Latvijas iedzīvotāji pērn zāļu uzcenojumos samaksājuši 114,3 miljonus eiro
Dr. Valters Bolēvics09.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2019.gadā pacienti Latvijā lieltirgotavu un aptieku uzcenojumos ir samaksājuši 114,3 miljonus eiro jeb 49,24% pret realizēto zāļu pašizmaksu, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) veiktie aprēķini. Tas nozīmē, ka ik gadu uz pacientu pleciem gulstas miljoniem eiro liels slogs, kamēr lieltirgotavas un aptiekas uz to rēķina gūst peļņu.
Apkopojot Nacionālā veselības dienesta un Valsts zāļu aģentūras pieejamo informāciju par recepšu zāļu patēriņu Latvijā, SIFFA secinājusi, ka 2019.gadā recepšu medikamentu apgrozījums aptiekās un ārstniecības iestādēs Latvijā sasniedza 346,43 miljonus eiro (neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli).
Kopējais realizēto recepšu zāļu iepakojumu skaits pērn sasniedzis 27,47 miljonus, savukārt, aprēķinot vidējo viena recepšu zāļu iepakojuma cenu aptiekās un ārstniecības iestādēs, tā bijusi 12,61€, neiekļaujot PVN. Šo cenu veidojusi zāļu ražotāju vidējā cena 8,45€ apmērā un aptieku un lieltirgotavu piecenojums, kas vidēji bijis 4,16€, apliecinot, ka aptuveni vienu trešdaļu no zāļu cenas pacients samaksā tikai uzcenojumos.
Kopumā, aprēķinot vidējo aptieku un lieltirgotavu uzcenojumu pret zāļu pašizmaksu jeb ražotāja cenu, pacienti, iegādājoties recepšu zāles aptiekās, gada laikā lieltirgotavu un aptieku uzcenojumos ir samaksājuši 114,3 miljonus jeb 49,24% pret zāļu pašizmaksu.
Salīdzinot Latvijas uzcenojumu modeli tādai pašai zāļu cenai ar kaimiņvalsti Lietuvu, secināts, ka viens recepšu zāļu iepakojums pacientam Lietuvā izmaksā par aptuveni 2,11€ lētāk nekā Latvijā - ja zāļu ražotāja vidējā cena par zāļu iepakojumu ir 8,45€, tad aptieku un lieltirgotavu uzcenojums sastāda 2,10€, veidojot gala cenu 10,55€, neiekļaujot PVN.
Nav pazīmju, ka lieltirgotavu un aptieku bizness Lietuvā pastāvētu pēc altruisma pieejas, vienlaikus Latvijā valsts noteiktais uzcenojumu apjoms recepšu medikamentiem ir pārāk liels, kas uzņēmējiem atļauj Latvijā pelnīt vairāk nekā Lietuvā vai Igaunijā.
Mainot esošo uzcenojuma modeli Latvijā, gada laikā tiktu ietaupīti 56,58 miljoni.
Latvijā kopš 2005.gada ir pastāvējusi viena nemainīga formula, pēc kuras aptiekas un lieltirgotavas aprēķina piecenojumus recepšu medikamentiem, kā rezultātā pacienti par zālēm regulāri ir pārmaksājuši tieši uzcenojumu dēļ. Turklāt - salīdzinot Latvijas situāciju ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šobrīd ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu veidošanas mehānisms.
Ja Latvija ieviestu Lietuvas modeli, lieltirgotavu un aptieku uzcenojumu apmērs samazinātos uz pusi - par 50,5% jeb 56,58 miljoniem eiro gadā. Mainot esošo piecenojuma likmi, tiktu panākts, ka uz katrām recepšu zālēm uzcenojumu apmērs būtu mazāks, līdz ar to kopējā summa, kuru šobrīd tērējam medikamentos, samazinātos un zāles kļūtu finansiāli pieejamākas.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
