Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā izrādās, ne tikai valsts azartspēļu uzņēmuma – AS Latvijas Loto valdes un padomes locekļiem ir nodrošinātas iespaidīgas algas un vēl iespaidīgāks tās pieaugums. Nav aizmirsti arī otrā līmeņa priekšnieki, - Latvijas Loto Juridiskās un personāla daļas vadītājai Diānai Dilbai ir nodrošināta vēl papildu „barotava” šīs kapitālsabiedrības meitas uzņēmuma Latloto nams valdē.

Kā rāda D. Dilbas valsts amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, pērn viņa Latvijas Loto Juridiskās un personāla daļas vadītājas amatā algā saņēmusi 43 389 eiro. Taču ar to nav bijis pietiekami, un papildu „barotavā” – meitasuzņēmuma Latloto nams valdes locekļa amatā viņa tikusi pie vēl 25 207 eiro, tādējādi kopējiem gada ienākumiem sasniedzot 68 596 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk nekā 5700 eiro mēnesī.

Pietiek jau ir aprakstījis iespaidīgo – par aptuveni piekto daļu – atalgojuma pieaugumu, ko pērn ir piedzīvojusi Latvijas Loto vadība, kas kategoriski atsakās sniegt jebkādus skaidrojumus par šo ienākumu palielinājumu, - normatīvie akti neuzliekot tai par pienākumu sniegt sabiedrībai šādas ziņas.

Kā izrādās, šāds atalgojuma palielinājums ir nodrošināts arī valsts azartspēļu uzņēmuma otrā līmeņa priekšniekiem. D. Dilbas amatpersonas deklarācija rāda, ka viņas atalgojums Latvijas Loto 2018. gadā ir bijis „tikai” 37 810 eiro, - tātad gada laikā tas pieaudzis par vairāk nekā piecarpus tūkstošiem eiro.

Arī papildu „barotavā” – Latloto namā D. Dilba piedzīvojusi ienākumu pieaugumu – 2018. gadā viņas alga tur bijusi 22 210 eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā divos amatos viņa kopā saņēmusi par 8676 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Šādu ienākumu pieaugumu D. Dilba, kā rāda viņas deklarācija, arī attiecīgi „atzīmējusi”, par 28 431 eiro iegādājoties 2018. gada izlaiduma automašīnu Audi A5 Sportback.

Jāpiebilst, ka 2018. gadā Latvijas Loto personāldaļas vadītāja un Latloto nama valdes locekle ir spējusi gūt arī citus ienākumus – no SIA Lenoka viņa „ienākumos no saimnieciskās darbības un komercdarbības” saņēmusi vēl 31 393 eiro.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...