Latvijas jaunais prezidents - cilvēks bez mugurkaula: bailīgs, manīgs un blēdīgs
Ulla Rone07.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mani pārsteidz komentāri, kur "Avena partija" tiek pretstatīta Edgaram Rinkēvičam, lai gan viņa laikā mums ir bijuši lielākie ārlietu skandāli visā brīvvalsts laikā.
Rinkēviča valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs lobēja sava brāļa krabju biznesu (Eiropas Krabju zvejas asociācija bija Pētera Pildegoviča bizness, ne Didža Šmita, pat tās reģistrētā adrese šobrīd jau pieder Andrejam) līdz tādam līmenim, ka Latvija sūdzēja tiesā Eiropas Komisiju par to, ka tā nav gatava izvirzīt ultimātus Norvēģijai, lai gan Ārlietu ministrija (ĀM) bija saņēmusi slēdzienu no EK, ka tas nopietni varētu graut ne tikai Latvijas attiecības ar Norvēģiju, bet visas Eiropas, turklār šai lietai nav nekāda pamata.
Tas netraucēja turpināt ar tiesas procesu, kas, protams, beidzās ar ES tiesas atteikumu lietu pat izskatīt, skandālu, kur Norvēģijas prese 6 mēnešus rakstīja par Latvijas centieniem aizstāvēt krievu vergu kuģus, un šī procesa izdevumu segšanu no valsts kases. Ironiski, ka mēs to sasaistām ar Didzi Šmitu, bet viņš nebija nekas vairāk kā lobijs.
Aiz visām kompānijām un biedrībām bija Pētera Pildegoviča vārds, kas ļāva Andrejam no ĀM puses to lobēt nemanāmi, līdz DeFacto pamanīja, ka viņi ir brāļi. AM to, protams, nepamanīja, tā pat kā to, ka "Latvijas zvejnieki = Pēteris Pildegovičs". Turklāt Svalbāras reģions ir kritiski nozīmīgs NATO, un izņemot šo Latvijas gadījumu, vienīgā cita valsts, kas ir mēģinājusi graut šī reģiona stabilitāti ir Krievija.
Tad, protams, sarakstā ir Rūdolfs Brēmanis un TUA tirgošanas skandāls, kurā atkal visu noslepenoja un vainīgo nebija. Kas vēl piedalijās slavenajās vakariņās ar Raimondu Vējoni un Aināru Šleseru? Andrejs Pildegovičs un ĀM pārstāvji. Neviena vainīgā nebija, un Andrejs tika paaugstināts uz ANO. Jebkurā normālā valstī, tas beigtos ar diplomātiskās karjeras beigām.
2018.gadā Rinkēvičs arī pasniedz pateicības rakstu Pēterim Pildegovičam senioram, kas vada Konfūcija Institūtu, ir izbijis čekists un ReBaltica rakstā VDD norādīja, ka ir tās novērošanā.
Nekāda mugurkaula Rinkēvičam nebija arī Baltkrievijas sakarā, kad jau bija internacionāli atzinumi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un vairākas valstis tai jau bija noteikušas sankcijas. Rinkēvičs tad vēl bolīja acis, jo ilga ĀM politika bija attiecību stiprināšana ar Baltkrieviju.
Viņa ministrēšana ir bijusi ļoti apšaubāma un vienīgais, kas glābj viņa tēlu, ir tvīti, kas parasti seko kritikai par viņa darbu, un ĀM spēja visu noslepenot, jo absolūti viss var būt potenciāls risks valsts drošībai. Tā kā Latvijā ir vairāk korupcijas skandālu nekā pētniecisko žurnālistu, Rinkēvičs tiek iegrāmatots kā mazākais ļaunums, un interese par viņa darbu ir bijusi ļoti minimāla.
Palūkojoties Avena rīkotajos koncertos, var viegli atrast gan Rinkēviču, ar viņu čalojot, gan citus ĀM darbiniekus, kas vairākkārt apmeklējuši viņa pasākumus, kas pilni gan ar Latvijas, gan ar Krievijas oligarhiem.
Tā ka ir grūti saprast, kā Rinkēvičs ir mazāks Avena draugs kā NA. Protams, JV nav tik stulbi kā Egīls Helmanis, bet ĀM ir gatava graut visas valsts drošību, netieši atbalstot Krievijas intereses Svalbārā, kuru ārlietu eksperti sauc par NATO Ahileja papēdi. Starp porcelānu un valsts drošību uzskatu, ka JV noteikti šeit uzvar kā Avena partija.
Seksualitāte diemžēl ir vienīgais, ko apspriež Rinkēviča sakarā, jo konservatīvie spēj cepties tikai par to, bet liberāļi ieceļ viņu uz kāda īpašā pjedestāla tikai šī viena iemesla dēļ. Viņš gan nav ne Golubeva vai Putnis, kas tiešām ir bijuši drosmīgi un ar savu rīcību bijuši paraugs cīņai par LGBT tiesībām.
Par savu seksualitāti viņš pateica tikai tad, kad bija skandāls par to, kāpēc Mārtiņš Drēģeris, kas ir sabiedrisko attiecību padomnieks, brauc Rinkēvičam līdzi uz visiem komandējumiem, tērēdams nepamatoti augstus valsts līdzekļus. Atcerēsimies par to kā Žanete Jaunzeme-Grende tika no zemes virsas noslaucīta, jo vīrs aizbrauca līdzi komandējumā Ziemassvētkos. Bet, ja ministram ir dienesta romāns un padotais nepamatoti brauc līdzi visos ceļojumos, liberāļiem jautājumu nav.
Un arī šie komandējumu izdevumi tika rūpīgi slēpti, līdz ĀM zaudēja tiesā. Rinkēviča ierastajā stilā. Pa priekšu bija skandāls, tad iznākšana no skapja ar tvītu, un tad jau skandāls atkal bija aizmirsts. PR taktika, ko ir ieturējis ilgu gadu garumā.
Vai Rinkēvičs ir labāks par Pīlēnu? Jā. Vai Rinkēvičs ir prezidents, ar ko lepoties? Nē. Prezidenta seksualitātei nevajadzētu novērst uzmanību no viņa darbiem, tieši tāpat kā tvītiem vai runām franciski. Tam nav lielas nozīmes, ja tas neiet roku rokā ar darbiem. Ir diezgan bailīgi, ka tas ir vienīgais, ko cilvēki pamana, kamēr ĀM prusaki pa galdiem danco. Neviens arī nejautā, kāpēc JV bija tik vienkārši ar ZZS vienoties tieši par Rinkēviču. Iespējams, tieši viņa darbības dēļ.
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
