības saņemt un izplatīt informāciju, atļauj tās ierobežot tikai, ja tas ir “nepieciešams demokrātiskā [tautas varas] sabiedrībā”. Tā ir 1950. gadā, pēc 2. Pasaules kara radīta papildu aizsardzība pret pārmērīgiem valstu likumiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesa šo ir tulkojusi kā prasību pēc samērīguma. Šo likumprojektu aizliegumi ir acīmredzami nesamērīgi. Satversmes 1. pants ietver tādu pašu nosacījumu - Latvija ir… demokrātiska [tautas varas] republika, tā nav Saeimas vai specdienestu īpašums. Arī Satversmes tiesa šādi izvērtē cilvēka tiesību ierobežojumus.
4. Papildus Eiropas Cilvēktiesību tiesa 1) 2016. gadā lietā MAGYAR HELSINKI BIZOTTSÁG v. HUNGARY atzina, ka valstij ir konvencijas pienākums izsniegt informāciju, ja kāds vēlas īstenot savas cilvēka tiesības izplatīt publiski nozīmīgu informāciju; 2) lietā HUVIG v. FRANCE noteica prasības Latvijas likumu kvalitātei - lai likumā būtu aizsardzība pret iestādes vadītāja patvaļu un lai likums būtu paredzams (lai no tā skaidri varētu zināt cilvēka tiesību apjomu); likumprojektu aizliegumi ir tik apjomīgi (nekonkrēti un pārāk plaši), ka nav iespējams zināt paliekošās cilvēka tiesības;
5. Apjomīgo (nekonkrēto un pārāk plašo) aizliegumu vietā Saeimai ir iespēja tos noteikt saraksta veidā, kā tas ir šobrīd.
6. Pretējā gadījumā IKVIENS var prasīt Latvijas tiesā un starptautiskajās tiesās atzīt tādus likumus par antikonstitucionāliem.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
