Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu
Valsts prezidenta kanceleja08.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Sarunā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku tika apspriesta tuvāko gadu sadarbība. Šajā kontekstā LNB direktors informēja par LNB plāniem 2025.gadā atzīmēt pirmās latviešu valodā drukātās grāmatas piecsimtgadi un LNB arhitekta Gunāra Birkerta simtgadi, kā arī aicināja Valsts prezidentu kļūt par šo notikumu patronu.
Abas puses bija vienisprātis, ka būtu vērtīgi līdz 2025.gadam veidot konferenču un notikumu ciklu, lai dziļāk pētītu un plašāk sabiedrībā skaidrotu latviešu valodas attīstību cauri gadsimtiem un to, kā valodas attīstība ir iespaidojusi nācijas tapšanu.
Valsts prezidents arī uzsvēra: "Tehnoloģijām attīstoties, mums nopietni jādomā par humanitāro un sociālo ietvaru, kādā mēs ļaujam mākslīgā intelekta attīstībai notikt, jo arī pēc 10 gadiem mums kā sabiedrībai būtu svarīgi atšķirt mākslīgā intelekta un cilvēka radītu produktu. Ir svarīgi cilvēcisko autentiskumu saglabāt."
E. Levits un A. Levite arī apskatīja LNB izstādīto Brīvības pieminekļa izgaismošanas projektam veltīto izstādi, multimediju izstādi "Tautasdziesmu teicējas. 1991", Retumu krātuvi un izstādi "Hernhūtiešu rokraksti".
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
