Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā rodas jautājums par cilvēku patiesumu un sirdsapziņu. Par tik ļoti lielo vēlmi apmierināt savu EGO un varaskāri, neizsmeļamo vēlmi pēc uzmanības - vairāk un vairāk, un vairāk - nepadomājot par to, kā tas var ietekmēt ne tikai apkārtējos, bet pašus tuvākos. Liekas, ka šodienas sarežģītajos apstākļos ikvienam no mums vajadzētu apstāties, palūkoties sev apkārt un uzdot jautājumu: ”Ko mēs varam darīt, lai uzlabotu savu un līdzcilvēku dzīves kvalitāti?”.

Taču ne visi tam piekritīs, jo atsevišķiem Latvijā dzīvojošiem CIEMAPRINČIEM svarīgāk ir apmierināt savas netiklās alkas pēc uzmanības, absolūti ignorējot faktu, ka savu saldkaislo apmierinājumu rezultātā var tikt nodarīts neatgriezenisks kaitējums sabiedrībai.

Viena no pēdējā laikā tik ļoti apspriestajām personām, kas ideāli atbilst aprakstam, ir jau vairākkārt pieminētais Aldis Gobzems, kas šķiet tik izmisis pēc uzmanības, ka pats vairs nesaprot, ko dara un runā. Ja viņam patiešām rūpētu sabiedrība, cilvēki un to labklājība – tad pirmām kārtām viņš domātu par cilvēka pamattiesībām būt dzīvam, spēt elpot, kustēties un runāt.

Taču tas, par ko domā Gobzema kungs, ir sava iedomātā ekvivalenta transformācija dievišķā baudā, parādot, ka viņš ir spējīgāks par citiem, labāks, stiprāks, gudrāks, veselīgāks un kopumā pārāks – jo citi sabiedrības locekļi (tie, kas nav viņš) ir tik truli, apātiski, dumji, atpalikuši un neattīstīti savā būtībā, ka nespēj paši izdomāt, kas ir viņiem labi un kas nav.

Viņš nemitīgi mēģina pārliecināt savus aklos sekotājus par lietu “pareizo” kārtību, ievirzīt to “mazās smadzenītes” pareizā gultnē, jo viņš ar savām jurista zināšanām ir spējīgs darīt jebko. Kā redzams, šobrīd viņā mājo izcils infektologa gars, jo viņš ne tikai zina Satversmi, bet arī pārzina Hipokrāta zvērestu. Tik loģiska ir Alda vēlme pasargāt savus neaptēstos līdzgaitniekus, kas joprojām aktīvi turpina celt viņa zemo un mazo *** pašcieņu.

Patiesībā tas viņam lieliski izdodas, viņš pat ir izveidojis nāvīgi siltas un atbalstošas, savstarpēji simbiotiskas sociālo tīklu attiecības ar Daniēlu Āboliņu un Andri Ciekuru, kuri, šķiet, mēģina kļūt par jaunās paaudzes “nāves influenceriem”, aktīvi izplatot nievājošu informāciju par drošības pasākumiem COVID-19 izplatības vairošanai. Šķiet, arī šiem cilvēkiem ir tieksme sevi padarīt par “tukšajām mucām”, kurās nepārtraukti ir jāpilda zampa ar jebkāda veida emocijām.

Patiešām žēl, ka šie cilvēki, paši to neapzinoties, iespējams, jau ir vainojami dažu pensionāru nāvē Latvijā – nevis tāpēc, ka aplipināja tos ar COVID-19, bet gan tāpēc, ka diezgan lielu meža dīvainīšu bandu aplipināja ar vispārējas demences sindromu. Cilvēki, kas sevi nevērtē diez ko augstu un aktīvi piebalso šiem “nāves influenceriem”, nerūpējas ne par savu, ne apkārtējo drošību. Līdz ar ko hipotētiski ir pilnīgi iespējams, ka tieši viņu ietekmes rezultātā vairāki gados vecāki un veselībā vājāki sabiedrības locekļi gāja bojā, saskaroties ar COVID-19.

Kas attiecas uz iepriekšminēto “idiokrātijas” galveno pavalstnieku izteikumiem par maskām un COVID-19 pielīdzināšanu vienkāršai gripai, ir nepieciešams norādīt, ka ir vairāki avoti, kuri tomēr apliecina COVID-19 bīstamību. Turklāt ar sekām pēc vīrusa izslimošanas saskaras ne tikai personas, kuras slimību ir pārslimojušas smagi, bet arī tā grupa, kas teorētiski vīrusu pārcieš viegla formā, un tie ir bērni. 

Jaunākie pētījumi liecina, ka bērniem, kuri pirms COVID-19 izslimošanas bija pilnīgi veseli, var attīstīties ļoti nopietni neiroloģiski traucējumi, kas var izpausties kā smadzeņu darbības traucējumi, galvassāpes, problēmas smadzeņu stumbrā un smadzenītēs (Tās atrodas galvaskausa pakauša daļā. Tās spēlē svarīgu lomu sensorās uztveres saskaņošanā, kustību koordinācijā.), muskuļu vājums, kā arī palēnināti refleksi. Protams, šie pētījumi vēl turpinās, un tiek apzinātas arvien jaunas sekas un negatīvās ietekmes ar ko saskaras tie, kas jau ir izcīnījuši savu cīņu ar vīrusu. 

Turklāt bojājumi var būt permanenti un var skart ne tikai plaušas, bet arī citus dzīvībai un dzīves kvalitātei svarīgus orgānus. Jo plaušu darbības traucējumu dēļ var ciest ne tikai sirds un asinsvadu sistēma, bet arī smadzenes – nepietiekama skābekļa daudzuma rezultātā. Arī Latvijas sabiedriskie mediji ir pievērsušies šai tēmai un mudina cilvēkus būt tomēr piesardzīgiem. 26.oktobra publikācijā tiek uzskaitīti 10 iemesli, kāpēc COVID nav “vienkārši gripa” un kāpēc ir tik bīstams.

Tāpēc joprojām rodas jautājumi: "Cik ļoti mēs cienām cits citu? Cik ļoti mums rūp tie, kas ir mums blakus? Vai mēs esam gatavi savas bezatbildības dēļ riskēt ar savas apkārtējās vides drošību?" Loģiski būtu, ka cilvēki, kas ir sabiedrībā zināmi un kādreiz varbūt arī tika cienīti ir tā iedzīvotāju daļa, kas mudinātu būt piesardzīgiem, nevis savu slimo tieksmju rezultātā apdraudētu un dezorganizētu noteiktu valsts iedzīvotāju kopumu.

Ir skaidrs, ka tam egoisma līmenim ir vienalga par pārējiem – galvenais ir iegūt popularitāti, un iespējams, ka pat kāds nobalsos vēlēšanās – bet ar tendencēm, kādas vērojamas šobrīd ,ir pilnīgi iespējams, ka daļa no to atbalstītājiem nebūs spējīgi balsot vai pat elpot. Tomēr var vien pabrīnīties par to, cik vienalga viņiem ir par to, kas var notikt ar viņu pašu bērniem vai vecākiem vai krustvecākiem.

Vai tiešām tā visa ir tikai fasāde? Lielais mīļums, ko izrādām saviem bērniem un ar ko lielāmies sociālajos tīklos, – vai tie ir meli, lai gūtu popularitāti? Jo visi zina, ka dzīvnieki un mazi bērni ir supermīļi un smadzenēs izdala laimes hormonus – vai tas tiešām ir tikai tas un nekas vairāk?

Avoti:

https://jamanetwork.com/journals/jamaneurology/fullarticle/2767979?guestAccessKey=814c2fa0-6c23-4d4e-85df-928b66ab0034&utm_source=For_The_Media&utm_medium=referral&utm_campaign=ftm_links&utm_content=tfl&utm_term=070120

https://www.cnbc.com/2020/07/02/researchers-find-neurological-damage-in-four-children-with-coronavirus-inflammatory-syndrome.html

https://www.hopkinsmedicine.org/health/conditions-and-diseases/coronavirus/what-coronavirus-does-to-the-lungs

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/desmit-iemeslu-kapec-covid-19-nav-vienkarsi-gripa.a379293/?fbclid=IwAR17OXhjeaxM63jBK5C2vlMg6JQiCytLshpjXQeuyvP0EGH0qr30RharkHM

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...