Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministrijas norādes mēs vērā neņemsim un nekādu papildu informāciju sabiedrībai par savu darbību nesniegsim, - šāda satura oficiālu vēstījumu ir sniegusi valsts azartspēļu kompānijas, AS Latvijas Loto valdes priekšsēdētāja Maija Kubli (attēlā).

Latvijas Loto nav iestāde, bet komercsabiedrība. Latvijas Loto nesaņem valsts budžeta līdzekļus un arī neveic valsts pārvaldes uzdevumus. Attiecīgi Latvijas Loto nav ne Iesniegumu likuma, ne arī Informācijas atklātības likuma subjekts, tādēļ Latvijas Loto nav pienākuma sniegt pieprasīto informāciju,” teikts M. Kubli parakstītā vēstulē, kas ir Pietiek rīcībā. Sabiedrībai vajadzēšot vien pietikt ar informāciju, kas pieejama Latvijas Loto interneta mājaslapā.

Līdz ar to Latvijas Loto vadītāja, kas pērn piedzīvojusi oficiālā atalgojuma pieaugumu par gandrīz piekto daļu, oficiāli apliecina, ka viņas vadītā valsts azartspēļu kompānija negatavojas ņemt vērā tās oficiālā kapitāldaļu turētāja – Finanšu ministrijas norādes atklāt sabiedrībai informāciju, kas nav komercnoslēpuma statusā.

To, ka valsts azartspēļu uzņēmuma Latvijas Loto vadībai ir izteikts skaidrs aicinājums sniegt sabiedrībai informāciju par tās grandiozo algu pieaugumu un citiem jautājumiem, apgalvo Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne. Tikmēr viņas padotais, Finanšu ministrijas ierēdnis Nils Sakss, kurš Latvijas Loto nopelna otru algu kā padomes priekšsēdētājs, tāpat kā M. Kubli apliecina, ka valsts azartspēļu uzņēmums negatavojas sabiedrībai sniegt nekādas papildu ziņas par labu pārvaldību un caurspīdīgumu.

„Attiecībā uz lūgumu sniegt informāciju par pasākumiem, kurus Latvijas Loto padome ir veikusi, lai nodrošinātu valsts kapitālsabiedrības darbības caurspīdīgumu un komunikāciju sabiedrības interesēs atbilstoši labas pārvaldības principiem, visa informācija par Latvijas Loto darbību, kurai ir jābūt publiskotai saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, ikvienam ir pieejama Latvijas Loto mājaslapā,” oficiālā vēstulē paziņo N. Sakss.

Latvijas Loto nav Iesniegumu likuma, ne arī Informācijas atklātības likuma subjekts, tādēļ Latvijas Loto vai tās padomei nav pienākuma sniegt pieprasīto informāciju,” ierēdnis vārds vārdā atkārto viņa it kā uzraudzītās M. Kubli paziņojumu. Arī šī vēstule ir Pietiek rīcībā.

Tikmēr B. Bāne apgalvo, ka valsts azartspēļu kompānijai šai sakarā esot dotas skaidras norādes. „Finanšu ministrija apliecina, ka tā ar Finanšu ministrijas 2020. gada 20. oktobra vēstuli Nr. 10.1-4/7/5555 “Par informāciju” aicināja AS “Latvijas Loto” saskaņā ar likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 5., 6. un 7. pantu sniegt pieprasīto informāciju, kas nesatur komercnoslēpumu,” oficiāli apliecina B. Bāne. Finanšu ministrija apliecina arī to, ka tā aicinājusi Latvijas Loto padomi pievērst „īpašu uzmanību” šīs valsts azartspēļu kompānijas „valdes un darbinieku sarakstei un sadarbībai”, lai tā „būtu atbilstoša normatīvo aktu prasībām”.

Tas bija jau otrs oficiālais aicinājums, ko Finanšu ministrija izteica AS Latvijas Loto vadībai, tikai šajā gadījumā to nedaudz savdabīgu padarīja fakts, ka faktiski Finanšu ministrijas valsts sekretāre ar aicinājumu vērsās pie sava padotā – ministrijas ierēdņa Nila Saksa, kurš Latvijas Loto saņem otro algu kā azartspēļu uzņēmuma padomes priekšsēdētājs. Savukārt gan N. Sakss, gan M. Kubli apliecina, ka šādus Finanšu ministrijas valsts sekretāres un Latvijas Loto kapitāldaļu turētājas – norādījumus neuztver nopietni.

Arī AS Latvijas Loto valdes loceklis Edgars Lediņš iepriekš oficiālā vēstulē bija paziņojis, ka uzņēmumam, kas pērn uz azartspēles mīlošo Latvijas iedzīvotāju rēķina nopelnījis 7,29 miljonus eiro un kura vadība pagājušajā gadā piedzīvojusi iespaidīgu – gandrīz par ceturto daļu – atalgojuma lēcienu, nekāda papildu informācija sabiedrībai nav jāsniedz, jo tai pilnībā jāpietiek ar uzņēmuma gada pārskatu un citām oficiālajām ziņām Latvijas Loto mājas lapā.

E. Lediņš ir viena no personām, kas pērn valsts azartspēļu kompānijā ir saņēmušas visiespaidīgāko algas pielikumu: 2019. gadā viņš atalgojumā AS Latvijas Loto saņēmis jau 83 131 eiro, kaut gadu iepriekš – „tikai” 68 526 eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā E. Lediņa atalgojums palielinājies par 14 605 eiro jeb par 21 procentu, savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētājai Maijai Kubli šis pieaugums ir bijis vēl iespaidīgāks. Vidējais mēneša atalgojuma palielinājums E. Lediņam ir bijis vairāk nekā 1200 eiro.

Taču ne par šo, ne par citiem jautājumiem, kas rada nopietnas šaubas par valsts azartspēļu uzņēmuma pārvaldību, ne E. Lediņš, ne citi Latvijas Loto valdes locekļi nevēlas sniegt nekādus skaidrojumus, kaut pirms šī galīgā informācijas sniegšanas atteikuma Latvijas Loto valdes priekšsēdētāja M. Kubli tāpat oficiālā vēstulē bija izrādījusi detalizētu interesi par to, kādām mediju publikācijām prasītā informācija tiks izmantota.

Taču pēc tam izrādījās, ka pēc skaidrojumu saņemšanas Latvijas Loto vadības viedoklis ir kardināli mainījies, - tā vietā, lai pildītu M. Kubli apņemšanos „saprātīgā termiņā sagatavot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem”, valsts azartspēļu uzņēmuma vadība paziņoja, ka nolēmusi nesniegt vispār nekādu informāciju. Šai nostājai piebalsoja arī uzņēmuma padomes priekšsēdētājs, Finanšu ministrijas ierēdnis N. Sakss, kurš kā šīs valsts azartspēļu kompānijas padomes priekšsēdētājs arī pats pērn tajā ir saņēmis vairāk nekā 2400 eiro mēnesī.

Jāpiebilst, ka arī pats N. Sakss pērn, valsts azartspēļu uzņēmumā saņemot otru algu papildus Finanšu ministrijai, ir piedzīvojis vērā ņemamu atalgojuma pieaugumu. Savā pamata darbavietā ministrijā viņš pērn saņēmis 56 780 eiro – tātad vairāk nekā 4700 eiro mēnesī. Taču N. Sakss ir spējis atlicināt laiku, lai ne tikai saņemtu algu SIA NSGV1, bet arī piepelnītos kā padomes priekšsēdētājs valsts azartspēļu uzņēmumā, tur pērn saņemot vēl 28 886 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk nekā 2400 eiro mēnesī.

Abās „valstiskajās” darbavietās N. Saksa ienākumi pērn ir pieauguši: gadu iepriekš, 2018. gadā Finanšu ministrijā viņš saņēma 55 499 eiro, bet Latvijas Loto viņa gada atalgojuma pieaugums ir bijis nepilni trīs tūkstoši eiro – 2018. gadā N. Sakss par valstisko azartspēļu uzņēmuma stratēģisko vadīšanu saņēma 26 037 eiro.

Vērā ņemamu atalgojuma pieaugumu pērn piedzīvojuši arī pārējie Latvijas Loto padomes locekļi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...