Iesaki rakstu: 
Latvijas ieslodzījuma vietās pēdējā gada laikā aizvien pieaugošā, taču Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadības (attēlā - pārvaldes priekšniece Ilona Spure) noklusētā vardarbības viļņa ietvaros cieš ne tikai vietējie vien, - kā rāda Pietiekrīcībā esošā informācija, šomēnes oficiāli fiksēti vismaz divi gadījumi, kad fiziski ietekmēti ieslodzītie vjetnamieši.
Pietiek rīcībā esošās ziņas rāda, ka 11. septembrī Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļā konstatēts, ka kamerā Nr.216 ieslodzītie - 1982. gadā dzimušais Le Trong Giang un tai pašā gadā dzimušais Vo Van Dung ir tikuši fiziski ietekmēti. Nekādas sīkākas informācijas par fiziskās ietekmēšanas iemesliem, apstākļiem un veidu pagaidām nav.
Savukārt 14. septembrī tajā pašā cietumā fiziski ietekmēti tikuši divi kamerā Nr. 414 ieslodzītie - 1988. gadā dzimušais Tran Ngan Ha un 1991. gadā dzimušais Nguyen Van Tai, turklāt atšķirībā no iepriekšējā gadījuma ietekmēšana notikusi gaišā dienas laikā. Pēc ārsta apskates abiem ieslodzītajiem konstatēti miesas bojājumi, taču plašāka informācija tāpat nav pieejama.
Ieslodzījuma vietu pārvalde vairāku dienu laikā nav vēlējusies Pietiek sniegt komentārus saistībā ar šiem gadījumiem, un arī tās vadītāja Spure no jebkādiem skaidrojumiem atsakās.
Pietiek jau informējis, ka jau divus gadus Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieces amatu ieņem toreizējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna izraudzītā Ilona Spure un, neraugoties uz to, ka šo divu gadu laikā Latvijas cietumos ieslodzīto skaits ir būtiski sarucis un ir aptuveni 4500 cilvēku, ar katru mēnesi aizvien jūtamāk ieslodzījuma vietas pārņem noklusēts vardarbības vilnis.
Lai gan Spure Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādā sen - kopš 1994. gada, viņa faktiski visu šo laiku ir specializējusies nevis cietuma dzīves administrēšanā, bet gan sociālajā rehabilitācijā.
Tieši ar šo specifiku Pietiek informācijas avoti saista Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadības nespēju tikt galā ar vardarbības vilni, kas Latvijas ieslodzījuma vietās pieaug mēnesi pēc mēneša un ir sasniedzis biedējošus apmērus. Turklāt runa ir ne tikai par savstarpēju vardarbību, bet arī par ieslodzīto vēršanos pašiem pret sevi - pašsakropļošanos, pašsavainošanos, pašnāvības mēģinājumiem un pašnāvībām.
Pietiek pirms dažām dienām jau publicēja Ieslodzījuma vietu pārvaldes slēptu informācijas apkopojumu par pašsavainošanās, vardarbības un pašnāvību gadījumiem Latvijas ieslodzījuma vietās pēdējā pusotra mēneša laikā. Ieslodzījuma vietu pārvalde šīs ziņas komentēt nav vēlējusies.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.