Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jebkurā demokrātiskā valstī valsts un pašvaldības palīdzība sabiedrības nabadzīgai un trūcīgai daļai būs vajadzīga vienmēr. Jebkuras valsts demokrātijas attīstības līmeni un virzienu raksturo tās attieksme pret vājāko sabiedrības daļu - bērniem, senioriem, invalīdiem, līdzcilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem un iespējām, kā arī trūkumcietēju skaita samazināšanas tendence, kur svarīga loma ir valsts sociālai politikai.

Patlaban Latvijā nabadzības riskam pakļauto īpatsvars ir 22,1 procents no iedzīvotāju kopskaita, kas ir augstāks par ES vidējo rādītāju un nevar neuztraukt normālās demokrātiskās valsts valdību. Tomēr kas notiek Latvijā?

Viena no svarīgākajām, ja ne pati svarīgākā joma dzīvē mūsu valsts platuma grādos ir cilvēka (ģimenes) nodrošināšana ar pieejamo mājokli. Mājokļu politikas izstrāde, īstenošana un regulēšana ir valdības svarīgāka iekšpolitikas daļa.

Pašreiz spēkā esošais likums "Par dzīvojamo telpu īri" (turpmāk - Īres likums) ir nesaraujami saistīts ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā" (turpmāk - Palīdzības likums), jo likumdevējs jau denacionalizācijas procesa sākumā paredzēja aizsargāt denacionalizēto īrnieku tiesības un kompensēt viņiem mājokļa privatizācijas tiesību liegšanu.

Likumsakarīgi, ka spēkā esošā Īres likuma pārejas noteikumu 14. punktā (kas joprojām ir spēkā) likumdevējs nosaka nepieciešamību izstrādāt un ieviest valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un kuri šīs telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.

Tāpat arī Satversmes tiesa savos spriedumos norāda uz to, ka valdības pienākums ir izstrādāt aizsardzības mehānismus denacionalizēto namu īrniekiem no namīpašnieku patvaļas, kā arī īstenot paredzēto kompensāciju piešķiršanas kārtību minēto īrnieku diskriminācijas novēršanai.

Uzsākot īpašuma reformu likumdevējs paredzēja kompensāciju mehānismu īstenošanu bez sabiedrības segregācijas, t.i. neatkarīgi no pirmsreformas īrnieku materiālā stāvokļa un tā, kā to nosaka valsts pamatlikums - Satversme.

Tomēr valstī tika pieļauta pirmsreformas īrnieku diskriminācija - to nostādīšana nevienlīdzīgā ar citiem sabiedrības locekļiem situācijā. Palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā tika sniegta tikai trūcīgai un maznodrošinātai pirmsreformas īrnieku daļai, kas tāpat ir demokrātiskas valsts pienākums neatkarīgi no reformas un nebūt neatlīdzina likumīgi saņemto bijušo municipālo dzīvokļu ekspropriāciju ievērojamai iedzīvotāju daļai.

Valdība līdz pat šīm brīdim izturās negodīgi pret denacionalizēto namu pirmsreformas īrniekiem, izliekas neredzam un ignorē pieļauto vēsturisko netaisnību, visādi apiet kompensāciju jautājumu stūrakmeni un nepilda likumos noteiktās saistības.

Jo vairāk, ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno īres likumprojektu valdība plāno vēl vairāk ierobežot, ja ne atņemt pavisam, jau tā apšaubāmas pirmsreformas īrnieku tiesības, un tādā veidā pilnībā atvieglot namīpašniekiem brīvu peldēšanu īres tirgū.

Ir skaidri redzams, ka valdības mērķis ir iznīcināt pat atmiņu par kompensācijām (it īpaši no valsts budžeta) pirmsreformas īrniekiem denacionalizētajos namos. Lietas būtība ir tā sagrozīta, ka īres tirgus attīstībai it kā traucē pirmsreformas īrnieku beztermiņa īres līgumi. Ir galīgi aplama, amorāla un nosodāma retorika par to, ka 25 gadu laikā īrniekiem bija pašiem jārod risinājumu un jāatbrīvo no sevis un no nevēlamām, ar likumu uzliktām saistībām denacionalizēto māju jaunīpašnieki un pārpircēji.

Vai nav beidzot pienācis laiks valdībai izpildīt tieši to, ko likumdevējs noteica spēkā esošajā Īres likumā, ko Satversmes tiesa rekomendēja savos spriedumos, un taisnīgi atrisināt gan pirmsreformas īrnieku, gan namīpašnieku (īres tirgotāju) problēmas, kas radās nekonsekventi, vienpusēji un bezatbildīgi īstenojot īpašuma reformu valstī?

Vai nav beidzot pienācis laiks valdībai izpildīt tieši to, ko likumdevējs noteica spēkā esošajā īres likumā, ko Satversmes tiesa rekomendēja savos spriedumos, - un taisnīgi atrisināt gan pirmsreformas īrnieku, gan namīpašnieku (īres tirgotāju) problēmas, kas radās nekonsekventi, vienpusēji un bezatbildīgi īstenojot īpašumu reformu valstī

Un ko citu darīt īrnieku interešu un tiesību aizstāvjiem, ja ne pretoties jaunam Īres likumprojektam, kurā vairs neatradīsiet pat īrnieku kategorijas, kuriem būtu paredzēta pašvaldības palīdzība izlikšanas gadījumos, kā tas ir noteikts spēkā esošā Īres likuma X1 nodaļā ! Vienkārši izsvītrot no jaunā īres likumprojekta šādu aizsardzības mehānismu un no reformas netaisnīgi cietušo īrnieku kategoriju nozīmē ignorēt Satversmes tiesas rekomendācijas, kā arī legalizēt pieņemto likumu un saistību nepildīšanu.  

Saskaņā ar jauno mājokļu politiku, mājokļa pieejamība personai ir iedalāma divās kategorijās: 1) personas, kas izīrē dzīvojamās telpas (esošie īpašnieki) un 2) personas vecumā līdz 35 gadiem, kas grib īpašumā iegādāties mājokli sev (īpašnieki nākotnē).

Mājokļu atbalsta programma ir izveidota ar mērķi otrās kategorijas personām (tas ir personām, kuras iegādājas dzīvojamo telpu īpašumā) atvieglot pirmās iemaksas samaksu hipotekārā kredīta ietvaros.

Re! Valsts atbalsta programmā netiek atrasta vieta tādai personu kategorijai, ka denacionalizēto māju pirmsreformas īrnieki. Tātad tieši tā tiek realizēta ministru prezidenta Māra Kučinska valdības līdzsvara politika tiesību jomā.

Tādas politikas realizācijai valdība ar nodomu īstenoja grozījumus Palīdzības likumā bez sabiedrības līdzdalības (to neparedzot likumprojekta anotācijā) steidzamā kartā izskatot šos grozījumus Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un iesniedzot tos lasījumiem Saiemā.

Pagājušā gada 23. novembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Palīdzības likumu jaunajā redakcijā kopā ar 2018.gada valsts budžeta likumu, vidēja termiņa budžeta ietvarā 2018., 2019. un  2020.gadam.

Tanī pat dienā, 23.11.2017. Ekonomikas ministrija sameloja savā oficiālajā atbildē denacionalizēta nama īrniecei uz viņas pārmetumu par politiku ar segregācijas pazīmēm, kad sabiedrība mērķtiecīgi tiek dalīta atšķirīgās daļās: no vienas puses, pēc jaunā īres likuma tiek atņemtas esošās īres tiesības pensijas gadu pirmsreformas īrniekiem, kuriem tiek atņemta cerība uz valsts kompensācijām mājokļa iegādei - viņu diskriminācijas novēršanai, bet no otras puses, valsts piešķir finansiālo palīdzību mājokļa iegādei personām vecumā līdz 35 gadiem. Ekonomikas ministrija atbildēja (23.11.2017. Nr.63-5-8632): "Likumprojektā "Grozījumi likumam "Par palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā" ietverta atbalsta piešķiršana personām, kuras ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kurš nepārsniedz 35 gadu vecumu, nebūs nepieciešami valsts budžeta līdzekļi, jo minēto palīdzību ir plānots īstenot uz tirgus nosacījumiem."

Bet, absolūti pretējais ir redzams Palīdzības likuma 28. panta "Palīdzības finansiālais nodrošinājums" 2. punktā - no valsts budžeta, kā arī šī likuma 23.11.2017. grozījumu anotācijā lasām:

"Plānots, ka papildu finansējums no valsts budžeta būs nepieciešams, taču tā apjoms precīzi būs nosakāms līdz ar kritēriju izstrādi Ministru kabineta noteikumos Nr.443 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai".” Un turpat tiek prognozēts:

"2018. gadā nepieciešamais finansējums ir 9,6 milj. euro (piešķirto garantiju apjoms 38,6 milj. euro, piešķirto garantiju skaits 5 933);

2019. gadā nepieciešamais finansējums ir 11,6 milj. euro (piešķirto garantiju apjoms 46,4 milj. euro, piešķirto garantiju skaits 7 133);

2020. gadā nepieciešamais finansējums ir 13,9 milj. euro (piešķirto garantiju apjoms 55,6 milj. euro, piešķirto garantiju skaits 8 550)".

(https://em.gov.lv/files/ministrija/EMAnot_250417_palidziba.doc)

Mēs neesam pret palīdzības sniegšanu personām, kas ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kuras nepārsniedz 35 gadu vecumu! Bet ar kādu nolūku Ekonomikas ministrija melo savā oficiālajā atbildē?

Mēs esam pret denacionalizēto namu īrnieku diskrimināciju. Pirmsreformas īrniekiem jāizsniedz valsts kompensācijas.

Un jāatceras, ka šis ir Valsts Lielās Jubilejas Gads!

Pieprasām no valdības Satversmei atbilstošu risinājumu mājokļa politikā, lai beidzot arī ilgstoši diskriminētie varētu izjust svētku noskaņu un dziedāt līdzi Lielajos Dziesmu Svētkos, nevis gaudot pa kaktiem no sāpēm, aizvainojuma un netaisnības!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mīļā Latvijas sabiedrība, es jums gribu teikt, ka tas viss ir viens liels teātris

FotoMīļā latviešu tauta! Tas, ko jūs šodien dzirdat un redzat, - tas ir viens skaists teātris. Un es jums centīšos pierādīt to, kāpēc tas ir teātris.
Lasīt visu...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

Šobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot...

Foto

Pamiers valdošajā koalīcijā

13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu....

Foto

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

Ap Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt...

Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...