“Latvijas Loto” – lieliska piepelnīšanās vieta arī padomes locekļiem
PIETIEK30.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, valsts azartspēļu uzņēmums Latvijas Loto pērn ir nodrošinājis ne tikai grandiozu – par gandrīz ceturto daļu – atalgojuma pieaugumu saviem trim valdes locekļiem, bet arī aptuveni 2000 eiro mēnešalgas trim, maigi izsakoties, maznoslogotiem padomes locekļiem – Finanšu ministrijas pārstāvim, Rīgas Tehniskās universitātes prorektoram un savulaik Nacionālajai apvienībai pietuvinātai bijušajai lidostas Rīga valdes loceklei. Pērn viņi šajā „barotavā” saņēmuši vairāk nekā 80 tūkstošus eiro.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu deklarāciju datu bāze, Finanšu ministrijas ierēdnis Nilss Sakss (attēlā) savā pamata darbavietā pērn saņēmis 56 780 eiro – tātad vairāk nekā 4700 eiro mēnesī.
Taču N. Sakss ir spējis atlicināt laiku, lai ne tikai saņemtu algu SIA NSGV1, bet arī piepelnītos kā padomes priekšsēdētājs valsts azartspēļu uzņēmumā, tur pērn saņemot vēl 28 886 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk nekā 2400 eiro mēnesī.
Jāpiebilst, ka abās „valstiskajās” darbavietās N. Saksa ienākumi pērn ir pieauguši: gadu iepriekš, 2018. gadā Finanšu ministrijā viņš saņēma 55 499 eiro, bet Latvijas Loto viņa gada atalgojuma pieaugums ir bijis nepilni trīs tūkstoši eiro – 2018. gadā N. Sakss par valstisko azartspēļu uzņēmuma stratēģisko vadīšanu saņēma 26 037 eiro.
Savukārt Latvijas Loto padomes priekšsēdētāja vietniece, 2012. gadā darbu lidostā Rīga zaudējusī un 2016. gadā Latvijas Loto iekārtotā Antra Duntava pērn valsts azartspēļu uzņēmumā atalgojumā saņēmusi 25 987 eiro.
Arī viņa pērn tikusi pie vērā ņemama atalgojuma palielinājuma (par gandrīz 11 procentiem), jo 2018. gadā atalgojumā Latvijas Loto saņēmusi „tikai” 23 424 eiro. Turklāt interesanti, ka papildus tam A. Duntava spējusi darboties arī „analītiskajā žurnālistikā”, saņemot algu uzņēmumā Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K.
Taču vislielākais brīnums ir tas, kā laiku valstisko azartspēļu stratēģiskajā vadībā ir atradis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prorektors Ingars Eriņš. Šis ir īss pārskats par viņa RTU un saistītā uzņēmumā pērn saņemtajiem ienākumiem:
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1 - 97959.31 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1 - 15614.22 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1 - 25405.67 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1 - 281.15 EUR
SIA "RTU-BT1", 40003325653, Latvija, Rīga, Ķīpsalas iela 8 Alga 11040.00 EUR
Kā izrādās, neraugoties uz šo aizņemtību, I. Eriņš pērn vēl ir spējis nopelnīt gan 3692 eiro algu Fiskālās disciplīnas padomē, gan 25 987 eiro Latvijas Loto. Savukārt 2018. gadā valsts azartspēļu uzņēmuma padomes loceklis I. Eriņš saņēmis šādus ienākumus:
Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto", 40003083998, Latvija, Rīga, Meistaru 19 Alga 23424.00 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 Alga 94312.11 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 Honorārs 2775.00 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 Alga 26847.34 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 Alga 6210.27 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 U.c. ienākumi 282.19 EUR
SIA "RTU-BT1", 40003325653, Latvija, Rīga, Ķīpsalas 8 Alga 11040.00 EUR
Fiskālās disciplīnas padome, 90010248231, Latvija, Rīga, Smilšu 1 Alga 3425.04 EUR
Pašlaik VAS Latvijas Loto ir nosūtīti jautājumi par tās padomes pēdējos divos gados padarīto un saņemtā atalgojuma atbilstību. Jautājumi ir nosūtīti arī uzņēmuma kapitāldaļu oficiālajai turētājai – Finanšu ministrijas valsts sekretārei Baibai Bānei.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.